Šajā sezonā Latvijā biežāk nekā ierasts sastopams augļu koku kaitēklis vilkābeļu lapkode, kā arī joprojām plaši izplatīta ir zirgkastaņu raibkode. Tā kā pret šiem kaitēkļiem ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi Latvijā nav reģistrēti, labākais līdzeklis slimību ierobežošanai ir visu nobirušo lapu savākšana un likvidēšana, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
Dienests norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem speciālisti visā Latvijas teritorijā biežāk konstatējuši vilkābeļu lapkodes (Leucoptera malifoliella) kāpuru radītus bojājumus uz ābeļu un bumbieru lapām.
Kāpuri bojā ābeļu, bumbieru, vilkābeļu, cidoniju, saldo un skābo ķiršu, plūmju, persiku lapas, kā arī var būt sastopami uz bērziem, pīlādžiem un alkšņiem.
Ja kaitēklis savairojas masveidā, tas var būt postīgs, jo stipri samazina lapu fotosintezējošo virsmu. Ja uz lapas ir vairāk par astoņiem kāpuru radītiem caurumiem, lapas var priekšlaicīgi nobirt un var tikt bremzēts arī jauno dzinumu pieaugums.
Lai ierobežotu šo kaitēkli, nepieciešams nolasīt un likvidēt bojātās lapas, tāpat no stumbriem jānotīra un jālikvidē vecā miza, bet dārziem jāmēģina piesaistīt kukaiņēdājus putnus.
Šī kaitēkļa ierobežošanai šobrīd Latvijā nav reģistrēts neviens ķīmiskais augu aizsardzības līdzeklis.
VAAD arī norāda, ka Latvijā plaši izplatītās zirgkastaņu raibkodes Cameraria ohridella galvenie ierobežošanas pasākumi ir tādi paši – visu invadēto lapu savākšana un sadedzināšana vai slēgtā kompostēšana. Ja lapas liek kompostā, noteikti ir jānodrošina komposta kaudzes pilnīga noklāšana ar augsni vismaz 10 centimetru biezā slānī, turklāt izveidoto komposta kaudzi nākamajā gadā nedrīkst atsegt ātrāk kā maija beigās, lai nepieļautu pieaugušo kaitēkļu izlidošanu.
Zirgkastaņu raibkode pārziemo nokritušajās lapās kā kūniņa. Jāpiebilst gan – ja lapas tiek savāktas un iznīcinātas zem sava kastaņa, bet zem kaimiņa koka – ne, no šiem darbiem pārāk lielas jēgas nebūs. Tauriņam ir arī daudz dabisko ienaidnieku – gan dažādi parazīti, gan plēsēji. No plēsējiem visai aktīvi ar kāpuriem barojas dažādi putni (zīlītes, ķivuļi). Tiesa, kopējais iznīcināto kāpuru procents ir visai neliels. Tāpēc rādās, ka cīņa ar zirgkastaņu raibkodi ir gana grūta, tādēļ, iespējams, iedzīvotājiem vienkārši jāpierod pie „neglītiem" kastaņiem vasaras otrajā pusē, kad aktivizējas raibkodes kāpuri un ēd koka lapas.
Arī zirgkastaņu raibkodes ierobežošanai neviens ķīmiskais augu aizsardzības līdzeklis Latvijā nav reģistrēts.
Līdz ar to abu šo kaitēkļu ierobežošanai visefektīvākā metode ir visu nobirušo lapu savākšana un likvidēšana, norāda VAAD.