– Kādas ir jūsu domas par audu un orgānu izmantošanu pēc nāves cilvēku dzīvības glābšanai, veicot sarežģītas transplantācijas operācijas? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Vairis no Liezēres: – Ja vien var glābt kādu dzīvību, kāpēc lai nepalīdzētu? No nelaimes jau neviens nav pasargāts. Arī valstij vajadzētu paredzēt līdzekļus šādu operāciju veikšanai. Kam tad mēs tos nodokļus maksājam?
Madonietis Uģis: – Tas jau vairāk atkarīgs no tuviniekiem, no konfesijas, kuru viņi izvēlējušies, vai šādas atļaujas došana gadījumos, kad tā tiek prasīta, atbilst kristīgajām vērtībām. Bet valstij obligāti būtu jāpiešķir līdzekļi arī retu slimību ārstēšanai.
Viktors no Ošupes: – Tas ir individuāls lēmums. Valstij gan noteikti būtu jāparedz līdzekļi sarežģītu transplantācijas operāciju veikšanai. Budžetā veselības jomai piešķir papildu miljonus, bet tāpat saka, ka naudas nepietiek. Interesanti, kur tā paliek? Mums jau praktiski ir maksas medicīna.
Malda no Bērzaunes: – Tas nav tik vienkāršs lēmums. Es, piemēram, diez vai piekristu, un man to būtu grūti pieņemt arī attiecībā uz tuviniekiem. Ārzemēs varbūt tā ir pierasta prakse, bet Latvijā pie tā tikai sākam pierast. Taču valdībai līdzekļi šādām operācijām būtu jāpiešķir, tāpat vairāk jādomā par veselības aprūpes uzlabošanu un tās pieejamības palielināšanu visiem iedzīvotājiem.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
13.12.2016.