Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās jau otrais „Fitness ABC" organizētais nakts piedzīvojumu pārgājiens gar jūras krastu. Tā rīkošanā neaizvietojams palīgs bija dzelzavietis Helmuts Baņukalns. Viņu aicināju pastāstīt par aktivitātes norisi un tonakt piedzīvoto, kā arī tuvākajiem nākotnes plāniem sadarbībā ar minēto Latvijas fitnesa kultūras zīmolu.
– Šoreiz pārgājiena sagatavošanai un plānošanai tika veltīts daudz, daudz vairāk laika un enerģijas nekā iepriekšējā gadā, jo vēlējāmies, lai tas dalībniekiem būtu, iespējams, ar vislielāko gandarījumu paveiktais vasaras piedzīvojums, – ievadā atklāj Helmuts Baņukalns.
Dalībniekiem (kopumā ap 300, sadalītiem 20 komandās) bija sagatavoti vairāki uzdevumi: turpceļā – prāta, atjautības, atmiņas un radošie, bet atpakaļceļā – vairāk fiziskie.
Helmuts turpina: – Interesanti bija tas, ka pārgājiena starts bija pulksten 22, bet tas nebūt nenozīmēja, ka šajā laikā komandas devās trasē. Komandas jau iepriekš atrada un nostājās pie zemē iespraustiem kociņiem ar kārtas numuriem (tie sakrita ar komandu dalībnieku numuriem). Pie šiem kociņiem zemē bija ierakti „dārgumi", kurus atrodot cilvēkiem uzreiz kļuva skaidrs, kas jādara. Šis „dārgums" bija „Kubiks Rubiks". Piecpadsmit minūšu laikā katrai komandai tas bija jāsaliek, un tikai tad tās varēja sākt doties pārgājienā. Turpceļā vairākās vietās vismaz vienam no komandas bija jābrien jūrā, lai tiktu pie komandas uzdevuma. Nākamajā kontrolpunktā dalībniekus sagaidīja mūsu izvietotie tiesneši, kuriem tad nu komandas rādīja, vai ir tikušas galā ar atrasto uzdevumu. Ja uzdevums nebija precīzi izpildīts, visai komandai bija jāizpilda 30 bērpiji (burpee – angļu val.), un tikai tad tā drīkstēja doties tālāk. Viens no šādiem uzdevumiem bija tiesnešiem parādīt, gar krastu staigājot, atrastu izskalotu koku, kurš nav īsāks par komandas īsāko cilvēku un nav tievāks par tievākā komandas biedra augšstilbu. Atpakaļceļā pie katra no tiesnešu kontrolpunktiem komandas pildīja tikai fiziskos uzdevumus. Piemēram, bija jāveic apļveida šķēršļu trase, kurai pa vidu tecēja upe, pa smiltīm jāstaigā uz koka kājām, jāimitē ievainotā nešana palagā pa ūdeni, visai komandai jārokas smiltīs, līdz parādās ūdens, ko varētu pasmelt ar glāzi, bija sprints ūdenī katram dalībniekam ar smilšu maisu (pēc tam šis maiss bija jānes četrus kilometrus līdz finišam) un vēl daudzi citi uzdevumi.
Pašu Helmutu piedzīvojumu pārgājiena dalībnieki šogad varēja sastapt starpfinišā 25. kilometrā, kur kopā ar viņu atradās ugunsžonglētājs un perkusionisti. – Tas viss kopā ar dalībnieku emocijām zem zvaigžņotajām debesīm un daudzajām krītošajām zvaigznēm radīja īpašu izjūtu un atmosfēru. Manā kontrolpunktā komandas varēja atjaunot dzeramā ūdens rezerves, sagrābt pilnas kabatas ar končām, uzēst banānus, paņemt „Lakto Pro" dzērienus, lai enerģijas pilni dotos atpakaļ pretī finišam un saullēktam, – stāsta Helmuts.
Kad vaicāju, vai šīs vasaras rudenīgie laikapstākļi dalībniekus pārlieku nesamērcēja un nenosaldēja, jaunietis secina, ka 12. augusta naktī tie bija labvēlīgi pārgājiena dalībniekiem, jo nakts bija mazliet vēsa, skaidra un bez vēja, kas šādas slodzes un intensitātes pārgājienu kaut nedaudz tomēr atvieglo.
Runājot par turpmākajām aktivitātēm, kuras plānots īstenot kopā ar „Fitness ABC" komandu, Helmuts uzsver, ka joprojām pilnā sparā turpinās vasaras treniņu sezona gan Mežaparkā, gan Vecāķu pludmalē, taču drīzumā tiek plānots vasaras sezonas noslēguma pasākums.
– Tieši kāds tas būs, pagaidām vēl ir noslēpums. Varu atklāt vienīgi to, ka dalībnieki varēs iepazīt Mežaparku visā tā plašumā, bet tas vēl nebūs viss, – vēsta „Fitness ABC" aktīvists. – Pēc šī pasākuma, visticamāk, sāksim ziemas treniņu sezonu un pārcelsimies uz iekštelpām. Esam arī sākuši gatavoties un atvēruši pieteikšanos fitnesa nometnēm Marokā. Šogad tās būs piecas: trīs sērfošanas nometnes, viena nometne, kuras laikā iekarosim
Ziemeļāfrikas augstāko virsotni, savukārt piektās laikā izdzīvosim Marokā ļoti iecienītu tūristu piedzīvojumu „Marokenrols" (Marock'n'roll – angļu val.). Un, protams, domās esam jau atkal Gaiziņkalnā, plānojot nākamā gada „Gaiziņkalna bultu".
Sakarā ar to, ka sanāk līdzdarboties minētajās aktivitātēs, Helmuts neslēpj, ka uz dzimto pusi – Dzelzavu – pēdējā laikā atbrauc neregulāri (taču vismaz reizi mēnesī). Šogad gan, gatavojoties pasākumam „Gaiziņkalna bulta", Madonā un māju pusē iznācis pabūt neierasti bieži.
Ierunājoties par pārējām brīvā laika nodarbēm, viņš atklāj, ka ļoti patīk būt pie dabas. – Dažreiz ar laivu dodos iekarot kādu upi
(arī ne sezonā), un šogad apmeklēšu „Ezera skaņas". Labprāt patīk izbraukt ar riteni pa bezceļiem, bet dažkārt kopā ar draugiem salecam mašīnā un dodamies apceļot Latviju. Savukārt dažreiz sanāk doties līdzi draugiem, kas Madonā būvē sporta auto, uz ralliju. Man galvenais ir pavadīt laiku ar gandarījumu, – secina dzelzavietis Helmuts Baņukalns.