22. septembrī Madonas Valsts ģimnāzijā darbu uzsāka Mazo pētnieku skola.
Aktivitāte iecerēta, lai uzlabotu izglītības procesa pēctecību un veicinātu skolēnu individuālo prasmju un iemaņu agrīnu mērķtiecīgu attīstību. Mazo pētnieku skola domāta bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem.
Pirms skolas atvēršanas un nodarbību uzsākšanas aprunājos ar dažiem jaunajiem pētniekiem.
Mārcis Šķēls no Madonas pilsētas 1. vidusskolas atklāja, ka ikdienā viņam visvairāk patīk matemātika. Mārcis ir piedalījies novada olimpiādē, izcīnot 4. vietu. Matemātika viņam neliekas grūts priekšmets, pie sirds īsti neesot latviešu valoda.
Madonas pilsētas 1. vidusskolas 4. klases audzēknis Jāzeps Jaujenieks vēstīja, ka nākotnē vēlas mācīties ģimnāzijā, tāpēc šo iespēju – ielūkoties pētnieku skolā – nav laidis garām. „Visvairāk man patīk matemātika, bet esmu piedalījies vizuālās mākslas olimpiādē. Mazo pētnieku skolā, domāju, būs daudz eksperimentu."
Madonas pilsētas 1. vidusskolas 6. klases audzēkne Lība Marta Igaune pastāstīja, ka mamma pamanīja sludinājumu par Mazo pētnieku skolu un Lība nolēma tajā pieteikties. – Varētu būt interesanti, – pamatoja viņa. – Man patīk angļu valoda, dažreiz arī matemātika. Pētnieku skolā būs daudz eksperimentu, mācību varbūt mazāk, katrā ziņā būs interesanti.
Pēc gada Lība vēlas iestāties Madonas Valsts ģimnāzijā, jo te jau mācās viņas māsa.
A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas 4. klases audzēkne Emīlija Dreimane informēja, ka pētnieku skolu viņai ieteica mamma. „Mācos labi, man patīk matemātika un angļu valoda. Domāju, ka te būs ļoti interesanti. Novēlu visiem, lai mums veicas!"
Atklājot Mazo pētnieku skolu, Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece uzsvēra, ka iecere izveidot tādu kā Mazo ģimnāziju lolota jau sen: – Lūk, šodien mūsu sapnis ir īstenojies! Pirmkārt vēlamies, lai jūs, kuri mācāties 4., 5., 6. klasē, saprastu, kur tālāk tiek pielietotas zināšanas, ko apgūstat sākumskolā. Lai iepazītos, kādi mācību priekšmeti būs vēlāk – vecākajās klasēs – un ieraudzītu, cik interesants varētu būt mācību process. Svarīgi arī apgūt pirmās iemaņas pētniecībā un saprast, ko darīt ar eksperimentu rezultātiem.
Direktore sveica mazos pētniekus ar uzdrīkstēšanos būt pirmajiem Madonas Valsts ģimnāzijā, kuri sāks darba procesu Mazo pētnieku skolā.
Skolēni tiksies reizi mēnesī – piektdienās – no pulksten 14.30 līdz 17. Jebkurā nodarbībā var pievienoties arī jauni dalībnieki. Nodarbībās tiks pētītas dažādas zinātņu jomas – matemātika, fizika, ķīmija, sociālās zinības, svešvalodas, māksla, kultūra un citas. Mācību gada noslēgumā dalībnieki saņems apliecinājumu par paveikto.
Madonas Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Kristīne Lukaševica kā pirmo eksperimentu skolēniem noorganizēja pētniecības darbu ar akmentiņiem. Vispirms katrs audzēknis no akmentiņu kaudzes izvēlējās vienu akmeni, tad to kārtīgi apskatīja un nolika atpakaļ traukā. Pēc brīža no akmens kaudzes katram vajadzēja paņemt savējo. Eksperiments bērniem nelikās grūts, bet interesants gan. – Manam akmenim stūrī bija melns plankums, un tas izskatījās kā nolauzts nags, – atzina Jāzeps.
– Mans akmens bija piramīdas formā ar sarkanu apakšpusi, – vēstīja Mārcis.
– Mans akmens bija balts un apaļīgs, – novērojumos dalījās Gundega, – Tāpēc to atrast nebija sarežģīti.
Uz jautājumu, kas katram pētniekam būtu nepieciešams vēl citās nodarbībās, bērni cits caur citu teica, ka vajadzēs zināšanas, lupu, mikroskopu…
– Ceru, ka mācību gada laikā to visu jums skolotāji spēs sagādāt, bet šodien jums iedāvāsim mazā pētnieka portfeli, kurā ievietots pats nepieciešamākais – zīmulis, pildspalva, lineāls un papīrs, – atklāja Kristīne Lukaševica.
Pēc iepazīšanās daļas sekoja pirmā nodarbība matemātikā, ko vadīja skolotājas Anita Vabule, Agnese Liepiņa un Aija Sīle.
Visi kopā dalībnieki noskaidroja, kas ir matemātika, kas ir kods, kas ir QR kods.
Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāji uz produktu iepakojuma, vides reklāmās, kinoteātros, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstos, uz vizītkartēm un citur var sastapties ar īpatnēju – citādāku svītrkodu, nekā ierasts. Vizuāli tas nedaudz atgādina latviešiem labi zināmās Lielvārdes jostas fragmentu, taču tas nav unikāls Latvijas produkts. Zīme ir QR kods jeb divdimensiju svītrkods, ko plaši izmanto, lai informāciju pārnestu jaunākās paaudzes mobilajos telefonos vai citās mobilajās ierīcēs.
Mazajiem pētniekiem skolotājas izdalīja katram savu QR kodu, un viņi ar planšetes palīdzību tos nolasīja. Kā izteicās viens no mazajiem pētniekiem, viņam QR kods izskatās pēc labirinta, kur visur ir strupceļš. Taču izrādījās, ka, noskenējot kodu, strupceļa vietā atklājas katram savs sakāmvārds. Lūk, daži no tiem: „Kas kaut ko dara, tas kļūdās, kas nedara – nekļūdās", „Ja esi draugs priekos, esi draugs arī bēdās", „Cilvēks neklūp pret akmeni, bet gan pret akmentiņu", „Uz rītu atlikts darbs arvien paliek nedarīts", „Neķeries pie darba, pirms neesi apdomājis!", „Septiņreiz nomēri un tad griez!", „Viens padoms ir labs, bet divi – vēl labāki", „Kas lēni nāk, tas bieži vien nenāk", „Vispirms – nepieciešamais, tad – vajadzīgais un visbeidzot – patīkamais".
Piebildīšu, ka nākamā nodarbība Mazo pētnieku skolā notiks 21. oktobrī, kad mazie pētnieki darbosies ķīmijas nodarbībā, savukārt 25. novembrī viņi sastapsies ar fizikas jēdzieniem.