Svētdien pirmo reizi par Eiropas futbola čempionvienību kļuva Portugāles valstsvienība, spēles pagarinājumā ar 1 : 0 pieveicot mājinieci Franciju. – Vai jūs skatījāties EČ finālspēli, vai varbūt futbols jūs nemaz neinteresē? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Gunita no Mārcienas: – Futbolu es neskatos. Mani interesē jātnieku sports, kādreiz pati ar to nodarbojos. Zirgi ir mana vājība jau no 6 gadu vecuma. Nupat mēs – visa ģimene – bijām aizbraukuši uz Jātnieku sporta svētkiem Cesvainē. Tie ļoti patika.
Sarkanietis Normunds: – Es neskatos, bet bērnībā futbolu, protams, uzspēlējām. Cita lieta – hokejs. Mūsu valsts hokeja izlase, manuprāt, Latvijas vārdu vairāk nes pasaulē. Vēl tagad atceros, kā mūsējie Sankt-Pēterburgā savulaik vinnēja Krieviju. Tā tik bija uzvara!
Madonietis Donalds: – Protams, EČ futbolā skatījos. Ko citu lai vēl skatās? Futbols taču ir sporta karalis. Saviļņo arī atmosfēra stadionā, futbolistu patriotisms, tas, kā viņi dzied savas valsts skaistās himnas. Mans favorīts futbolā jau kopš 1982. gada ir Itālija, bet Francijas izlase mani vienkārši besī, jo principā tā ir Āfrikas apvienotā izlase. Labi, ka vismaz pie zelta tika portugāļi. Šā gada čempionātā izteikta līdera gan nebija.
Madonietis Francis: – Šā gada čempionātā nebija īpaši augsts spēles līmenis. Tas, ka uzvarēja portugāļi, gan ir interesanti. Iesākumā likās, ka uzvarēs franči. Nepatika, kā finālspēlē tika savainots Krištianu Ronaldu. Visādi jau var gadīties, bet pret viņu diezgan rupji tika nospēlēts. Taču izcīnītais zelts droši vien viņam psiholoģiski mazinās traumas smagumu.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA