Ražotāju apvienības "Ražots Madonas novadā" dalībnieks – AS "Lazdonas piensaimnieks" – regulāri papildina produkcijas klāstu. Pircēji varbūt jau ir pamanījuši jaunāko piedāvājumu – 2% bifido kefīru, 5% biezpienu kārbās (600 g), kā arī jaunāko desertu – paniņu želeju ar marmelādes gabaliņiem.
Dabiski un veselīgi produkti
Ar jaunākajiem produktiem iepazīstināja tehnoloģe Sintija Rele: – Mūsu izvēle ir ražot produktus, kas būtu diētiski, ar mazāku tauku saturu. Kāpēc ieteiktu lietot kefīru ar bifido baktērijām? Jau piedzimstot cilvēkam zarnās ir baktērijas, bet bifido baktērijas ir labās, tās atjauno zarnu mikrofloru. 5% biezpiens līdz šim bija izsverams, bet tagad ir safasēts kārbās pa 600 g. Arī "Lazdonas piensaimnieka" deserta produkcijas klāsts ir paplašinājies, jaunums ir želeja, kas gatavota no paniņām, pievienojot marmelādes gabaliņus. Deserta tauku saturs 100 g produkta ir 0,3 g, satur 108 kalorijas.
Realizācijas daļas vadītāja Helēna Krūmiņa papildināja, ka patlaban uzņēmums ražo produkciju, kādu tikai pircēji vēlas, tostarp arī liesāku, ar mazāku tauku procentu. Ir izteikti sezonas produkti, ko vairāk pieprasa, un ziemā iecienīts ir biezpiens, savukārt vasarā – krējums, kefīrs, paniņas, piens, jogurts u. c.
Pagājušajā gadā pārstrādes uzņēmuma sešiem produktiem bija "Zaļā karotīte", patlaban ir sertificēti 15 AS "Lazdonas piensaimnieks" produkti, kuri atbilst Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas "Zaļā karotīte" prasībām. Uzņēmums atsevišķi pārstrādā arī bioloģisko pienu (sadarbojas ar 18 bioloģiskajām saimniecībām), tādējādi tiek saražots Bio kefīrs, Bio piens un Bio Baltais siers. Skolās dod priekšroku bioloģiskajiem produktiem, un AS "Lazdonas piensaimnieks" piedalās konkursos un skolu programmās, nodrošinot 48 skolas un pirmsskolas izglītības iestādes ar Bio pienu, kā arī jogurtu, kam svarīgs ir cukura saturs. Pierasts, ka jo saldāk, jo garšīgāk, bet pārstrādātājiem ir noteikta cukura norma, ko var pievienot.
– Ieklausāmies patērētājos, kas mūs rosina, ka vajag ražot vairāk deserta produktu, vairāk dažādot produktus bērniem. Visiem, kam gribas ko gatavu, ir vienkārši ieiet veikalā un izvēlēties kādu no deserta produktiem. Ir pircēji, kuri meklē diētisko produkciju. Tāpēc arī paplašinām piedāvājumu, – uzsvēra AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne.
Visi vienā ķēdē
Uz vaicājumu par to, kā izjūt tendences piensaimniecībā, Elvīra Utināne atbildēja: – Piena upes plūst, taču neapmierināti ar situāciju piensaimniecībā ir ne tikai zemnieki, bet – mēs visi, jo esam vienā ķēdē. Atcēla kvotu sistēmu, zemnieki attīstīja saimniecības, paplašināja govju ganāmpulku, slauc vairāk piena, bet iepirkuma cena nav vairs tāda, kā laikā, kad cēla fermas. Ar ko var būt apmierināti, ja ar skaitļiem par pagājušo gadu nevar neviens lepoties. Žēl šajā situācijā ir piena ražotāju, ja piens kļuvis mazāk vērtīgs, piena produkcijas patēriņš arī samazinās. Taču līdz šim neatraidījām nevienu zemnieku, iepirkām pienu, braucot uz tālākajiem punktiem un uz nelielu ganāmpulku saimniecībām. Pārbraucieni iespaido izmaksas un līdz ar to arī piena iepirkuma cenu. Taču saprotam arī to – ja zemnieks dzīvo laukos un saimnieko, līdz ar to laukos ir dzīvība, sociālā spriedze mazinās, un, ja ne valdība, tad mēs varam palīdzēt. Pagājušajā gadā svaigpiena iepirkts par 5% vairāk (par vidējo cenu 22 eirocenti/l), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Taču ne jau visu iepirkto varam pārstrādāt un pārdot produkcijā, pienu pārdodam arī citiem uzņēmumiem, kam ir eksporta produkcija. Kamēr nepavērsies iespējas eksportam, būs ļoti grūti gan tiem, kas ražo pienu, gan tiem, kas to pārstrādā. Vēlme – lai vairāk pircēju būtu patrioti un izvēlētos vietējo ražotāju produkciju.
Pārrunājot konkurenci vietējā tirgū, valdes priekšsēdētāja sacīja: – Mūsu veikalos redzam daudzu valstu produkciju, bet mēs ar savu fasēto pienu, piemēram, Igaunijā netiksim. Daudzi pircēji pērk lietuviešu produkciju "Annele", igauņu ražojumus un nav nemaz Latvijas produkcijas patrioti. Latvijas piensaimnieku produkcijas cenai vairs nav, kur zemāk nokrist.
Jāsaglabā optimisms
Vaicāta par to, kā raugās nākotnē, Elvīra Utināne dalījās pārdomās: – Ja pārstrādes attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, ja produkcijai eksporta nav un visi kuļas tikai pa vietējo tirgu, tas ir liels zaudējums. Īstenojot projektus, esam sagādājuši jaudīgas pārstrādes iekārtas, varētu ražot vairāk produkcijas, bet visu nosaka realizācija.
Izvērtējot pagājušā gada rādītājus, viņa secināja: – Ar skaitļiem nav ko lielīties, bet gribam saglabāt optimismu. Varam saspringt darbam, rast jaunas idejas, radīt jaunus produktus, optimizēt ražošanu. Šajā laikā vairāk domājam, kā strādāt, un šis arī nebūs viegls gads, bet ir jāprot saimniekot un izdzīvot.