No 3. decembra līdz 2017. gada 8. janvārim Kuldīgas mākslas namā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde „Latvijas novadu segas".
Ekspozīcijā iekļautas vairāk nekā 250 segas, kas ataino katram Latvijas novadam raksturīgo. Izstādē būs iespēja apskatīt etnogrāfisko segu kopijas, atdarinājumus, kā arī novērtēt meistaru jaunradi.
– Mūsu klimatiskajos apstākļos gultas segas ir tikpat nepieciešamas kā apģērbs, un krāsu rakstu dažādības ziņā visbagātākie latviešu audumi ir tieši segas. Tajās atrodami visi tautā pazīstamie auduma darināšanas paņēmieni. Kultūrvēsturiski segas ir brunču un villaiņu audumu tiešs turpinājums, jo villaines, nešūtie brunči, kažoki un mēteļi zemniekiem kalpoja par apsegu arī guļasvietās daudz ilgāk nekā muižās un pilsētās, – uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Lielā segu dažādība, kas būs redzama izstādē, ir apliecinājums tam, ka līdz 19. gadsimtam tās nogājušas garu un sazarotu attīstības ceļu. 19. gadsimta pirmās puses zemnieku mantu saraksti rāda, ka caurmērā vienai precētai sievietei piederējušas divas līdz trīs segas, vai pat līdz astoņām segām. Bija arī ģimenes, kurās katram tās loceklim savas segas nebija. Vienas personas īpašumā nereti atzīmētas kā vienkrāsainas (baltas, zaļas, pelēkas), tā arī svītrainas, rūtainas un rakstainas segas – tāpat kā villaiņu un brunču audumi.
Izstādē ar darbiem piedalās arī mūsu puses audējas. Uz ievērojamā amatnieka, audēja un konstruktora Pētera Viļumsona stellēm Sarkaņu amatu skolā noaustās segas Kuldīgā pārstāv Daina Ārente, Irina Bačuka, Iveta Bonštate, Vanda Podiņa un Andra Vanaga. Savukārt Tautas lietišķās mākslas studiju „Ērgļi" ar pašaustiem darbiem izstādē pārstāv trīs autores: Genovefa Maurāne, Ingrīda Sniedze un Ilze Mailīte.
02.12.2016.