11. novembrī Madonā notika pasākums par godu latviešu rakstnieka un dzejnieka Jāņa Poruka 145 gadu jubilejai.
Pasākums tika atklāts un noslēgts ar saulainu improvizācijas grupas „Pilnpiens" priekšnesumu, kas ar savu enerģiju un siltumu, šķiet, izkausēja sniegu ap ēku. Pasākuma viesi tika sagaidīti jau kāpnēs, kurās atdzīvojās statujas un, laipni smaidot, rādīja ceļu uz zāli.
Protams, pats galvenais bija Rūdolfa Plēpja priekšnesums, kad tika deklamēta rakstnieka dzeja un attēlots viņa dzīves gājums. Priekšnesumā emocijas vēl jo vairāk sakāpināja muzikālais klavieru pavadījums pianista Valda Zilvera vadībā. Brīžam asaras, skumjas, brīžam laime un prieks. Rūdolfs Plēpis ar savu skatuvisko atdevi un izcilo aktiermeistarību izveda skatītājus cauri rakstnieka dzīvei – bērnībai, mazā brāļa nāvei, pirmajai mīlestībai, studijām, jaunībai, sānsoļiem, karjerai, dvēseles priekiem un mocībām, kā arī vecuma izmisumam un slimībām. Tā bija unikāla iespēja iepazīt ne tikai Poruka biogrāfiju, bet arī emocijas un raksturu, kas bija patiesi attēlots, izstāstot gan labo, gan slikto, neidealizējot. Daudz varam lasīt par rakstniekiem grāmatās, bet šādi pasniegta informācija ieņem veidolus un rada spilgtas ainas, kas paliek atmiņā. Tas liek domāt arī pašam par savu dzīvi un to, cik ļoti cilvēkam nepieciešama ģimene un dzimtene.
Priecē fakts, ka latviešu vēsture un rakstnieki netiek aizmirsti, laikam plūstot uz priekšu, un arī jaunieši ir tajā ieinteresēti. Zāle bija pilna apmeklētāju, ne tikai vecāka gadagājuma, bet arī jaunā paaudze bija plaši pārstāvēta. Skatītāji tvēra ikkatru vārdu un bija kopā visa stāsta garumā.