Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, 29. jūnijā tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, līdztekus aktualitātēm, kas saistītas ar pedagogu atalgojuma jauno modeli, nāca arī klajā ar priekšlikumu, ka ar laiku valsts ģimnāzijas un vēlāk arī vidusskolas valsts varētu pārņemt savā pārziņā.
Pēc ministra domām, tas ļautu ministrijai pieņemt lēmumus par skolu tīklu, atteikties no skolēnu skaita kritērija un koncentrēties uz kvalitāti. Šī gada eksāmenu rezultāti apstiprina faktu, ka trūkst darba ar spējīgiem skolēniem un ģimnāziju rezultāti ir tikai nedaudz augstāki nekā vidējie valstī.
Zem viena jumta
Saskaņā ar Kārļa Šadurska teikto, ja IZM pārņemtu valsts ģimnāzijas, momentā varētu atteikties no klašu piepildījuma un izveidot valsts ģimnāziju tīklu tā, lai katram izcilajam bērnam tiešām spētu nodrošināt to maksimumu, ko viņš spēj paņemt no izglītības sistēmas. Patlaban lēmumus par vidusskolām, tajā skaitā ģimnāzijām, pieņem tikai katra pašvaldība.
– Daļa jauniešu jāpārvirza no vispārējās uz profesionālo vidējo izglītību, jo tur ir laba mācību bāze un plašas iespējas, jālauž stereotipi, ka uz turieni dodas tikai muļķi. Diemžēl daļa pašvaldību cenšas jauniešus noturēt vidusskolā, pat piesolot stipendijas, taču viņiem būs grūtāk iesaistīties darba tirgū. Ja mēs pārņemtu valsts ģimnāzijas, tad varētu atteikties no kritērija par klašu piepildījumu un izveidotu nepieciešamo ģimnāziju tīklu, jo patlaban tās nesasniedz izcilību, – jūnija nogalē plašsaziņas līdzekļiem savus argumentus pauda Kārlis Šadurskis, par prioritāti izvirzot nepieciešamību valsts paspārnē pārņemt ģimnāzijas un arī vidusskolas, lai neturpinātos valsts un pašvaldību spēkošanās.
Kopumā pašvaldības šobrīd vēl visai piesardzīgi izvērtē ministra ideju, jo nav pārliecības, ka valsts, tik tālu esot no praktiskās situācijas uz vietas, spēs sistēmu labi pārvaldīt. No otras puses raugoties, pašvaldībai vairs nav nepieciešams tērēt līdzekļus mācību iestādes uzturēšanai.
Nav skaidrs, kā ietekmēs izglītības kvalitāti
Viedokli saistībā ar ministra ierosinājumu vaicājām arī Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) direktorei Vandai Maderniecei.
– Daļā sabiedrības jau šobrīd valda uzskats, ka MVĢ ir valsts iestāde, par ko lecina jau pats nosaukums – „valsts ģimnāzija", taču mēs finansējumus saņemam pēc tāda paša modeļa kā pārējās skolas. Tās ir pedagogu algas, un vienīgais papildu finansējums, ko saņem valsts ģimnāzijas, tiek piešķirts metodiskajam darbam, kas katru gadu MVĢ sastāda aptuveni 1500 eiro. Mani izbrīna tas, ka ģimnāziju pārņemšanas iecere tiek sasaistīta ar izglītības kvalitāti – centralizēto eksāmenu rezultātiem, jo man nav īsti saprotams, kā ģimnāziju pilnīga pāriešana valsts atbildībā iespaidos šo eksāmenu rezultātus. Runājot par rezultātiem, nevajadzētu vispārināt un teikt, ka valsts ģimnāzijās tie ir zemi. Piemēram, jau vairākkārt piesauktajos matemātikas eksāmenos MVĢ rezultāti ir par 23% augstāki nekā vidēji valstī. Viens no valsts ģimnāziju pastāvēšanas kritērijiem – tajās rezultātiem ir jābūt par vismaz 10% augstākiem nekā vidēji valstī. Visos priekšmetos, izņemot krievu valodu, šo kritēriju izpildām. Vēsturē tie ir 37% virs vidējā līmeņa, kā jau minēju, matemātikā – 23%, latviešu valodā un bioloģijā 20%, un līdzīga situācija ir arī pārējos mācību priekšmetos, – uzsvēra Vanda Maderniece.
MVĢ direktore arī atzina, ka viņai šobrīd ir grūti komentēt jautājumu par to, kā atrašanās tiešā valsts pārraudzībā ietekmēs saimnieciskos jautājumus, kas saistīti ar mācību iestādes darba organizēšanu.
– Ja esam pašvaldības iestāde, ir viegli pierādīt, ka, piemēram, kādā klašu telpā nepieciešams remonts vai arī lielāku finansējumu nepieciešams iedalīt siltumapgādei vai elektrībai. Kā būs gadījumā, kad pilnībā visu izglītības iestādes darbību finansēs valsts, man ir grūti teikt, jo šādas pieredzes līdz šim nav bijis. Ja raugāmies uz to, kā šobrīd ir sakārtoti valsts tehnikumi, uz kuriem dažkārt braucam kā uz paraugiestādēm, iespējams, arī valsts ģimnāzijas varētu pretendēt uz līdzīgu atbalstu, taču šobrīd to apgalvot nevar, – minēja MVĢ direktore.
Vaicāta, vai bažas nerada ministra izteikumi par to, ka pārņemšanas gadījumā valsts pārskatītu arī izglītības iestāžu tīklu, Vanda Maderniece atzina, ka MVĢ skolēnu skaits un klašu piepildījums atbilst Valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām, līdz ar to šajā ziņā MVĢ var justies diezgan stabili.
AGRA VECKALNIŅA foto