Latvijas Bankas Zelta zālē praktiskās biznesa izglītības biedrība „Junior Achievement Latvija" (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa „Gada labākais ekonomikā 2016" uzvarētāju – skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju – sumināšanu. Šogad titulu „Gada labākais skolotājs ekonomikā 2016" ieguva Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolotāja LĪGA KĀRKLIŅA, ko „Stars" aicināja uz sarunu.
– Kāds ceļš atveda līdz Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolotājas gaitām?
– Esmu Madonas pilsētas 1. vidusskolas 1988. gada absolvente. Mans sapnis bija kļūt par sporta skolotāju. 2. Pedagoģiskajā skolā Imantā sagatavoja sporta speciālistus, un pēc divu gadu mācībām mūs automātiski ieskaitīja Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā. Sanāca tā, ka 2. kursa beigās piedzima meita, studijās tālāk neiesaistījos. Bērnus audzinot, tomēr doma studēt LSPA mani nepameta. Kad viņi bija mazi, Cesvaines bērnudārzā septiņus gadus strādāju par sporta metodiķi. Vajadzēja strādāt par audzinātāju, bet sekoja štatu samazināšana, bija jāmācās vai nu par pirmsskolas pedagogu, vai ko citu. Tomēr dienu pirms stāšanās augstskolā pārdomāju un neizvēlējos pirmsskolas jomu. Sekoja arī krasas pārmaiņas manā dzīvē. 2003. gadā iestājos LSPA, piecus gadus studēju, ieguvu bakalaura grādu sportā, uzreiz 2007. gadā uzsāku strādāt Madonas pilsētas 1. vidusskolā, jo tajā brīdī bija vajadzīgs sociālo zinību skolotājs. Paralēli ieguvu arī sociālo zinību skolotāja kvalifikāciju. Mācījos pie Intas Māras Rubenas, kas ir daudzu grāmatu autore, gāju pie viņas praksē. Domāju – palikšu vecāka, negribēšu vairs sportot, tad vadīšu stundas klasē. Nu jau būs 10 gadi, kā strādāju skolā par sociālo zinību skolotāju, trīs gadus nostrādāju par veselības mācības skolotāju, pamēģināju vadīt aerobikas pulciņu un mācīt 3. klasei ritmiku, vadu zinātniski pētnieciskos darbus. Tagad vairāk esmu pievērsusies uzņēmējdarbības mācībām – otro gadu mūsu skolā esmu skolēnu mācību firmu konsultante. Programma „Junior Achievement" pastāv jau vairāk nekā 10 gadu, ir labi izstrādāta, un dalībskolu ir ļoti daudz. Man uzņēmējdarbības vide nav sveša, jo vairāk nekā 20 gadu Kalsnavas pagastā ir lauku saimniecība, pašai – individuālais uzņēmums un joprojām esmu Kārkliņu ZS pārvaldniece.
– Pastāstiet par savām saknēm, savu ģimeni!
– Esmu dzimusi Aronas pagasta Zelgauskā. Uzaugu laukos, piecu bērnu ģimenē, kur darbam bija liela vērtība, no vecākiem arī iemācījos darba tikumu. Tas ir tāds modelis, kur viens otram palīdz, bet daudz ir jāstrādā. Mamma strādāja par slaucēju, no bērna kājas arī es pa kūti šiverēju, jo patika lopi, un tagad, ja runāju par savu lauku saimniecību, tas vairāk ir kā hobijs. Arī man ir kupla ģimene. Izaudzināti trīs bērni. Jaunākajam Valteram tikko apritēja 21 gads. Viņš studē Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē finanšu menedžmentu, beidza 2. kursu. Dēlam Kalvim ir 22 gadi, interesē meži, patīk strādāt mežā. Meitai Madarai ir 26 gadi, viņa pabeidza Rīgas Stradiņa universitāti, ieguva maģistra grādu Starptautisko attiecību programmā, tagad strādā šajā augstskolā par projektu vadītāju, sagatavo studijām ārvalstu studentus, cītīgi mācās franču valodu.
– Pastāstiet par SMU, kas konkursā valsts mērogā pamatskolu grupā ieguva 1. vietu.
– SMU saucas „WOWtree". Tas ir videi draudzīgs uzņēmums, kas ražo vienkāršas un labas lietas – bērza tāss iekuriņus, kas ir sarullēti, savietoti (pa 25 gab.) papīra maisā un sasieti ar linu diegu. Vēl firma izgatavo koka rotaļlietas suņiem, un trešais produkts ir egles skaliņi, kas ļoti labi deg. Šogad skolā tika nodibināti pavisam 20 SMU, kur iesaistīti 54 skolēni, šo programmu ir izgājuši visi sesto klašu skolēni, jo sadarbībā ar „Junior Acievement" tiek veikts liels projekts. Kopumā šo programmu ir apguvuši ap 100 skolēnu. Savukārt Lauris Kaparkalējs, kas nodibināja SMU „WOWtree", mācījās 5. klasē, palīgā ņemot Arīnu Auziņu un Jūliju Gintu Cerbuli. Bija liels pārsteigums par saņemto ziņu, ka esam kopā uzvarējuši Latvijas SMU konkursā. Pavisam šajā programmā piedalījās 156 skolas. Jau pavasara gadatirgū plūcām laurus, kur ieguvām nomināciju „Labākais stends". Balvā bija ceļojums ar kuģi „Tallink" uz Stokholmu, kurā bērni pabija. Pieteicāmies arī konkursa „Jaunais uzņēmējs" finālam maijā, kur bija milzīga konkurence – ap 800 dažādi uzņēmumi. Par 1. vietu cīnījās 11 pamatskolas SMU, mūs novērtēja kā pašus labākos, jo visu bijām atstrādājuši līdz beidzamajam sīkumam un niansei. Tā kā Lauris Kaparkalējs ir sportists, trenējas slēpošanā, viņam svarīgs ir rezultāts, ko arī sasniedzām, jo viegli ir strādāt ar bērniem, kam ir motivācija. Protams, vēl arī jāpārliecina, kāpēc tas ir vajadzīgs. Pavisam kopā esam piedalījušies piecos dažādos konkursos un gadatirgos Latvijā. Arī 6. augustā Jauniešu dienās piedalīsies Lauris ar savu firmu „WOWtree".
– No skolēnu mācību firmām nākotnē varētu izveidoties labi uzņēmēji?
– Tāpēc arī „Junior Acievement" programma ir paredzēta. Papētīts, ka katrs trešais jaunais uzņēmējs, kas strādā skolā, arī kļūst uzņēmējs. Lauris pabeidza tikai 5. klasi, viņam vēl daudz iespēju mācīties un piedalīties SMU konkursos vidusskolu grupā, iegūt iespēju mācīties bez maksas Ekonomikas augstskolā. Kad skolēni prezentē ideju, vienmēr prasu, kur ir tā rozīnīte produktā, kas dara to īpašu. Kaut kas parasts neder, vajadzīga pievienotā vērtība.
– Kādi iespaidi pēc brauciena uz Briseli?
– 13. un 14. jūlijā mēs, 22 skolotāji, lidojām ar lidmašīnu, pavadījām brīnišķīgas dienas Briselē un Brigē, kas ir kā mazā Venēcija. Labi atpūtos, jo bija padomāts par visu, mums bija savs gids. Arī drošības kontroles izgājām, un jāteic – vairāk kontrolēja Latvijā. Kad izkāpām lidostā Briselē, redzējām karavīrus ar automātiem, un sajūta bija ne visai omulīga, bet tas taču mūsu drošības dēļ, tādēļ jāuztver ar sapratni. Vaideres kundze mums izrādīja Eiroparlamentu, savu kabinetu, varam tikai lepoties, ka Latviju pārstāv tik inteliģenti cilvēki. Vakarā mūs uzaicināja uz vakariņām restorānā, kopā ar Inesi Vaideri pavakariņojām, padziedājām, bija ļoti jauki. Labs vasaras ceļojums.
– Kā pavadāt atvaļinājumu?
– Darbos. Atvaļinājumā atpūtas ir maz. Dzīvoju Praulienas pagasta Skaistkalnos, kur daudz darba, sakopjot mājas apkārtni. Vasaras puķu dēstus pati esmu izaudzējusi, esmu puķu draugs. Ir lauku saimniecība Kalsnavas pagasta „Jaungribēnos" (bērnu vecvectēva Jāņa Kārkliņa dzimtas mājas). Tur kopjams šķirnes slaucamo govju ganāmpulks – Holšteines melnraibās un Angleras vācu sarkanās, kopā 52 lopi. Jo vairāk dari, jo vairāk arī var izdarīt. Kalsnavas pagastā saimniecībā darbu vadītājs ir vīrs Dainars Dirvelis. Patlaban ir problēmas ar labu siena laiku – atāla hektāri ir nopļauti, bet tos nevar savākt, līst katru dienu. Piena cenas arī nav nekādas nopietnās, šķirnes teles nevienam nav vajadzīgas. Ja piensaimniecība neatmaksāsies, likvidēt jau var, bet, lai iegūtu labu govi, jāstrādā gadiem. Taču galvā ir daudz dažādu ideju, lai ielektu citā vilcienā, ja šis būs aizgājis. Piensaimniecība ir ļoti grūts bizness.
Vēl man patīk sēņošana, kaut nesanāk tik bieži aizbraukt uz mežu, kā gribētos. Ceļos agri, jo patīk rīti, kad ir rasa, kad var pastaigāt ar basām kājām pa zāli. Priecājos par puķēm, par dabu. Peldos apkārtnes ezeros, patīk Rāceņu ezers. Tagad jāsasmeļas enerģija visam gadam.
– Par jauno mācību gadu laikam vēl agri runāt?
– Gads sola jaunas iespējas. Iegūtā balva būs kā stimuls strādāt vēl vairāk: jānotur līmenis, bet galvenais – jāprot skolēnus motivēt. Jauniešiem noteikti ieteikšu jau skolas laikā, iesaistoties programmā „Junior Achievement", pārbaudīt savas uzņēmēja spējas. Protams, ka ar darbu arī var daudz panākt, bet pats galvenais ir idejas, pēc tam skolotājs var ieteikt un palīdzēt, kā tās īstenot. Arī pašai ekonomika sāk interesēt arvien vairāk. Par slodzi skolā vēl skaidrības nav, bet pārmaiņas gaidāmas. Pārsvarā strādāju ar pamatskolas skolēniem, piecus gadus biju audzinātāja – tikko absolvēja mani devītie. Daudzi no maniem audzēkņiem paliek mācīties tepat – Madonas pilsētas 1. vidusskolā. Gribētu audzināt viņus tālāk, vidusskolas posmā, kaut gan jāatzīst – līdz šim nav bijis šādas pieredzes. Inese Strode, kas veicdirektora vietas izpildītājas amatu, braucot ar mani kopā uz konkursa noslēguma pasākumu, sacīja – ja uzvarēšu konkursā un iegūšu galveno titulu, tad dabūšu audzināmo desmito klasi. Pēc pieredzes, audzinot savus bērnus, vidusskolas posms mani nebaida.