Vēsturiskajā Madonas alus brūža vietā Praulienas pagasta „Bodniekos" pērnā gada rudenī darbu uzsāka SIA „Madonas alus". Īpašnieku bāzes vieta ir Rīgā, alus darītavas darbinieku komanda ir ar internacionālu pieredzi, tomēr jaunais uzņēmējs – aldaris Rolands Zaharovs – savu biznesu saistīt tieši ar Madonas pusi izvēlējās liktenīgas sakritības dēļ.
– Man bija 16 gadu, kad aizbraucu uz Austrāliju, kur strādāju dažādus darbus. Tur radās pirmā saskarsme ar alu – mārketings, tirdzniecība – pats gan biju par jaunu, lai alu dzertu. Nokārtoju bārmeņa licenci – ja nu kas. Tā arī alus kaut kā pavilkās. Kad atbraucu uz Latviju, sāku darbu kopā ar tēvu alus veikalos. Ideja, ka varētu vārīt alu, visu laiku tepat vien bija. Kad tā vēlme kļuva skaļāka, liktenis, maģija vai nezinu kas – parādījās sludinājums, ka var nopirkt alus darītavu – Madonā. Bieži šādas sakritības neizlec, tāpēc nebija lielas runāšanas – vai vajag? Sapratām, ka tā ir atbilde uz mūsu ideju, – pastāsta „Madonas alus" saimnieks Rolands Zaharovs.
„Bodnieki" ir ar senu alus darīšanas vēsturi, Madonas alu šai ēkā brūvē jau kopš 1906. gada. Kā uzsver pašreizējais ēkas īpašnieks, firmas un reģistrācijas numuri laika gaitā ir mainījušies, bet Madonas alus palicis.
Aldaris iepazīstina ar „Bodnieku" ēkas vēsturi: – Ēkai 1916. gadā vēl daļa tika piebūvēta klāt ar ideju par alus darītavu. Zem piebūves ticis izrakts pagrabs, kurā uzglabāts pēc ziemas palikušais ledus no ezera, jo alus darīšanas procesā noteiktā brīdī nepieciešama vēsa temperatūra. Notikušo divu pasaules karu dēļ tālāk ir liels informācijas caurums, bet zināms, ka 1940. gados šī ēka pārveidota par dzīvojamo māju zaldātiem, kuri atgriezās. Zināms, ka šeit līdz 2000. gadiem vārīja „Bodnieku alu", pēc tam radies nosaukums „Madonas alus" līdz kādam 2009. gadam, kad savu iemeslu dēļ uzņēmums tika apturēts. No tā vēlāk radās mūsu kaimiņu alus darītava. Pirms pusotra gada, 2015. gada janvārī, iegādājāmies ēku ar zemi, daļu tehnikas, lai turpinātu „Madonas alus" stāstu. Ienākot šajā ēkā, negribējām izgudrot riteni no jauna, nosaukums pieder šai ēkai, tāpēc to arī saglabājām. „Madonas alum" devām otro elpu ar jaunu recepti, jauniem cilvēkiem, renovētu ēku.
Šobrīd no vecās ēkas principā palicis pāri mūris un plāksnīte ar celšanas gadskaitli. Nomainīts jumts, ēkas nesošā daļa, pilnībā renovēts pirmais un otrais stāvs, tomēr telpu apdarē saglabāti vēsturiskie dēļi, kas veido harmonisku un lauku romantisma caurvītu dizainu. Remontdarbi aizņēmuši lielāko daļu pagājušā gada, līdz augustā alus darītava bijusi gatava pirmajam brūvējumam. Pilnvērtīgi savu darbību brūzis uzsāka pērnā gada rudenī.
Latviešiem garšo saldens alus
Alus darīšanas procesā tiek izmantoti Beļģijas graudi, jo ar tiem vieglāk strādāt mazajās alus darītavās – atšķirībā no latviešu iesala, kas ir olbaltumvielām bagātāks, beļģu iesals nav jāfiltrē ar speciāliem filtriem. Arī apiņi un raugs tiek iepirkts ārzemēs, jo Latvijā nav atbilstoša piedāvājuma. Tikmēr pamatu pamats – ūdens – ir vietējais. Rolands atklāj, ka alus darīšanas vēsākajā sezonā plāno izmēģināt vienu kvasa vai alus vārījumu ar „Daugavpils Iesalnīcas" graudiem.
Mēnesī tiek saražotas aptuveni 6-7 tonnas alus. Rolands Zaharovs raksturo, ka „Madonas alus" garša sanāk tradicionāla. Rolands alus darīšanu apguvis pašmācības ceļā, kā arī izglītojies Austrālijā. – Atkal jāteic, ka negribēju izgudrot riteni no jauna. Latviešiem raksturīgi, ka garšo saldens alus, tikmēr, piemēram, lietuviešiem – rūgtens. Mana ideja bija, ka jāuzvāra saldens alus, dzintara krāsā, bet viena lieta, ko man gribējās, – nedaudz vairāk apiņu. Ir pierasts dzert alu ar minimālu apiņu daudzumu, bet „Madonas alū" tas rūgtums ir mazliet izteiktāks. Apmeklētāji, alu nogaršojuši, vērtē, ka garšo kā tradicionāls latviešu alus. Protams, nekad 100% visus neuzrunāsim, jo gaumes ir dažādas, bet līdz šim nav bijis iemesla pārdomāt recepti – atsauksmes ir labas.
Klienti novērtē atzinīgi
Kur var iegādāties „Madonas alu"? Pirmkārt, liela daļa produkcijas tiek realizēta turpat alus veikaliņā, kas atrodas „Bodniekos". Šeit apmeklētāji var iegriezties katru dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas, jo lielākā aktivitāte ir nedēļas nogalē – piektdien, sestdien, svētdien. Veikala vadītāja Inga Zvanberga dalās novērojumos: – Veikaliņu apmeklē gan vietējie iedzīvotāji, gan iebraucēji – esam gana pieprasīti. Cilvēkiem garšo, un viņi pie mums atgriežas. Apmeklētājiem arī patīk, ka var izstaigāt alus darītavu, ja vēlas, vai ielūkoties alus darīšanas procesā dienās, kad alus tiek vārīts – esam ļoti atvērti. Klienti veic pasūtījumus izlaidumu laikā, pirms Jāņiem, tagad sākusies kāzu sezona, ar prieku sadarbosimies arī ar kāziniekiem.
„Madonas alus" veikaliņā var iegādāties svaigu izlejamo alu, jaunums ir dažāda tilpuma alus muciņas, ko ērti piepildīt, ņemt līdzi, uzglabāt un liet alu. Tāpat „Madonas alus" šobrīd atrodams gandrīz visos Madonas reģiona krogos un kafejnīcās. Rolands Zaharovs paturpina: – Rīgā ir „Latvian Craft Beer" projekts, kura ietvaros aptuveni 40 restorānos ir iespējams pasūtīt reģionālos alus – „Madonas alu", „Krāslavas alu", „Saldalu", „Bursh" – tepat no Aiviekstes pagasta – un „Raiskumieti". Madonas vārds izskan, un gana lepni varu teikt, ka turamies 1.-2. vietā kā vispārdotākais reģionālais alus „Latvian Craft Beer" projekta ietvaros. Tas tiešām ir labs rezultāts, ņemot vērā to, ka neesam paplašinājuši šķirnes – kamēr pārējiem kolēģiem ir 2-4 alus veidi, mums pagaidām ir tikai gaišais alus. Vēl „Madonas alus" atrodams „Alus tirgū" – tā ir mūsu centrāle Rīgā.
Jaunas šķirnes un tūrisms
„Madonas alus" nākotnes plānos ietilpst paplašināt alus šķirnes. Jau jūlija beigās gaidāms pirmais tumšā alus vārījums. – Šobrīd es redzu kādas 4-5 alus šķirnes: gaišais, tumšais, melnais alus (brazīliešu tipa alus – viegls, bet melnā krāsā), sarkanais alus, un iemēģināsim roku arī kādu augļu alū, piemēram, ķiršu. Vislielākie plāni mums saistās ar tūrismu. Jau tagad mēģinām plašāk attīstīt ekskursijas, alus darītavas apmeklējumus, mazliet vēl ir jāpatrenējas lielāku grupu uzņemšanā, bet jau, piemēram, Madonas pilsētas svētku ietvaros uzņēmām Gruzijas viesu delegāciju. Strādājam arī pie tā, lai visu atzītāko Madonas novada lauku ražotāju produkcija būtu pieejama „Madonas alus" veikaliņā. Diezgan aktuāla ir kustība pa šo autoceļu (Madona-Varakļāni – Aut.) no Krievijas, šeit ir ērti iebraukt, paķert Madonas novadā ražoto. Uz priekšdienām ir ideja izveidot dažādus ekskursiju maršrutus, kur kā galvenais pieturas punkts būs „Madonas alus" darītava, sadarbojoties vēl ar citiem Madonas reģiona apskates objektiem. Mums tepat kaimiņos ir 1934. gadā Beļģijā būvētas tērauda dzirnavas – tās ir vienīgās pasaulē, kas vēl stāv. Vēlamies tām pieslēgties. Tāpat jau esam sākuši darbus pie, gribētos domāt, Latvijā pirmās wi-fi pļavas izveides. Lauks jau tiek līdzināts, iekārtots, līdz galam vēl jāatrisina tehniskas dabas jautājumi, kā ievilkt wi-fi, varbūt arī uzbūvēt skatuvi. Ideja ir tāda, ka cilvēki atbrauc, uzslej telti, nopērk alu, var paņemt šašliku, mangāli, sēdēt pļavas vidū, relaksēties un paralēli ielūkoties arī sociālajos portālos, jo bez tā jau vairs mūsdienās nekādi. Ne visiem ir tā vietiņa laukos, kur nedēļas nogalē pasēdēt. Es pats dzīvoju Ādažos dzīvoklī, nedēļas nogalē gribas kaut kur aizskriet dabā. Ir doma par grila vakaru rīkošanu, kādu festivālu vai koncertu. Katrā ziņā, ar alu tā kā esam tikuši skaidrībā, bet gribas uz Madonas pusi atvest vairāk cilvēku, vairāk attīstīt lauku tūrismu, – tuvākus un tālākus nākotnes plānus ieskicē Rolands.
„Madonas alus" radošā un enerģiskā komanda uzsver, ka vienmēr ir atvērti ikviena idejām un ierosinājumiem, iespējamai sadarbībai. Par „Madonas alus" interesantajiem jaunumiem var uzzināt Facebook.com lapā „Madonas alus".
AGRA VECKALNIŅA foto