– Kāds jūsu atmiņā palicis laiks, kad notika avārija Černobiļas AES? – vakar, Černobiļas AES avārijas 30. gadadienā, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Imants no Ērgļu novada: – Toreiz jau pagāja kāda nedēļa, pirms par to uzzināju no radio, bet arī tad uzreiz neaptvērām, cik tā ir bīstama. To aptvērām pamazām, kad uzzinājām, ka Eiropa ir uztraukusies par palielināto radiācijas līmeni, kas to bija sasniegusi. Es domāju, ka Černobiļas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem netiek sniegta pienācīga palīdzība, un smagāk cietušie ir jau miruši. Bet ko lai dara, tā tomēr bija cita valsts. Un ja Krievija ir PSRS mantiniece, tad Krievijai nepieciešamo palīdzību arī vajadzētu sniegt.
Madonietis Agris: – Toreiz es studēju. Atceros kādu ekskavatoristu, kas devās uz Černobiļu un pēc tam jocīgs palika. Sākumā tas viss tika slēpts, tikai vēlāk uzzinājām par lielo radiāciju.
Barkaviete Staņislava: – Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem vajadzētu sniegt lielāku palīdzību, segt ārstēšanās izdevumus. Toreiz bija briesmīgs laiks, sākumā tas viss tika slēpts.
Jānis no Sarkaņu pagasta: – Atceros, kā toreiz jau pēc Černobiļas avārijas skolēni uz turieni turpināja braukt ekskursijās. Neviens jau neko neteica, ka tur ir bīstami un palielināts radiācijas līmenis. Arī tiem, kuriem Černobiļā bija jānovērš avārijas sekas, nekāds kūrorts tas nebija.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA