– Kādas ir jūsu domas par leģionāru piemiņas pasākumiem, un vai tajos vajadzētu piedalīties arī valsts augstākajām amatpersonām un valdības ministriem? – 16. marta priekšvakarā jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Gaida no Liezēres: – Leģionārus vajag pieminēt, bet tas jādara gudri. Nevajag provocēt. Piedalīties vai nepiedalīties piemiņas pasākumos – tas ir jāizlemj katram pašam. Nevienu nevajag piespiest. Vajag darīt tā, kā sirds liek, nekad nevajag rīkoties pret savu sirdsapziņu. Leģionā neviens no mūsu dzimtas iesaukts netika, bet es pazaudēju savu tēvabrāli Kurzemes katlā. Tas bija smags laiks, kad latvietim bija jācīnās pret latvieti.
Madonietis Andis: – Leģionāri karoja, atdeva savu dzīvību, un kritušos karavīrus jau vajag pieminēt. Es domāju, ka to vajag darīt Lestenes kapos. Šādos piemiņas pasākumos valsts augstākās amatpersonas gan kaut kā baidās piedalīties.
Skaidrīte no Lubānas: – Es domāju, ka to vajadzētu darīt bez lielas ažiotāžas un visādiem tračiem. Tie, kuri grib, lai piedalās piemiņas pasākumos. Bet pieminēt vajag klusi, mierīgi.
Solvita no Dzelzavas pagasta: – Leģionāru piemiņas pasākumi ir jārīko, un tajos vajadzētu ļaut piedalīties visiem, kuri to vēlas un kam tas ir svarīgi. Arī valsts augstākajām amatpersonām nevajadzētu no tā baidīties.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA