13. jūlijā Madonas kultūras namā norisinājās kārtējā tikšanās par skolu tīkla reorganizācijas plānu Madonā. Pasākums nebija kupli apmeklēts, taču aptuveni pusotras stundas ilgusī tikšanās bija gan informatīva, gan dažādiem viedokļiem bagāta, iespējams, tieši tādēļ daudz jautājumu no publikas, kura galvenokārt sastāvēja no Madonas pilsētas skolu pedagogiem, tā arī neizskanēja.
Tikšanās ievadā sīkāk par reformas rezultātā paredzamajiem ieguvumiem, kā arī par reformas ieviešanas gaitu klātesošos iepazīstināja nodaļas vadītāja Solvita Seržāne un vadītājas vietniece Sarmīte Jansone. Saskaņā ar teikto, reorganizācija veicinās aktuālu izglītības programmu izstrādi un piedāvājumu īpaši vidējās izglītības posmā, t.sk. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmā, kas pašlaik netiek īstenota nevienā no reorganizācijas procesā iesaistītajām vidusskolām.
Izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām tiks nodrošināta speciālās izglītības programma/programmas, kuru pašlaik Madonas pilsētas 2. vidusskolā nav. Skolēniem būs arī brīvāka pieeja atbalsta personālam.
Ieplānotie darbi
Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, informējot par reformas gaitā jau līdz šim paveikto un vēl ieplānoto, minēja, ka mācību procesu nevar skatīt atrauti no infrastruktūras.
– Līdz šim ir veikta ēku apskate. Notikušas darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" 5 ieviešanas sanāksmes; apkopots nepieciešamais inventārs mācību procesam, veikts plānojums mācību klašu aprīkojumam; izsludināts iepirkums projektēšanas uzdevumam tehniskā projekta „Madonas pilsētas vidusskolas ēku kompleksa un stadiona pārbūve" un „Madonas Valsts ģimnāzijas ēku kompleksa un stadiona pārbūve" izstrādei, kā arī meklēti risinājumi satiksmes drošības uzlabošanai pie Madonas pilsētas vidusskolas, – norādīja Solvita Seržāne.
Madonas pilsētas vidusskolas ēku kompleksa un stadiona pārbūvi plānots īstenot piecās kārtās: skolas mācību korpusu un savienojošo gaiteņu atjaunošana; ēdamzāles/aktu zāles korpusa atjaunošana; jaunas bibliotēkas un lasītavas izbūve; sporta zāles korpusa atjaunošana, stadiona pārbūve un tā teritorijas labiekārtošana.
Madonas Valsts ģimnāzijas ēku kompleksa (Skolas ielā 10) un stadiona pārbūve savukārt plānota četrās kārtās: stadiona un esošo sporta laukumu pārbūve un teritorijas labiekārtošana; sporta zāles korpusa atjaunošana; savienojošā korpusa pārbūve un skolas mācību korpusa atjaunošana (pagrabstāvā, 1., 2., 3. un jumta stāvā).
Laiks šiem darbiem: no šā gada līdz 2018./2019. mācību gadam. 2016./2017. m. g. – visu esošo Madonas pilsētas skolu darbība norit bez izmaiņām, paralēli uzsākot darbu pie ERAF finansējuma apguves; 2017./2018. m. g. – izveidota administratīvi vienota Madonas pilsētas vidusskola (apvienojot Madonas pilsētas 1. vidusskolu un Madonas pilsētas 2. vidusskolu), mācību process tiks organizēts līdzšinējās pilsētas skolu ēkās, kā arī turpināsies darbs pie ERAF finansējuma apguves; 2018./2019. m. g. – notikušas izmaiņas Madonas pilsētas skolu kartējumā: Madonas pilsētas vidusskolas atrodas Valdemāra bulvārī 6 un Valdemāra bulvārī 2a, kā arī (ja nepieciešams) ēkā Skolas ielā 8, savukārt Madonas Valsts ģimnāzija izvietota ēkā Skolas ielā 10.
Iepriekšējo diskusiju laikā tika norādīts uz iespējamiem satiksmes drošības riskiem skolu tuvumā, bērniem pārvietojoties no vienas skolas ēkas uz citu, tādēļ pašvaldības attīstības nodaļas ceļu inženieris Edgars Gailums sanāksmes dalībniekus plašāk iepazīstināja ar satiksmes organizācijas iespējām 1. vidusskolas apkārtnē.
Biedrība nostāju nemaina
Madonas pilsētas 2. vidusskolas Atbalsta biedrības pārstāve, skolotāja Lilija Mozga uz sanāksmi bija sagatavojusi prezentāciju, kurā tika norādīts gan uz nepilnībām, gan uzdoti jautājumi, kā viena vai otra problēma tiks risināta. Centrālā prezentācijas tēma bija pretrunas novada Attīstības plānā un Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānā 2016.-2023. gadam. Lilija Mozga norādīja, ka attīstības plānā abām vidusskolām kopā uzrādīti 47 klašu komplekti, taču realitātē tie ir 49. Lilija Mozga minēja, ka tas radīs problēmas, jo 49 klašu komplekti būs jāizvieto 43 klašu telpās Madonas pilsētas 1. vidusskolas ēkā. Tas nozīmē, ka neizdosies izvairīties no bērnu pārvietošanās uz pašreizējo MVĢ ēku, kurā, pēc viņas teiktā, 5.-12. klašu bērniem notikšot stundas pat 11 priekšmetos.
– Ņemot vērā, ka Madonas pilsētas 1. vidusskolas ēkā trūkst telpu, no ēkas uz ēku būs spiesti pārvietoties 5.-9. klašu skolēni. Kāds pamatojums ir projekta izmaiņām, kuru rezultātā mācību procesa laikā notiks šo klašu grupu skolēnu pārvietošanās? Kāpēc netiek ņemti vērā klases audzināšanas pasākumi, kas skars bērnus, kuru klases telpa atradīsies Madonas Valsts ģimnāzijas ēkā (jo viņiem būs jāpārvietojas pat vairāk nekā citiem)? Kāpēc Madonas novada pašvaldība ignorē vidusskolu skolēnu vecāku bažas par skolēnu drošību, pārvietojoties starp skolu ēkām, uz sporta halli mācību procesa laikā? Jā, šodien dzirdējām, ka tiek domāts par to bērnu drošību, kas pārvietosies starp vidusskolas un tagadējo ģimnāzijas ēku, taču kā būs ar tiem bērniem, kas dosies uz sporta halli? Kāpēc, apvienojot Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, netiek ņemts vērā, ka nepieciešamība pārvietoties no ēkas uz ēku dažādos laika ap¬stākļos būtiski nelabvēlīgi ietekmēs skolēnu veselību? Kā divos garajos starpbrīžos ir iespējams organizēt ēdināšanu 1061 skolēnam, ja ēdamzāle nav paredzēta 530 skolēniem? Kāpēc tiek pārkāptas higiēnas prasības, jo ēdināšanas bloku nedrīkst apvienot ar aktu zāli (drīkst būt universāla zāle, sporta zāle un aktu zāle ar palīgtelpām)? Kāpēc nepieciešama vidusskolu reorganizācija, ja saskaņā ar 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" nosacījumiem Madonas Valsts ģimnāzijai ir iespējams saņemt atbalstu neatkarīgi no citām izglītības iestādēm? – šos un vēl virkni citu jautājumu reformas organizatoriem biedrības vārdā uzdeva Lilija Mozga.
Viņa uzsvēra, ka biedrības nostāja paliek nemainīga – abas vidusskolas šobrīd var pastāvēt bez problēmām, bet ģimnāzijas problēmas iespējams risināt ar tai pieejamo finansējumu, tādēļ kaut ko darīt tikai tādēļ, ka ir pieejama nauda, nav nepieciešams.
Solvita Seržāne, norādīja, ka uz biedrības uzdotajiem jautājumiem laicīgi tiks sagatavotas atbildes.
Šī gan bija pirmā reize, kad pretēju viedokli biedrības nostājai publiski pauda kāds no Madona pilsētas 2. vidusskolas kolektīva. Vidusskolas mūzikas skolotāja Anita Melnupa, izskanot biedrības prezentācijai, sacīja, ka šis ir mēģinājums „meklēt strīdus" un iemeslus, lai tikai atbīdītu reorganizāciju uz kādu laika posmu.
– Ne visi skolā ir pret reorganizāciju. Aicinu domāt par to, ko tā sniegs skolēniem, – minēja Anita Melnupa.
Kaimiņu pieredze
Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar kaimiņos esošās Gulbenes pieredzi pilsētas skolu reformā, ar kuru iepazīstināja Gulbenes pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.
– Klausoties diskusiju, varu teikt, ka tieši šīs tēmas – skolēnu drošība, izvietojums – bija arī mūsu diskusiju noslēguma fāzē. Varu tikai aicināt rast kompromisu. Jūs neesat unikāli. Smiltenē no trim skolām ir izveidota viena, arī Gulbenē esam reorganizējuši pilsētas skolas, atstājot vien ģimnāziju, vidusskolu un sākumskolu. Šis process ir loģisks. Protams, arī mēs varējām vēl šodien pastāvēt ar trim vidusskolām, un tās nebūtu tukšas, taču pamatmērķis bija domāt ilgtermiņā. Pētot, kāda ir situācija novadā, valstī, 2 gadus iepriekš pieņēmām lēmumu, un uzskatu, ka spertais solis ir bijis pareizs. Arī mums netrūka diskusiju, sarakstīšanās ar valsts institūcijām – esam tam gājuši cauri. Ja runājam par ieguvumiem, tad tie ir bijuši vairāki. Ir mazinājusies lauku skolēnu ieplūšana pilsētas skolās. Pateicoties reformai, esam varējuši vidusskolā piedāvāt jaunu izglītības programmu – militāro, kas ir ļoti pieprasīta. Koncentrējot pedagogu un finanšu resursu, ir bijis iespējams papildināt piedāvājumu gan jau esošajās izglītības programmās, gan interešu izglītībā. Tika pieminētas skolu tradīcijas. Katrām pārmaiņām līdzi nāk, tā dēvētā, „pārmaiņu bedre", kad ir nedrošība, aizdomas, pat zināmas bailes par to, kā būs, taču ticiet man – spēcīgas tradīcijas izdzīvos vienmēr. Pēc savas pieredzes varu teikt, agrāk, cīnoties par skolēniem, skolu vidū bija izveidojies zināms antagonisms, taču šobrīd sadarbība starp vidusskolu un ģimnāziju ir lieliska. Noslēgumā vēlos minēt vienu teicienu „Nākot pārmaiņu vējiem, vieni būvē vaļņus, taču gudrākie ceļ vējdzirnavas", – pieredzē dalījās Arnis Šķēls.
Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš sanāksmē minēja, ka ir iepazinies ar iepirkumiem un veicamajiem darbiem gan vidusskolai, gan ģimnāzijai. Arī viņš piekrita biedrības viedoklim, ka apvienotajā vidusskolā būs jāsaskaras ar telpu trūkumu. Viņš arī norādīja, ka salīdzinājums starp Gulbeni un Madonu nav īsti vietā, jo Gulbenē tiek izveidotas trīs, nevis divas skolas, kā tas ir Madonā.
– Mums šādu variantu neviens nav piedāvājis. Ja tāds būtu, to varētu apsvērt. Runājot par iecerētajām pārmaiņām, iepazīstoties ar iepirkumiem, redzu, ka situācija bērniem, kas mācīsies vidusskolā, pasliktināsies, jo bērniem būs jāstaigā no ēkas uz ēku. Protams, bērni, sakostiem zobiem staigās, taču kādēļ jāpaņem 4 miljoni eiro un tāpat jāliek bērniem staigāt no vienas ēkas uz otru? Protams, dome var vēlamo uzskatīt par esošo un šo iepirkumu izsludināt, taču saskaņojuma ar IZM joprojām nav, bet, ja tas būs, sekos iesniegums tiesā, jo nav loģikas iztērēt 4 miljonus eiro, vienlaikus pasliktinot apstākļus skolēniem, – savu viedokli pauda Valentīns Rakstiņš.
Arnis Šķēls komentēja, ka faktiski arī Gulbenē ir divas skolas, jo sākumskolu un ģimnāziju savieno viens gaitenis un par vienu skolu tā nav izveidota tikai pastāvošās likumdošanas dēļ.
– Ja runā par piebūvi, kas vairākkārt ir izskanējis kā risinājums MVĢ problēmu atrisināšanai, mans personīgais viedoklis ir, ka mazpilsētās, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, kaut ko būvēt klāt pie jau esošajām ēkām ir neprāts, – sacīja Arnis Šķēls.
Savu viedokli sanāksmē pauda arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs.
– Gulbenes un citu pilsētu piemēri liecina, ka situācija saistībā ar skolām Madonā nav unikāla un reformas notiek daudzviet. Arī mums ir jāiet laikam līdzi, tādēļ sarunu vēlos vērst mazāk uz jautājumu „kāpēc?", bet vairāk uz „kā?". Diskusijas ir notikušas, un tās ir bijušas garas. Ir arī domes lēmums. Katram no deputātiem droši vien ir savs pamatojums, kādēļ viņš ir balsojis tieši tā un ne citādi. Mani argumenti ir trīs. Pirmkārt, pie mūsu ēku platības un bērnu skaita mācību procesu iespējams organizēt divās iestādēs. Otrais arguments, reformai līdzi nāk finansējums, bez kura veikt reformas un uzlabot mācību vidi būtu sarežģīti. Trešais arguments, par kuru līdz šim runāts mazāk, ir šīs reformas ietekme uz visu novadu. Reformas rezultātā bērnu centrtiece no lauku pagastiem uz pilsētas skolām kļūs mazāka. Neesmu gatavs balsot nedz šogad, nedz nākamgad par kādas lauku skolas slēgšanu. Mums ir jācenšas sākumskolas līmeņa iestādes saglabāt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, un, sakārtojot skolu tīklu pilsētā, mēs daļēji uzlabojam arī situāciju lauku skolās, – skaidroja Agris Lungevičs, aicinot pārslēgties no reformas apspriešanas uz labāko risinājumu meklējumiem.
Jāatgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 323 Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas noteikumiem, Madonas Valsts ģimnāzijas pāriešanai uz Madonas 2. vsk. ēku, Madonas pilsētas vidusskolas (apvienotas 1. un 2. vsk.) infrastruktūras rekonstrukcija un materiāltehniskās bāzes pilnveide un Mārcienas sākumskolai ir pieejami 3 629 094 eiro ERAF finansējums, kas ir 85% no kopējā finansējuma, savukārt 544 364 eiro nāks no valsts un galvenokārt pašvaldības kabatas.
Plašāk ar sanāksmes laikā sniegtajām prezentācijām var iepazīties pašvaldības mājas lapā.