Pagājušajā ceturtdienā, 31. martā, Rīgā starp Nacionālo veselības dienestu (NVD) un Latvijas reģionālo slimnīcu vadītājiem norisinājās vairākas stundas ilga diskusija, kurā slimnīcu vadība pauda neapmierinātību ar veselības budžeta finansējuma pārdali par labu trim lielajām Rīgas slimnīcām, līdz ar to reģionālās slimnīcas varētu saņemt par aptuveni miljonu eiro mazāk, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Diskusijas iznākums nebija pozitīvs, un 17 no 21 reģionālās slimnīcas, to vidū arī SIA „Madonas slimnīca", neparakstīja līgumu ar NVD par 2016. gadā sniedzamo pakalpojumu apjomu.
Viedokļi abām pusēm ir atšķirīgi. NVD argumentē, ka finansējuma pārdale par labu Rīgai ir taisnīga, jo valdības noteiktā prioritāte ir bērni un onkoloģija, turklāt pagājušajā gadā vairākas reģionālās slimnīcas nav izpildījušas līgumā paredzēto pakalpojumu apjomu. Arī lielākās un sarežģītākās operācijas tāpat visi dodas veikt tieši Rīgā, nevis reģionu slimnīcās.
Latvijas Slimnīcu biedrība pēc diskusijas savukārt uzsvēra, ka, lai gan Rīgas slimnīcām papildu līdzekļi ir nepieciešami, nav pieļaujams, ka atņem finansējumu reģioniem, kur tāpat, lai pierakstītos pie speciālistiem, cilvēki stāv garās rindās.
Par 120 000 eiro mazāk
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs apstiprināja, ka Madonas slimnīca ir to reģionālo slimnīcu vidū, kuras pagaidām nav parakstījušas līgumu ar NVD.
– Neesam to izdarījuši, jo līgumā paredzētais samazinājums Madonas slimnīcai ir ļoti būtisks. Pirmajos četros 2016. gada mēnešos par sniegtajiem pakalpojumiem slimnīcai jāsaņem 93 187 eiro mēnesī, kas ir iepriekšējā gada robežās, bet, sākot ar maiju, astoņus mēnešus – 78 300 eiro mēnesī, kas ir būtisks samazinājums. NVD sākotnēji solīja, ka jaunais līgums finansiālā ziņā nebūs sliktāks par iepriekšējo. Ar to mēs arī bijām rēķinājušies, taču šobrīd, iepazīstoties ar piedāvāto līgumu, ir redzams, ka kopējais samazinājums ir aptuveni 120 000 eiro gadā, – par iemeslu, kādēļ šobrīd slimnīca nav noslēgusi līgumu, pastāstīja Artis Stuburs.
Viņš atzina, ka NVD minētais arguments par reģionālo slimnīcu nespēju izpildīt iepriekšējā līgumā uzņemtās saistības par pakalpojuma sniegšanu vairāk vērtējams kā iegansts samazinājumam.
– Madonas slimnīcas gadījumā līgums ir izpildīts un pat par 1,7% pārpildīts. Jāpiebilst, ka līdzekļu aprēķināšanas formula ir ļoti sarežģīta un tā tiek piemērota atsevišķi katrai no programmām ambulatorajā aprūpē. Mūsu līgums sastāv no 34 pozīcijām, kurās ietvertas gan konsultācijas pie speciālistiem, gan izmeklējumi, gan dienas stacionāra pakalpojumi. Ne visās pozīcijās izstrāde sasniedz 100%, taču dažās tā ir 120%, 150% un pat 170%. Būtiski, ka aprēķins tika veikts, ņemot vērā gada pirmos deviņus mēnešus, aizmirstot to, ka saslimstība pieaug tieši pēdējos trijos gada mēnešos – oktobrī, novembrī un decembrī. Kopumā reģionālās slimnīcas saņems par aptuveni miljonu eiro mazāk tādēļ, ka pakalpojuma plānošanā prioritāte ir bērni un onkoloģiskās saslimšanas. Mūsu uzskats ir, ka formula, kas tika izmantota aprēķinos, ir piemērota voluntāri, pie tam pēkšņi parādījās arī kaut kāds neizprotams koeficients, kas paredzēja saplānoto finansējumu visās pozīcijās samazināt vēl par 5%, – neapmierinātību ar NVD aprēķiniem pauda slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Mazāk valsts apmaksāto izmeklējumu
Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka līgums par valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem 2016. gadā vispār netiek noslēgts, slimnīcas valdes priekšsēdētājs atzina, ka agrāk vai vēlāk tas tiks noslēgts, taču slimnīcām vispirms jāizsmeļ visas iespējas, lai situāciju uzlabotu, tai skaitā problēmsituācija jāpārrunā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski.
Samazinājums gan nav tikai abstrakta summa, ko slimnīcas nesaņems, – tie ir konkrēti valsts apmaksāti medicīniskie pakalpojumi, kuru skaits varētu tikt ierobežots.
– Saglabājoties tai summai, kas iekļauta līgumā, atsevišķās programmās varēsim sniegt mazāk izmeklējumu. Piemēram, datortomogrāfijā tie ir mīnus 524 izmeklējumi, sirds un asinsvadu funkcionālie izmeklējumi – mīnus 487, ķirurģiskie pakalpojumi dienas stacionārā – mīnus 462 utt. Un tas savukārt rada problēmas ne vien pacientiem, bet arī personālam, jo lielākajai daļai pakalpojuma sniedzēju slimnīcā darba samaksa ir atkarīga no veikto pakalpojumu apjoma. Mēs gan ceram, ka viss vēl nav zaudēts un izdosies rast saprātīgu kompromisu, – cerību nezaudē Artis Stuburs, piebilstot, ka ir indikācijas par to, ka Veselības ministrija ir sarosījusies un meklē risinājumu šai situācijai.
Var aizbaidīt jaunos speciālistus
Kā zināms, SIA „Madonas slimnīca", Madonas novada pašvaldība un Pētera Avena fonds „Paaudze" ar dažādiem atbalsta mehānismiem cenšas slimnīcai piesaistīt jaunos speciālistus jau laikā, kad tie vēl nav beiguši mācību iestādi. Artis Stuburs pastāstīja, ka 7. aprīlī paredzēts slēgt līgumus ar pirmajiem pieciem studentiem, interniem, par stipendiju nodrošināšanu, lai pēc tam, kad jaunie speciālisti būs beiguši rezidentūru un saņēmuši sertifikātu darbam specialitātē, Madonas slimnīca kļūtu par viņu darbavietu.
– Manuprāt, šajā jautājumā mums ir ļoti labas iestrādnes, taču diemžēl mums šobrīd jāsaskaras arī ar negatīvo fonu, ko rada jau minētā informācija. Pārdalot reģionālo slimnīcu finansējumu Rīgas slimnīcām, studentiem tiek pateikts, ka „viss notiek Rīgā". Students to nevar nepamanīt, taču ļoti ceru, ka šī informācija, kas norāda uz nestabilitāti un prognozējamības trūkumu veselības aprūpē, neatbaidīs jaunos speciālistus un viņi piekritīs tālākai sadarbībai, – minēja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.