Šā gada 27. aprīlī „Stars" saņēma biedrību „Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrība" pārstāvošā zvērinātā advokāta Jāņa Avotiņa paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem „Izglītības iestāžu reorganizācija nepakļaujas cilvēktiesību standartiem un tiesu kontrolei".
Paziņojumā zvērināts advokāts norāda, ka vairāku bērnu vecāki ir vērsušies Administratīvajā rajona tiesā, kurā apstrīd Madonas novada domes izstrādātā plāna „Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāns 2016.-2023. gadam" publiskās apspriešanas procedūru. Turpinājumā – daļa no paziņojuma.
Vairāk nekā 3000 parakstu
„Jau tika ziņots, ka pašreizējā plāna redakcijā Madonas novada pašvaldības dome plāno apvienot divas mācību iestādes – Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, aizrotējot tās audzēkņus uz Madonas Valsts ģimnāzijas telpām. Madonas Valsts ģimnāzijas telpas pašreizējā tehniskajā izpildījumā nav atbilstošas veselības un higiēnas prasībām. Tādu atzinumu ir sniegusi arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Madonā ir savākti vairāk nekā 3000 iedzīvotāju parakstu pret Madonas novada domes īstenoto izglītības iestāžu reorganizācijas plānu.
Madonas novada dome uz šiem sabiedrības protestiem nereaģē vispār. Pretēji paustajiem sabiedrības iebildumiem 31.03.2016. domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu minētais plāns tika apstiprināts un šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai uz Izglītības un zinātnes ministriju.
Varētu domāt, ka 3000 parakstu tāds piliens jūrā vien ir, bet Madonas pilsētā pavisam kopā ir nedaudz vairāk kā 7000 iedzīvotāju, tātad gandrīz puse no pilsētas iedzīvotājiem ir pauduši savu noraidošo attieksmi pret nepārdomātu reformu. Madonas novada pašvaldība to neņem vērā.
Esmu vērsies savu klientu uzdevumā ar iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā, kurā lūdzu ministriju savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un rakstiski sniegt savu izvērtējumu par Madonas novada pašvaldības domes iecerēto Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas apvienošanu. Atbilde tika saņemta, un izglītības ministrs paskaidroja, ka tiks veikta padziļināta šīs reorganizācijas izpēte. Atliek vien cerēt, ka šajā izpētes procesā tiks ņemts vērā ne tikai Madonas novada domes funkcionāru, bet arī Madonas skolas pedagogu, skolēnu un viņu vecāku viedoklis. Vēl tikai jāatzīmē, ka neviens ārējais normatīvais akts nenosaka, kādā veidā, pēc kādiem standartiem tiek veiktas šīs izpētes.
Biedrība „Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrība" vērtē ļoti skeptiski šo Madonas novada domes izstrādāto plānu un tā „izskatīšanu" Izglītības un zinātnes ministrijā. Par pamatu šādām šaubām ir šo divu institūciju politiskais fons. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters ir partijas „Vienotība" pārstāvis, tāpat kā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Par kādu objektīvu izvērtēšanu šeit varētu būt runa?
Visbeidzot, runājot par tiesisko regulējumu, risinot skolu reorganizācijas jautājumus, ir skaidrs, kādēļ Madonas novada dome, līdzīgi kā citas pašvaldības (arī Rīgas dome), pēc būtības klaji ignorē sabiedrības protestus. Administratīvā rajona tiesa atteicās ierosināt lietu par Madonas novada domes sagatavoto izglītības iestāžu reorganizācijas plānu. Pamatojums ir ļoti vienkāršs – domes lēmums nav administratīvais akts, jo to esot pieņēmuši politiķi – deputāti ar savu balsojumu. (..)
Neviena tiesību norma precīzi nenosaka, kas tad ir administratīvais akts un kādēļ pašvaldību domes lēmumi nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. (..)
Tas var novest pie pašvaldību funkcionāru klajas patvaļas, kad sabiedrības intereses tiek pakļautas pašvaldības interesēm jeb – vēl sliktāk – Eiropas fondu apgūšana tiek likta augstāk par sabiedrības indivīdu interesēm. Tas šobrīd ir vērojams Madonas novadā, kad, neraugoties uz sabiedrības iebildumiem, tikai lai apgūtu Eiropas fondu naudu, tiek veiktas mākslīgas un ekonomiski nepamatotas reformas.
Biedrība šobrīd gaida, kādu lēmumu par sniegto blakussūdzību pieņems Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību, kas neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā."
Ministrijas viedoklis
Laikraksta „Stars" rīcībā ir arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska parakstīta, IZM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Izglītības kvalitātes valsts dienestu sagatavota atbilde uz Madonas pilsētas 2. vidusskolas vecāku šā gada 9. marta kolektīvo iesniegumu un zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa šā gada 11. marta iesniegumu par Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju. Publicējam daļu no piecas lappuses garās atbildes.
„Ievērojot, ka iesniegumos izteiktas šaubas par Madonas Valsts ģimnāzijas telpu atbilstību Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr. 610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas" noteiktajām prasībām, kvalitātes dienests ir lūdzis un saņēmis Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas informāciju par veikto pārbaužu rezultātiem ģimnāzijā.
Kvalitātes dienests skaidro, ka atbilstoši Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas sniegtajai informācijai Veselības inspekcija ģimnāzijā ir veikusi plānveida kontroles un pēdējā no tām – 2015. gada 21. septembrī – ir pārbaudījusi arī MK noteikumos Nr. 610 noteikto prasību izpildi, secinot, ka ģimnāzija atbilst spēkā esošo vērtēto normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļa ir izteikusi pieņēmumu, ka zvērināta advokāta J. Avotiņa iesniegumā minētie secinājumi par plānoto Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju ir pārsteidzīgi un bez argumentēta pamatojuma.
Vienlaikus, kvalitātes dienesta ieskatā, ir nepamatots vecāku iesniegumā un zvērināta advokāta J. Avotiņa iesniegumā norādītais, ka „(..) ģimnāzijas telpas neatbilst izglītības iestādes vajadzībām, jo ģimnāzija izvietota ēkā, kas nav būvēta kā izglītības iestāde (..)", jo atbilstoši Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstītajām ziņām ģimnāzijas ēka Valdemāra bulvārī 2a, Madonā, ir paredzēta izglītojošās darbības veikšanai. (..)
Līdztekus kvalitātes dienests norāda, ka, attiecībā uz vecāku iesniegumā minēto izglītojamo skaita palielināšanos Madonas pilsētas 2. vidusskolā, Valsts izglītības informācijas sistēmā ierakstīto ziņu izvērtējums par izglītojamo skaitu Madonas pilsētas izglītības iestādēs 2010./2011.-2015./2016. mācību gada sākumā ļauj secināt, ka Madonas pilsētas izglītības iestādēs nav vērojams būtisks izglītojamo skaita pieaugums.
Kvalitātes dienesta ieskatā šobrīd nav tiesiska pamata apgalvot, ka Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā netiks nodrošinātas Izglītības likuma 55. pantā noteiktās izglītojamo tiesības, tostarp uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
Saistībā ar vecāku iesniegumā izteikto aicinājumu apturēt Madonas novada pašvaldības plānoto Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju VARAM skaidro, ka pašvaldību kā atsevišķu valsts pārvaldes sastāvdaļu darbības jēga ir tai uzticēto autonomo valsts pārvaldes funkciju izpilde tādā veidā, kas pēc iespējas atbilst pašvaldību vietējiem apstākļiem un konkrētās pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Šīs intereses pārstāv un definē pašvaldības vēlētais orgāns – dome. Pašvaldību patstāvības neatņemama sastāvdaļa ir patstāvīga atbildība par to, kā tiek pildītas autonomās funkcijas.
(..) Konkrētajā gadījumā lēmuma pieņemšana par Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju ir Madonas novada pašvaldības kompetencē. VARAM uzsver, ka veidu, kādā pašvaldība īsteno savas autonomās funkcijas izpildi, nosaka pati pašvaldības dome, nevis VARAM vai kāda cita valsts pārvaldes iestāde vai amatpersona.
(..) Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikumam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var apturēt nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai atsevišķu to punktu darbību. Taču ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, ne VARAM nevar apturēt vai atcelt pašvaldības pieņemtos lēmumus par Madonas pilsētas vidusskolu reorganizāciju vai arī uzlikt pašvaldībai par pienākumu pieņemt citu lēmumu.
Ministrija, atbildot uz biedrības iesniegumā minētajiem jautājumiem par Madonas novada pašvaldības lēmuma par Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizācijas saskaņošanu, skaidro, ka jautājumu par saskaņojuma sniegšanu pašvaldības lēmumam par izglītības iestāžu reorganizāciju, likvidāciju vai dibināšanu ministrija izskata tikai pēc pašvaldības lēmuma saņemšanas.
Šobrīd ministrija ir saņēmusi un izvērtē Madonas novada pašvaldības 2016. gada 1. aprīļa vēstuli „Par saskaņojumu Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas reorganizācijas uzsākšanai, izveidojot Madonas pilsētas vidusskolu" un tai pievienoto Madonas novada pašvaldības domes 2016. gada 31. marta lēmumu par minēto izglītības iestāžu reorganizāciju.
Izprotot Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizācijas procesā iesaistīto pušu satraukumu par plānotajām izmaiņām izglītības procesa organizēšanā, ministrija ir izskatījusi minēto Madonas novada pašvaldības domes lēmumu (..) un secina, ka Madonas novada pašvaldība ir izvērtējusi iespējas pilnveidot kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošinājumu, kā arī vairākkārt pašvaldības iedzīvotājiem sniegusi informāciju par plānotajām izmaiņām.
Vēlamies informēt, ka ministrija lūgs Madonas pašvaldībai sniegt papildu informāciju par plānoto Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas reorganizāciju, lai vispusīgi izvērtētu paredzētās izmaiņas pašvaldības izglītības iestāžu tīklā.
Līdztekus skaidrojam, ka pārdomātu pašvaldību lēmumu pieņemšana, koncentrējot resursus un pārstrukturējot izglītības pakalpojumu pieejamību, izriet no Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.
gadam definētās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas. Pamatnostādnēs ir paredzēti arī pasākumi atbalsta sniegšanai pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai. Ministrija uzskata, ka pašvaldības, sakārtojot skolu tīklu un efektīvi izmantojot finansējumu, nodrošinās iespēju visiem skolēniem atbilstošā mācību vidē iegūt konkurētspējīgu izglītību."
Reorganizācijai vēl divi gadi
Komentāru saistībā ar Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizācijas gaitu un biedrības iebildēm aicinājām sniegt Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni un Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
– Paraksti, kuru gan ir mazāk nekā minētie 3000 (to ir nepilni 2300), tika iesniegti pērn 1. jūnijā, kad norisinājās pikets. Uzskatu, ka daļa parakstu tika vākti ne pārāk pieņemamā veidā. Pārsvarā tos vāca bērni, jo īpaši sākumskolas posma, par ko arī saņēmām vairākus zvanus no vecākiem. Kaut arī tiek uzsvērts, ka parakstījušies pilsētnieki, ir informācija, ka bērni bija braukuši vākt parakstus no vienaudžiem pret skolu apvienošanu arī uz Mārcienu un Praulienu. Paudīšu savu personīgo viedokli: šīs ir šauras interešu grupas raisītās aktivitātes, kurām masveidīguma iespaidu rada sociālo tīklu radītās iespējas un aktivitātes plašsaziņas līdzekļos. Ņemot vērā sacelto ažiotāžu, šobrīd pašvaldībā nākas strādāt gan ar pieņemtā lēmuma īstenošanu, gan ar neskaitāmu atbilžu sagatavošanu dažādām valsts institūcijām, kurām biedrība un zvērināts advokāts ir rakstījuši iesniegumus. Daudzkārt, tostarp no plašsaziņas līdzekļu puses, mums tiek vaicāts, vai domes lēmums netiks atcelts, ņemot vērā to, ka lēmumu cenšas apstrīdēt tiesas ceļā. Šobrīd viedokļa paudējs ir biedrība, nu jau ar zvērināta advokāta starpniecību. Tās ir viņu tiesības, un arī pašvaldība turpinās sniegt atbildes visām institūcijām, kas vēlēsies saņemt skaidrojumu par to, kā norit process, taču tikai tādēļ vien, ka kādai sabiedrības daļai ir atšķirīgi viedokļi, tas nav pamats, lai pārskatītu jau pieņemto lēmumu, – sacīja Solvita Seržāne.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters norādīja, ka paskaidrojumu sniegšana dažādām institūcijām pamazām apsīkst un nu ir laiks ķerties pie konkrētiem darbiem. Tiesa, vēl jāsagaida IZM akcepts domes lēmumam par skolu tīkla reorganizāciju.
– Esam daudz laika veltījuši tam, vai būt reformai, taču šobrīd ir jāstrādā uz to, kā visefektīvāk un racionālāk pārkārtot izglītības modeli pilsētā. Līdz šim ir bijušas skolu reorganizācijas komisijas tikšanās. Diezgan plaši ir diskutēts par sporta tēmu, taču vēl ir arī citas lietas, ko nepieciešams definēt projekta ietvaros. Laika grafiks ir tāds, ka nedrīkstam daudz kavēties. Jau šovasar, lai nekavētu kopējo procesu, būs IZM jāsagatavo projekta pieteikums. Jāatzīst, ka tie kolēģi, kas citos novados jau iepriekšējos gados ir veikuši pārkārtojumus, ir tikuši krietni vien tālāk. Mēs ar savām domstarpībām laika grafika ziņā diemžēl neesam līderos, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Plānā ietvertais laika grafiks liecina, ka nākamais mācību gads skolām aizritēs bez lielām pārmaiņām un mācību iestādes saglabās esošo statusu. 2017./2018. mācību gadā jau jāizveido vienota vidusskolas administrācija, taču mācību process joprojām noritēs tajās pašās ēkās, kur līdz šim, bet ar 2018. gada 1. septembri visām izglītības iestādēm jādarbojas tā, kā tas ir noteikts reformas plānā. Gan Andrejs Ceļapīters, gan Solvita Seržāne atzina, ka process nebūs viegls un vienkāršs, jo gan jaunas administrācijas veidošana, kas sevī ietvers arī konkursa rīkošanu uz skolas direktora amatu, gan iepirkumu procedūras, gan praktiskie darbi pie telpu iekārtošanas un pārbūves noritēs paralēli, taču šīs grūtības nebaida.