No 17. septembra līdz 23. oktobrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālē būs skatāma gleznotājas Anitas Melderes personālizstāde „Satikšanās".
Ekspozīciju veido darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Latvijas Mākslinieku savienības (LMS), Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, privātkolekcijām un autores īpašuma. Šis ir noslēdzošais posms izstāžu sērijā, ko pēdējo divu gadu laikā māksliniece realizēja Latvijas muzejos un izstāžu telpā, iepazīstinot ar savu mākslu skatītājus reģionos.
Anitas Melderes vārds latviešu mākslā zināms jau kopš 1972. gada, kad, vēl būdama akadēmijas studente, viņa ienāca mākslas dzīvē. Jau tajā brīdī jaunā gleznotāja piesaistīja ar savu pārliecinošo rokrakstu – atraisītu, brīvu triepienu, krāšņu, optimistisku paleti, ekspresīvu glezniecību. Agrīnajos darbos manāma interese par figurālām kompozīcijām („Jaunie arhitekti" 1987, „Nedēļas nogale" 1981 u. c.), arī Latvijas Mākslas akadēmija 1973. gadā tiek pabeigta ar lielformāta darbu „Saulē un vējā".
Mākslinieces daiļradē pakāpeniski notiek pievēršanās arī citiem žanriem – portretam, klusajai dabai, aktam. Nereti, raksturojot mākslinieces darbus, īpaši 70. un 80. gadu daiļradi, tiek lietoti vārdi „sievišķīga glezniecība", tas lielā mērā attiecas ne tikai uz izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem strādā autore, bet arī aplūkojot tēmas, kuras savā mākslā risina Anita Meldere. Autorei daudz svarīgāk parādīt attēlojamo emocionālo stāvokli, iekšējo būtību, nevis radīt reālo, konkrēto. Šajā laikā tiek radīti vairāki pašportreti, kas apliecina, ka caur glezniecību autore izzina sevi, apkārtējos un pasauli. Kā atzīst pati autore: „Manās gleznās ir visa mana dzīve – ikdienā pārdzīvotais un sapņi, manu dzīves priekšstatu simboli materializēti krāsu valodā."
90. gadu sākumā māksliniece pievēršas abstraktajai glezniecībai, kurā joprojām strādā. Patiesībā tuvošanās abstraktajai glezniecībai ir vērojama jau iepriekš, un šāds solis ir tikai loģisks turpinājums gleznotājas daiļradē. Pats abstraktā perioda sākumposms autorei saistās ar prieku par jaunatklāto izteiksmes brīvību un tās baudīšanu.
Šobrīd mākslinieces kompozīcijās vērojama dabas klātbūtne, tās mainība un spēks. Atsevišķas dabas norises (piemēram, zibens, negaiss, mākoņi) sniegušas impulsu radošajā darbā.
Izstāde „Satikšanās" iecerēta kā atskats uz agrīnajiem darbiem, kas veidojuši mākslinieces rokrakstu, bet kurš šobrīd jau skatāms citā formā, krāsai un triepienam kļūstot par galvenajiem izteiksmes līdzekļiem. Šo gadu laikā gleznotājas palete ir mainījusies. Bieži dominē tumšāki, sabiezināti toņi. Tam līdzās triepiens kļuvis vēl iedarbīgāks, radot ekspresīvu, nereti dramatisku iespaidu.
Anita Meldere dzimusi 1949. gada 18. maijā Rīgā. No 1961. līdz 1967. gadam mācās J. Rozentāla Rīgas mākslas skolā, no 1967. līdz 1973. gadam studē Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko pabeidz ar diplomdarbu „Saulē un vējā" Eduarda Kalniņa vadībā. Jau studiju gados, sākot ar 1972. gadu, piedalās izstādēs, bet 1973. gadā uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā. Šobrīd līdzās aktīvajam radošajam darbam viņa strādā Rīgas Tehniskajā universitātē, ir Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja un docente. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Izstādes atklāšana Madonas muzeja izstāžu zālēs – sestdien, 17. septembrī, pulksten 14.