Latvijas Nacionālais kultūras centrs šai vasarā koriem piedāvāja kopdziedāšanas prieku izjust 4. virsdiriģentu svētkos Alojā, Vidzemes un Latgales dziesmu dienā Alūksnē, Kurzemes dziesmu svētkos Kuldīgā, Jāzepa Vītola mūzikas dienās Gaujienā vai brāļu Jurjānu jubilejas koncertā „Meņģeļos".
Satikšanās Ērgļu novada „Meņģeļos", kur dzimuši Latvijas mūzikas vēsturē nozīmīgie brāļi Jurjāni, notika 17. septembrī, un tas bija šīs vasaras pēdējais koru kopdziedāšanas saiets. Uz pasākumu ieradās ap 2000 dziedātāju no visas Latvijas.
Ērgļu pagasta „Meņģeļu" mājā sācies mūzikas ceļš četriem no Jurjānu ģimenes deviņiem bērniem – Pēterim, Andrejam, Jurim un Pāvulam. 19. gs. 80. gados tieši šeit izauga četru brāļu mežragu kvartets, ko tautas Atmodas laikā ar sajūsmu uzņēma latviešu publika. Nopietnas mūzikas studijas pirmais uzsāka Jurjānu Andrejs. Apcerot to, no kurienes lauku zēnam radās tāda muzikalitāte, Jāzeps Vītols savulaik rakstīja: – Tikai saaudzis kopā ar dabu, Jurjānu Andrejs varēja noklausīties tās noslēpumainos brīnumus. Tikai, dzirdējis savu dziesmu dabā un darbā plūstam, šo skumju dziesmu, aiz kuras slēpjas tik daudz darba sviedru, tik daudz vilšanās asaru, bet arī tik daudz drosmes un pašpaļāvības, tikai šinī dabā viņš ar to varēja sakust, to iegūt kā daļu no sevis paša.
Brāļu Jurjānu jubilejām par godu rīta pusē notika garīgās mūzikas koncerts Ērgļu luterāņu baznīcā. Tajā koncertēja Carnikavas kamerkoris „Vēja balss", Garkalnes novada jauktais koris „Pa saulei" un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris „Rīga".
– Lielisks koncerts, īpaši man patika Carnikavas kamerkora uzstāšanās, – „Staram" atzina ilggadējais diriģents, ērglēnietis Jānis Sprancmanis. – Skanējums bija brīnišķīgs, balsis – izlīdzinātas, repertuārs – atbilstošs – lai pieminu kaut Jāzepa Vītola dziesmu „Ar kristālspodriem stariem".
– Kā koristi to iznesa – īsts baudījums! Citiem kolektīviem bija arī parādiskākas lietas – pārkārtošanās, staigāšana, tehniski labs dziedājums, diemžēl izslīdot dvēseliskajam momentam. Kopumā – ļoti vērtīgs koncerts, cilvēku baznīcā bija daudz, sēdvietas paguva ieņemt Ērgļu publika, koristi stāvēja kājās, – vēstīja J. Sprancmanis.
Ieplānotajā koru konkursā, kas pusdienlaikā notika brāļu Jurjānu „Meņģeļos", diemžēl piedalījās tikai viens dalībnieks – Jelgavas jauniešu koris „Mītava", saņemot mākslinieka Ivara Mailīša darināto ceļojošo Jurjānu balvu. Pēc vasaras atpūtas mēroties spēkiem citi kori vēl nebija gatavi. Toties katrs kolektīvs kā mājasdarbu līdzi bija atvedis krāšņu ziedu kroni, darinātu no dažādiem dabas materiāliem. Lielajam notikumam bija saposies arī brāļu Jurjānu muzejs „Meņģeļi".
– Esam izlikuši lietišķās mākslas studijas darbu izstādi, un visu laiku, kamēr kori ierodas „Meņģeļos", notiek radošā darbnīca, – pastāstīja Tautas lietišķās mākslas studijas „Ērgļi" vadītāja Sandra Lauberte. – Apmeklētājiem patīk, ka pie austajiem lakatiem pieliktas zīmītes, ar kādiem augiem ir krāsotas konkrēto lakatu dzijtiņas. Bez tam darbnīcā katrs koris izgatavo draudzības zirneklīti, pieliek zīmīti, no kurienes ieradies un kā kolektīvu sauc. Tas tiek piestiprināts kopīgajam dziesmu tīklam, kas paliks „Meņģeļos" kā savdabīga karte par 14. koru saieta dalībniekiem.
Dažādās Latvijas vietās pierakstītas tematiskās atziņas bija sagatavojusi Inese Mailīte: „Ja krūmos daudz zirnekļu tīklu, būs jauks laiks" (Alūksne); „Ja mājā ir zirnekļi, būs laime" (Madona); „Ja lasot uz grāmatas uzkrīt zirneklis, lasītājs saņems vēstuli" (Rauna). Vai tautas atziņām par godu vai kā citādi, bet laiks šajā atvasaras dienā bija saulains un miera pilns.
– Arī es šodien jūtos labi, visi darbi ir padarīti, teritorija sakopta, kori jūtas omulīgi, – vēstīja muzeja vadītāja Ieva Vilnīte. – Emocijas ir fantastiskas! Priecājos par vietējo pūtēju orķestri, kas spēlē pavadījumu Raimonda Paula „Manai dzimtenei" un Pētera Leiboma vadībā var izdarīt visu. Cilvēki atzīst, ka te ir īpaša aura, diriģenti smeļas spēku vakara koncertam. Pirtiņā pie pirtnieces Initas var saņemt īpašo spēka pērienu. Esam nomainījuši jaunus uzrakstus koru stādītajām teju 90 liepām. Ir kori, kas dodas pie savas liepiņas, to izpušķo, apdzied, lai aug vēl kuplāka.
Svētku koncertā, kas sākās piecos pēcpusdienā, piedalījās 70 jauktie, sieviešu un vīru kori. Tik prāvs dziedātāju pulks „Meņģeļos" pulcējas ik pēc pieciem gadiem, tāpēc tiem, kuri neatbrauca, būs jāgaida līdz 2021. gadam.
– Ērgļu novada ļaudis ir lepni par saviem dižgariem, lepni, ka var dzīvot tik skaistā vietā, un priecīgi, ka piecos gados reizi, pateicoties brāļiem Jurjāniem, pie mums atbrauc kordziedātāji, – atklājot saietu, teica Ērgļu novada pašvaldības kultūras darba organizatore Sandra Avotiņa.
Latviešu komponistu spēka dziesmas diriģēja Jānis Zirnis, Ārijs Šķepasts, Valdis Tomsons, Jānis Ozols, Mārtiņš Klišāns, Rita Briņķe, Ralfs Šmīdbergs, Gints Ceplenieks un citi diriģenti.
– Es „Meņģeļos" esmu pirmoreiz, un tas, kā zemnieku sēta atveras pret ezeru, ir fantastiski skaisti, – laikrakstam vēstīja Inga Muižniece, kordziedātāja no Bauskas. – Šis pasākums ir viens no vairākiem, ko rīkoja Nacionālais kultūras centrs, un vismaz vienā no tiem koriem bija jāpiedalās. Salīdzināt, protams, ir grūti, jo Alūksnē un Kuldīgā, arī Cēsīs un Alojā bija īsti dziesmu svētki ar simtiem skatītāju. „Meņģeļos" pulcējās vien daži desmiti klausītāju. Manuprāt, šī vieta koru dziedāšanai tiek izmantota nepelnīti maz, jo te skan lieliski. Koncerts kopumā bija patīkams – ne par garu, ne īsu.
Koriste atzina, ka, nonākot „Meņģeļos", ainava Zemgales līdzenumā dzīvojošajiem cilvēkiem burtiski aizsit elpu. „Fantastiskā glezna ar līkumainajiem celiņiem, stāvajiem pakalniem un dzelmaino Pulgošņa ezeru, uz kuru veras „Meņģeļu" saimniecības ēkas, skaistumā nav aprakstāma. Šodienas cilvēkiem paliek vien mīkla, kā apkārtnes paugurus varēja apstrādāt, ko tajos izaudzēt, lai spētu izskolot un pasaulē palaist mūziķus Andreju, Pāvulu, Pēteri un Juri Jurjānus, kurus joprojām piemin gan Latvijā, gan pasaulē."
Koru saietu kustība brāļu Jurjānu muzejā „Meņģeļi" aizsākās pirms 20 gadiem. Tas, kā šai jubilejas reizē nedaudz pietrūka, bija liecības par notikušā vēsturi un koru svētku attīstību – kā „Meņģeļos" ienāca lielie objekti – Gaismas ritenis, Dziesmu kalns, diriģentu pēdas un koku stādīšanas akcijas, kādi kori te viesojās, ko dziedāja un kādas emocijas aizbraucot aizveda dziedātāji un skatītāji.