– Vai, jūsuprāt, donoriem vajadzētu palielināt valsts atbalstu, un vai jūs kādreiz esat nodevuši asinis? – vakar, kad pasaulē tika atzīmēta Pasaules donoru diena, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Kristīne no Dzelzavas: – Jā, protams, savulaik esmu nodevusi asinis. Valstij donori būtu vairāk jāatbalsta. Nodrošināt asins rezervi ir ļoti svarīgi. Turklāt reizēm ir arī tā, ka kādas konkrētas grupas asins trūkst.
Madoniete Līga: – Asinis esmu nodevusi, bet tas bija sen. Valstij vajadzētu pārdomāt, kā palielināt atbalstu donoriem. Viņi patiešām dara svētīgu darbu. Bieži vien tas ir dzīvības jautājums. Arī es pati tam esmu gājusi cauri, kad, lai glābtu dzīvību bērnam, donoram bija jābūt klāt.
Madoniete Anita: – Ko mēs darītu, ja donoru nebūtu? Valstij ļoti jāatbalsta tie cilvēki, kuri, ziedojot asinis, ir gatavi palīdzēt citiem. Pateicoties donoru kustībai, ir izglābtas daudzas dzīvības. Tā ir liela žēlastība no Dieva puses par atziņu cilvēkiem, ka ir jāpalīdz viens otram. Diemžēl es pati nevaru nodot asinis.
Aiva no Degumniekiem: – Donori ir jāatbalsta. Zinu, ka kādreiz tika rīkotas akcijas un nodot asinis donorus veda ar autobusiem. Cits jautājums, vai visas nodotās asinis varēja izmantot, bet daudzi bija lepni par to vien, ka ir nodevuši asinis. Tagad tas – nodot vai ne – ir atkarīgs no katra godaprāta.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA