Arī šogad turpinās informatīvā kampaņa „Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!", šoreiz – ar galveno devīzi „Pārbaudi savas krūtis pati!". Kā informē akcijas vēstnesis Madonā Kaspars Udrass, ik gadu kampaņā ir cits akcents, attiecīgi šogad vairāk tiek runāts par to, ka krūtis regulāri mainās līdz ar norisēm sievietes organismā, tāpēc arī ir tik svarīgi tās regulāri pašai pārbaudīt.
– Pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi biju kampaņas vēstnesis Madonā, uzsvars tika likts uz to, lai sievietes pēc ielūguma saņemšanas uz krūšu skrīningu šo iespēju tiešām izmantotu, jo tas notika samērā kūtri. Šā gada galvenā doma ir tieši par krūšu pašpārbaudi, – atklāj Kaspars Udrass.
Kampaņā „Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!" uzsvērts, ka hormonu svārstības, stress un virkne citu apstākļu ietekmē krūšu veselību. Katru mēnesi iztaustot savas krūtis, sieviete iepazīst to struktūru, katru izcilnīti, bedrīti un, ja notiek kādas izmaiņas, tūdaļ to sajutīs. Jo ātrāk tiek konstatētas kādas izmaiņas, jo sekmīgāk īstenojami tālākie izmeklējumi un nepieciešamības gadījumā – ārstēšana. Jāpiebilst, ka sataustītas izmaiņas krūtī automātiski nenozīmē ļaundabīgu veidojumu. Par 12 reizēm biežāk tie ir labdabīgi veidojumi – cista, lipoma, fibroadenoma, mastalģija, intraduktāla papiloma. Tomēr jebkurā gadījumā pie ārsta ir jāpierakstās. Sākumā – pie sava ģimenes daktera vai ginekologa, kas nepieciešamības gadījumā uzrakstīs nosūtījumu onkologa apmeklējumam.
Kā veikt pašizmeklēšanos?
Tātad ir skaidrs, ka ikvienai sievietei regulāri jāveic pašizmeklēšanās. Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, piemērotākais pārbaudes laiks ir 5.-10. menstruālā cikla diena, savukārt tām, kuras lieto hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājējtabletes, vajadzētu pašizmeklēties jauna iepakojuma atvēršanas dienā. Tas ir laiks, kad fizioloģiski krūtis ir vismīkstākās, tāpēc arī visvieglāk un efektīvāk iztaustāmas. Savukārt sievietēm pēc menopauzes vajadzētu noteikt konkrētu mēneša datumu, kad veikt regulāras pašpārbaudes.
Kā pašai izmeklēt krūtis? Labā apgaismojumā jāaplūko krūtis spoguļa priekšā, rokām jābūt nolaistām gar sāniem. Jāpievērš uzmanība, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Arī krūšu galiem nevajadzētu būt ievilktiem uz iekšu vai kā citādi izmainītiem. Tas pats jāapskata, paceļot rokas virs galvas. Tad jāiztausta krūtis un padušu daļa. Sākumā krūts jāizmeklē ar maigiem pieskārieniem, pēc tam – ar spiedieniem, kopā saliekot trīs vidējos pirkstus. Spiediens pret ribeni jāpalielina, lai sajustu audu zemākos slāņus. Iespiežot pirkstus krūtī, veic 2-3 apļveida kustības, tad pirkstus pārvieto uz citu vietu krūtī. Krūšu pašizmeklēšanas laikā jāpievērš uzmanība audu sacietējumiem un sabiezinājumiem, cietākiem un blīvākiem veidojumiem krūtīs, kas atšķiras no pārējās krūts struktūras. Noslēgumā, viegli saspiežot krūts galu starp rādītājpirkstu un īkšķi, jāpārliecinās, vai nav novērojami izdalījumi. Kaspars Udrass piebilst: – Prātā vajadzētu sadalīt krūti četrās daļās un pašizmeklēšanos veikt nevis haotiski, bet pa šiem sektoriem. Vēlams pārbaudi veikt nevis ar pirkstu galiem, bet gan pirkstu vidusdaļu, citādi var sataustīt ribas un radīt sev lieku stresu.
Paaugstināta riska faktori
Svarīgi arī atcerēties, ka ir gan bioloģiskie, gan dzīvesveida un paradumu faktori, kas ietekmē krūts vēža attīstību. Pirmkārt – dzimums. Sievietēm krūts vēzi atklāj 100 reižu biežāk nekā vīriešiem, kaut arī 4-5 vīriešiem gadā atklāj krūts audzēju. Būtisks ir arī vecums – sievietei kļūstot vecākai, krūts vēža attīstības risks palielinās (visbiežāk pēc 50 gadu vecuma). Diemžēl mūsdienās biežāk krūšu problēmas skar arī gados aizvien jaunākas sievietes. Tāpat krūts vēža attīstības risks ir ievērojami augstāks, ja ar to slimojušas tuvas radinieces (mamma, māsa, meita u. c.). Nedaudz lielāks risks ir novērots sievietēm, kurām menstruācijas ir sākušās līdz 12 gadu vecumam, bet menopauze iestājusies pēc 55 gadu vecuma. Tāpat krūts vēža attīstības risku palielina pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, liekais svars un aptaukošanās, jo sevišķi pēc menopauzes iestāšanās. Speciālisti ieteic fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes katru dienu un sabalansētu ēdienkarti. Arī sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai visas dzīves laikā, pastāv paaugstināts risks saslimt ar krūts vēzi.
Mamogrāfijas izmeklējums
Valsts organizētā krūts vēža laicīgas atklāšanas programma paredz, ka katru gadu Nacionālais veselības dienests atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 64, 66, 68 gadi, un nosūta uzaicinājuma vēstuli izmeklējuma veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Mamogrāfija ir krūts audu izmeklēšana ar rentgena stariem. Mamogrāfija uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai laikus atklātu krūts vēzi vai citas krūts saslimšanas. Jāpiebilst, ka uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus, līdz nākamās vēstules saņemšanai, tomēr būtu vēlams izmeklējumu veikt dažu mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas. Saņemot uzaicinājuma vēstuli, sieviete var veikt izmeklējumu jebkurā veselības aprūpes iestādē, kur tiek veikti valsts apmaksāti mamogrāfijas izmeklējumi. Latvijas reģionos pieejami arī mobilā mamogrāfijas kabineta pakalpojumi. Par mobilā mamogrāfa izbraukuma grafiku var interesēties pa tālruni: 67142840, 27866655 vai 25431313. Papildu informāciju var iegūt sava ģimenes ārsta praksē, mājas lapā www.vmnvd.gov.lv vai pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.