Lai gan Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi šobrīd bauda ziemas brīvlaiku, dzīve skolā nav apstājusies. Ziemassvētku laikā te atklāta savdabīga izstāde, kas skolas zālē skatāma joprojām.
Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība līdz 31. decembrim realizē nodibinājuma „CEMEX Iespēju fonds" projektu „Rimeiks – grafiskā intuīcija", un, tieši pateicoties projektam, sagādāti nepieciešamie darba rīki, lai ko tādu varētu paveikt. Projekta laikā kopumā iegādātas piecas grafiskās planšetes, notikušas vairākas datorgrafikas nodarbības gan skolas pedagogiem, gan audzēkņiem un interesentiem, kā arī tikšanās un darbošanās ar biedrības „Mēs saviem bērniem" pārstāvjiem.
Rimeiks kā ierosme radīt
Projekta ietvaros apgūtas jaunas prasmes darbā ar datoru un grafisko planšeti. Izveidoti mākslas darbi, par iedvesmu izmatojot rimeika ideju, kad jauna mākslas darba radīšana veikta, kopējot kāda jau eksistējoša darba elementus vai saturu, piešķirot tam citu raksturu. Praktiski tas izskatījās tā, ka rimeika dalībnieki savu fotoattēlu ar datorprogrammas palīdzību pārnesa kādā iemīļotā mākslinieka darbā, lai tādējādi taptu jauna bilde.
Kā izstādes atklāšanā vēstīja projekta vadītāja Kristīne Šulce, datorgrafikas darbnīcā kopumā piedalījās 35 projekta dalībnieki, izveidojot 35 rimeikus.
Svarīgi, ka datoru un grafiskās planšetes Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi varēs lietot ilgtermiņā, un mācību process ar planšetēm daudzus jau ir patiesi aizrāvis.
Otrais atbalstītais projekts
Skolas direktore Kristīne Šulce atgādināja, ka skolas kolektīvs īstenoja jau otro nodibinājuma „CEMEX Iespēju fonds" projektu. Pagājušajā gadā īstenotais projekts „Zem Vidzemes debesīm" ļāva aicināt Vidzemes reģiona jauniešus un bērnus ilustrēt skolas pirmā direktora Jāņa Simsona dzejoļus. Darbu bija daudz, un izstāde rezumējās ar iesūtīto darbu skati Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Otrais projekts ļāva papildināt skolas materiāli tehnisko bāzi, skolotājas Aivas Titovas vadībā apgūt iemaņas darbā ar modernajām tehnoloģijām.
Pēc tam katrs dalībnieks izvēlējās iemīļotu mākslas darbu, autoru vai kādu konkrētu varoni, kuram līdzināties, un šajā darbā ievietoja savu portretu. Nofotografētā seja ar datorgrafikas programmu tika pārnesta uz izvēlēto mākslas darbu.
Pārtapšana kā sapņa izsapņošana
– Veidojot mākslas darbus, sapratām, ka šis process ir ļoti personisks un intīms, – neslēpa Kristīne Šulce. – Tā bija kā savdabīga meditācija un arī jaunatklāsme, kur sevi ieraudzījām citā rakursā. Es sevi ieraudzīju kā Ēģiptes valdnieci, kāds cits sevi ieraudzīja kā renesanses laika sievieti, vēl cits sevi ielika lielākā vecumā, nekā viņš šobrīd ir, kāds sevi pārradīja par slavenu sportistu – mēs varējām pārnest sevi laikā un telpā, izsapņojot jaunus sapņus.
Direktore uzsvēra, ka tas ir lielisks veids, kā var mācīties mākslas vēsturi, nostiprināt zināšanas par māksliniekiem, viņu darbiem, iemīlēt mākslu un labāk izprast autoru veikumu. Dziļāka ieskatīšanās tēlu radīšanā ikvienam ļāva pietuvināties mākslinieka domai un izpildījumam.
Jāpiebilst, ka pārtapušo darbu autori nekur nav norādīti, tos, skatot rimeikus, skatītāji var šifrēt, atpazīt vai arī minēt.
Kopumā izstādē piedalījās mākslas
skolas 6. kursa audzēkņi, skolas skolotāji, trīs interesenti, kas nav saistīti ar skolu, un biedrības „Mēs saviem bērniem" dalībnieki.
Biedrības bērnu prieks
Kā pastāstīja biedrības „Mēs saviem bērniem" vadītāja Elita Badūne, ideju iesaistīties projektā biedrības bērni uzņēma ar lielu prieku – tas vienkārši bija kaut kas savādāks nekā parastā ikdiena: – Ar Kristīni Šulci sadarbība mums aizsākās jau iepriekš, kad viņa nāca uz mūsu telpām un NVO projekta ietvaros vadīja radošās darbnīcas. Esam pateicīgi, ka arī šoreiz tikām iesaistīti radošajā aktivitātē, ka mūsu bērni varēja izpausties un darīt ko jaunu.
Uz jautājumu, vai bērniem bija viegli atvērties un ļauties pārtapšanai, biedrības vadītāja atbildēja, ka bija dažādi: – Projektā iesaistījās pieci mūsējie. Kā nu kuram gāja – jo bērni (gan vecuma, gan psiholoģiskajā ziņā) ir dažādi: kāds ir kautrīgāks un uzreiz nevarēja visu izprast, bet pamazām katrs ļāvās procesam, un, kā redzam darbos, rezultāts ir labs. Portretus planšetēs bērni apstrādāja paši. Mana meita Gerda Baiba Badūne, piemēram, pārtapa balerīnā; ar prieku darbojās arī audžumeita Laura, tāpat laba pieredze tā bija Laurim, Zintim un Reinim. Ceram, ka sadarbība turpināsies, jo daudzi mūsu biedrības bērni līdz šim mākslas skolā vispār nebija bijuši. Tā viņiem ir jauna pozitīva pieredze.
Jaunums arī skolotājiem
Madonas mākslas skolas skolotājs Māris Karlsons atklāja, ka viņš avantūrā ar pārtapšanu laidies ar interesi. „Visas jaunās lietas, kas nāk pretim, var pieņemt vai nepieņemt. Šai gadījumā izaicinājumu pieņēmu, jo tas bija interesanti. Izvēlējos pārtapt par Rembranta augstmani. Process nenotika mehāniski vai vienkārši, jo jaunās tehnoloģijas prasa piepūli. Grūtākajās vietās piepalīdzēja skolotāja Aiva, galā tikām. Rezumējot – tā bija brīnišķīga iespēja iejusties citā tēlā un laikā."
Māris piebilda, ka ar sava veida pārtapšanu skolotāji nodarbojas ik dienu: viņiem jābūt gan psihologiem, gan mediķiem, gan dažkārt ākstiem, klauniem un aktieriem.
Nākamā gada ieceres
Ar Madonas novada pašvaldības atbalstu 2017. gadā J. Simsona Madonas mākslas skolā plānots jauns izstāžu cikls. Tiks izsludināts konkurss „Piesaki sevi mākslas pasaulei", kurā piedalīties aicinās bērnus un jauniešus no 14 līdz 21 gada vecumam. Jauniešiem tiks dota iespēja atnest darbus un mākslas skolā organizēt savu pirmo personālizstādi. Gada griezumā izstādes tiks vērtētas, bet decembrī notiks rezultātu paziņošana un labāko autoru apbalvošana ar naudas balvām.
AGRA VECKALNIŅA foto
30.12.2016