Kā informējām iepriekš, lēmums par novada izglītības iestāžu reorganizāciju tika pieņemts 31. marta domes sēdē. Lai arī reorganizācija attiecas uz visu novadu, lielākās diskusijas izraisījis fakts, ka tā paredz apvienot Madonas pilsētas 1. un Madonas pilsētas 2. vidusskolu.
Lai apspriestu gaidāmo plānu un rastu kopīgu risinājumu tā realizēšanai, 14. jūnijā domes ēkā notika izglītības un jaunatnes lietu komitejas sēde, uz kuru bija aicināti Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrības pārstāvji, Madonas pilsētas 1. vidusskolas pārstāvji, domes deputāti, kā arī izglītības un attīstības nodaļas speciālisti.
Diskusijas sākumā attīstības nodaļas speciāliste Inese Solozemniece klātesošos iepazīstināja ar izdarīto un plāniem attiecībā uz gaidāmo pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju.
Diskusiju uzsāka izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone, kā vienu no tās pamatojumiem izvirzot Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrības pausto viedokli, ka pašvaldība ignorē biedrības viedokli par gaidāmo izglītības iestāžu reorganizāciju. Sarmīte Jansone nevēlējās piekrist paustajam apgalvojumam, sakot, ka pašvaldība ir aktīvi iesaistījusies diskusijās gan rakstiski, gan tiekoties klātienē.
Kopumā diskusija aizritēja mierīgā gaisotnē. Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors un domes deputāts Valentīns Rakstiņš, kā arī klātesošie skolas atbalsta biedrības pārstāvji uzskata, ka skolu apvienošana nav nepieciešama, skolas viedoklis netiek uzklausīts un ka tā nav likumīga.
Izvērtējot likumdošanā norādītos punktus par to, kā jārīkojas šādā situācijā, izpilddirektors Āris Vilšķērsts uzsvēra, ka pašvaldība visu ir ievērojusi. Sarmīte Jansone norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta pašvaldības lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju un apstiprina, ka lēmums ir pamatots un tiesisks. „Papildus tam pašvaldība ir saņēmusi aicinājumu organizēt vairāk tikšanos ar minēto biedrību un citiem interesentiem, lai veiktu pārrunas par to, kā šo plānu realizēt pēc iespējas labāk, – atklāja S. Jansone.
Biedrības pārstāve Iluta Ļaudaka jautāja, kā tika izvērtēti priekšlikumi, kas izskanēja publiskajā diskusijā (2016. gada 14. martā). „Saņemtos priekšlikumus apkopoja izglītības nodaļas un attīstības nodaļas speciālisti, kā arī domes deputāti izglītības un kultūras komitejas sēdē," atbildēja S. Jansone.
Madonas pilsētas 2. vidusskolas pārstāve Lilija Mozga pauda bažas, ka skolēnu rotācija pa vairākām ēkām tikai palielināsies, jo pēc plāna, kurā tagadējā ģimnāzijas ēkā varētu atrasties speciālie kabineti (mājturība, dabaszinības, sociālās zinības u. tml.), jāstaigā būtu ne tikai vecāko klašu audzēkņiem, bet arī mazāko.
Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora vietas izpildītāja Inese Strode atzina, ka visdrošāk bērniem būtu atrasties vienā ēkā. „Bet, piemēram, mājsaimniecības stundām nepieciešamas plašākas un mūsdienīgākas telpas, kuras iespējams izveidot tagadējās ģimnāzijas telpās. Stundas var saplānot arī tā, ka tā būtu vienreizēja staigāšana, piemēram, 4 stundas pēc kārtas," uzsvēra Inese Strode. Tāpat jādomā par satiksmes drošību starp skolām, piemēram, gulošā policista ierīkošanu.
Savukārt novada domes deputātu Andri Sakni uztrauc ēdināšanas jautājums: vai pusdienas būtu piemērotā laikā un vai vispār 1. vidusskolas ēdināšanas telpas spētu uzņemt plānoto audzēkņu skaitu. Uz šo jautājumu deputāts saņēma atbildi, ka skolēnu klašu komplekts saglabāsies esošajā daudzumā, līdz ar to ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanā problēmām nevajadzētu būt.
Tāpat biedrības pārstāvjus uztrauca fakts, ka būvniecības plānā (apvienotajai vidusskolai) nav iekļauta atsevišķas aktu zāles izveide (patlaban 1. vidusskolas aktu zāle ir apvienota ar ēdināšanas zonu). Attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs atgādināja, ka, pateicoties mūsdienu tehnoloģiju iespējām, sporta zāli vajadzības gadījumā var pārveidot arī par aktu zāli, kas ir labs risinājums un neprasa lielu finansiālo ieguldījumu. Līdzīgi kā tas ir Madonas sporta centrā.
Biedrības pārstāvjus uztrauc, vai, realizējot šo projektu, nerastos tāda problēma kā finanšu trūkums, kas novestu pie projekta termiņa izpildes pagarināšanas vai pat nespējas to realizēt.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atklāja, ka finansējuma apjoms būs redzams pēc iepirkumiem, pēc kā tiks vērtēts, kādi darbi tiks veikti, kādi ne, kādi jāatliek. Tāpat iespējams kreditēties, ja kādu no būtiskākajiem darbiem nebūs iespējams izdarīt par ES fondu finansējumu.
Termiņš ir 2018. gada septembris, bet, ja viss noritētu bez sarežģījumiem, tos iespējams pabeigt līdz 2017. gada septembrim. „Gads ir rezervē, ja mēs sākam šodien!" papildināja attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs.
Uz jautājumu par to, kas apvienotajā vidusskolā būs citādāks, klātesošie saņēma atbildi, ka tā būs sakārtota un moderna mācību vide, kurā būs modernas tehnoloģijas – planšetes, interaktīvās tāfeles un mūsdienīgas speciālo priekšmetu klases, tāpat arī sakārtota sporta infrastruktūra. Apvienojumā ar mācībspēkiem tas radīs spēcīgu vidusskolu, kurā bērniem augt un attīstīties.
Diskusijas noslēgumā domes izglītības un jaunatnes lietu komitejas vadītājs Kaspars Udrass aicināja klātesošos uz kopīgu sadarbību.
Apkopoja EDĪTE MIĶELSONE,
Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste