Madonas Valsts ģimnāzijas šā gada absolvente Rēzija Vīgante par labiem sasniegumiem mācībās un aktīvu ārpusskolas dzīvi saņēma nodibinājuma „Vītolu fonds" Paula un Ariadnes Dzintaru piemiņas stipendiju atbalstam studijās. Neilgi pirms studiju uzsākšanas stipendiātes izvēlētajā augstskolā aicināju viņu uz sarunu.
Par to, kā nākusi „Vītolu fonda" stipendija, jauniete stāsta: – Stipendijai vajadzēja pieteikties jau laicīgi – agri pavasarī. Stipendijas piešķiršanas noteikumi man ļoti labi atbilda, tādēļ sagatavoju nepieciešamos dokumentus un tos iesniedzu. Manu kandidatūru izskatīja un, ņemot vērā sasniegumus, šo stipendiju man piešķīra. Manuprāt, tā ir ļoti liels atbalsts, lai varētu samaksāt par dzīvošanu, nopirkt pārtiku un tamlīdzīgi.
Ārpus mācībām Madonas Valsts ģimnāzijā Rēzija dejo tautas deju ansamblī un dzied korī. – Tautas dejas ir aizraušanās, kas man patīk visvairāk, jo ik reizi, uzvelkot tautastērpu, baltās zeķes un kreklu, pinot bizes, ir izjūta kā svētkos. Arī dziedāt korī ir jauki, un bieži vien dziedot skrien skudriņas. Runājot par citām brīvā laika aktivitātēm – mācoties 11. klasē, man bija skolēnu mācību uzņēmums, kas paņēma diezgan daudz brīvā laika, taču bija tā vērts, jo guvām labus panākumus (tikām Latvijas finālā skolu mācību uzņēmumu konkursā). Vēl man arī patīk aktīvs dzīvesveids (jo visa ģimene ir sportiska) – bieži braucu ar riteni un labprāt piedalos arī citās aktivitātēs, – Rēzija Vīgante iepazīstina ar savām brīvā laika nodarbēm, atklājot, ka jau nākampirmdien viņa uzsāks mācības Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics), tautā sauktā par zviedru augstskolu.
– Manis izvēlētā augstskola ir starptautiska, studijas tajā notiek angliski, un tur studē ļoti daudz cilvēku no Baltijas valstīm – Lietuvas un Igaunijas.
Kā jau liecina nosaukums, šī augstskola ir saistīta ar ekonomiku. Iestāties tajā ir diezgan grūti, jo jāpārvar iestājpārbaudījumi – vispirms vajadzēja risināt uzdevumus matemātikā un angļu valodā. Ja nokārto tos, tālāk tiec uzaicināts uz interviju, kas, protams, notiek arī angliski, un visbeidzot – ja pārvari interviju, tiec iekšā skolā. Es veicu visus šos pārbaudījumus sekmīgi un iestājos augstskolā, – atklāj Rēzija un secina, ka ir nedaudz uztraukums par to, ka jāmācās angļu valodā, tomēr mierina tas, ka angliska būs arī apkārtējā vide, tostarp ikdienas komunikācija ar studiju biedriem no citām valstīm, kas ļaus nostiprināt valodas zināšanas.
Atbildot uz vaicājumu, vai uz Rīgu doties gribas, jauniete aizdomājas un teic, ka tikai daļēji. – Tikai tagad novērtēju to, cik bezrūpīga dzīve bija mājās – nevajadzēja regulāri taisīt ēst un maksāt rēķinus par dzīvošanas izdevumiem. Tagad šis viss būs jādara pašai, tādēļ ir nedaudz bailīgi, vai visu varēšu apvienot un paspēt, – spriež Rēzija Vīgante.
Kad taujāju, vai vasarā pietika laika atpūtai un spēku uzkrāšanai studijām, viņa atklāj: – Vasarā vienu mēnesi strādāju Swedbank, kur nokļuvu caur Madonas jauniešu nodarbinātības projektu. Man tā bija ļoti vērtīga pieredze un iespēja nostiprināt savas komunikācijas spējas ar klientiem, jo vajadzēja sagaidīt un uzrunāt katru, kas ienāca bankā. Kolēģi bija ļoti jauki, un man šis darbs patika. Protams, sanāca arī atpūsties, tā ka varēšu enerģijas un spēka pilna jau nākamnedēļ uzsākt jauno mācību gadu.
Domājams, ka gatavi drīzumā uzsākt studijas ir arī Rēzijas Vīgantes bijušie klasesbiedri. Tie, kā norāda Rēzija, izvēlējušies dažādas nozares: – Bijām dabaszinību klase, tādēļ daudzi izvēlējās saistīt savu nākotni ar eksaktajām nozarēm, kur vajadzīga ķīmija un fizika. Daži studēs politoloģiju, daži – ķīmiju, bet diezgan daudzi mācīsies saistībā ar medicīnu: fizioterapiju vai ārstniecību. Viena meitene un pāris puišu izvēlējās studiju programmas, kas saistītas ar datorzinātnēm – programmēšanu.
Sarunas noslēgumā topošā studente uzsver, ka vēlas pateikties savai skolai, jo tieši tās ietekmē izvēlējusies šo augstskolu.
– Esmu pateicīga gan ekonomikas skolotājai Ivetai Vabulei, gan klases audzinātājai Vijai Bebrišai. Ekonomikas skolotāja mani pievērsa ekonomikai un pamudināja saprast, ka tas ir tas, kas man patīk un ko gribu darīt, savukārt audzinātāja iemācīja patstāvību. Protams, paldies arī ģimenei, jo ir ļoti svarīgi, ka brīžos, kad apkārt nav draugu, ģimene ir vienmēr, – norāda Rēzija, piebilstot, ka, viņasprāt, katrs pats veido apkārtējos cilvēkus un, darot to pēc iespējas pozitīvāk, apkārtējie kļūst tādi, kas pašam liks augt.