Dziedāšana, jo sevišķi kopādziedāšana – daudzbalsīgi un a cappella -, ir viena no īpašajām latviešu tautas tradīcijām.
Ar to latvieši izceļas pasaules kultūras telpā. Pamatoti lepojamies ar Dziesmu svētkiem, un tieši korī dziedāšana ir avots, kurā smelties savu latvisko pašapziņu. Laiks rit, paaudzes mainās, mainās arī prioritātes. Tikpat mainīgs ir Dziesmu svētku repertuārs.
Tikko klajā nākušais krājums „Latviešu korista dziesmene" tapis kā mudinājums katru lielāku kopāsanākšanu pārvērst nelielos dziesmu svētkos. Par repertuāra pamatu ņemta konkrēta tradīcija – Jāņi Jūrmalā pie Sējāniem, kur daudzbalsīga a cappella dziedāšana ir viena no galvenajām svētku sastāvdaļām. Tiek dziedātas gan līgodziesmas, gan klasiskās latviešu tautas dziesmu apdares, gan arī īpašu statusu iemantojušās koru oriģinālkompozīcijas.
– Svētkos vienmēr pienāk brīdis, kad puiši grib uzdziedāt ko atsevišķi, uz ko, protams, meitas vēlas atbildēt, – uzsver Andris Sējāns. – Tādēļ krājumā iekļautas arī dziesmas vīru un sieviešu koriem atsevišķi.
Ja pāris vārdos būtu jāformulē, kas ir šī dziesmu krājuma saturā, tad pietiekami atbilstoši to būtu saukt par Latviešu korista iztikas minimumu, jeb dziesmas, no kurām vairums ir skanējušas Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.
Dziesmenes jeb dziesmu krājuma nepieciešamību diktēja praktiska pieredze, svinot svētkus, bieži vien (īpaši jaunākās paaudzes svinētāji) labprāt piedalītos kopdziedāšanā, taču tam par traucēkli ir atmiņa. Šis krājums ir atbilde uz minēto problēmu – beidzot viss vajadzīgais ir vienuviet. Grāmata maksā 3 eiro.