Līdzās Cesvaines pilij savulaik atradās muižas saimniecība – kūtis,
labības šķūņi, dzirnavas, alus brūzis. Te bija krogs, doktorāts,
aptieka, mežkunga māja, zirgu pasts, baznīca, pagastmāja un skola.
No senākajām ēkām šobrīd saglabājušās klētis, staļļi, mežkunga māja, kavalieru māja, daļa siltumnīcu, alus brūzis un baznīca.
Apmeklētāji kopš jūlija īpaši aicināti iegriezties vienā no klētīm, kur izvietota Cesvaines pils muzeja iekārtotā izstāde „19., 20. gadsimts fotogrāfijās un priekšmetos".
– Eksponātus lēnām krājām, pašvaldība atvēlēja klēts ēku, un ekspozīciju sākām iekārtot jau pagājušajā gadā, kad muzeja krājumā nonāca vairāki braucamrīki, – laikrakstam atklāja Cesvaines pils muzeja vadītāja Daiga Matroze. – Pagājušajā ziemā tika sagatavoti jaunieši – gidi, viņi kārtoja eksāmenu un nu vasaras periodā var strādāt gan šeit, gan pilī. Tie ir vietējie jaunieši, kam bija padziļināta interese par novada vēsturi.
„Stara" sastaptais Eduards pastāstīja, ka dzīvo Cesvainē, bet mācās Madonas Valsts ģimnāzijā. Jūlijā viņš dežūrē klēts telpā, kur daždien iegriežas ap 10 cilvēku. Vērtīgākie naudas izteiksmē esot 50. gados ražotie motocikli, savukārt kultūrvēsturiskā ziņā – senie lauksaimniecības rīki.
Visi priekšmeti nāk no Cesvaines apkārtnes, tie nav vākti ilgstoši, tikai pēdējos gados. Katram eksponātam ir īpaša vēsture un nozīme. Piemēram, zirgvilkmes sējmašīna savā laikā piederēja slavenajai Zāmuru saimniecībai. Zāmuru saimniecībā bija govs Tulpe, kurai bija tik liela izslaukuma deva, ka par godu tai saimnieks 19. gadsimta beigās uzcēla govij pieminekli. Muzeja krājumā nonākušajai saimniecības sējmašīnai gan nepieciešams remonts, jo koka daļas gājušas bojā, saglabājušās metāla daļas. – Mūs priecē arī meža arkla ritenis, kas tāpat ir sava veida braucamrīks, – piebilda Daiga Matroze. – Latvietim bija tā: ne tikai darbā, arī priekos bija vajadzīgi braucamrīki. Tāpēc izlikām ragaviņas un tām līdzās novietojām akordeonu. Arī slēpes piederēja pie braucamrīkiem un bērniem domātie trīsriteņi tāpat. Savā laikā Kārzdabas pusē bija slavena velosipēdu rūpnīca, kas piederēja Pēterim Bicālam. Muzeja rīcībā ir šīs rūpnīcas etiķete un atjaunoti velosipēdi. Sendienās, dodoties ceļojumā, vienmēr bija līdzi jāņem lādes, kurās salikt mantas. Eksponātu vidū šādas lādes ir apskatāmas.
Dažādi braucamrīki redzami arī fotogrāfijās, tās ir no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Laivas, pļaujmašīna, kuļmašīna, kravas mašīnas, pirmais auto Cesvainē, kas piederēja barona Ādolfa Vulfa brālim Voldemāram – visi foto ir no Cesvaines apkārtnes.
Līdzās braucamrīkiem, protams, fiksēts fons, kāda tobrīd izskatījusies Cesvaine. Bildēs parādās autobusu pietura, slavenā pils filmas „Melnā vēža spīlēs" uzņemšanas laikā, vidusskolēni pirms eksāmena auto klasē, redzams arī saimniecības „Cesvaine" direktora Jāņa Kārkliņa bobiks, sporta svētku parāde, pilngadības svētku brauciens u. c.
– Vēsturiski šī bija klēts ēka, kārtīga krātuve, kas pirms muzeja ienākšanas kalpoja par noliktavu, – atzīmēja Daiga Matroze. – Nākotnē ēkas otrajā pusē taps privāta vīna ražotne – prieks, ka ēka pamazām atkal top apdzīvota.
Jāpiebilst, ka muzeja ekspozīcijā redzami ne tikai sendienu stāsti, ir bildes, kurās fotogrāfi fiksējuši šodienas Cesvaini – tās dabu un ainavu.
Slavējams ir pētnieciskais darbs par Cesvaines lauksaimniecību, ko kopā ar muzeja vadītāju veikusi novadpētniecības entuziaste Māra Evardsone. Varena lauksaimniecība savulaik bijusi Cesvainē! Kad Latvijas Bankas direktors bija Jānis Stalbovs (viņa radiem piederēja „Īvānu" saimniecība), par godu Cesvaines saimniecībai 1929. gadā viņš uz naudas zīmes uzlika tās attēlu un izdeva 500 latu naudas zīmi.
– Šobrīd apmeklētāju klēts telpās nav daudz, – neslēpa muzeja vadītāja. – Cesvainieši nereti saka – „mums vajag", bet tad, kad ir atvērts kas jauns, tam bieži neatrod laiku. Tomēr ceru – gan laiks pienāks! Būs pilsētas svētki, un vietējie cilvēki izstādi apskatīs. Par ekspozīcijas apskates iekļaušanu tūristu maršrutos gan jādomā ilgstošāk, jo visam vajadzīgs laiks. Tomēr informācijai, ka ēka ir atvērta un te kas notiek, jānonāk arī plašākā apritē.