– Vai jūs joprojām apsveicat sievietes 8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā –
vai varbūt jums tie ir jau aizgājušie svētki? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Pēteris: – It kā jau sievietes 8. martā nedrīkstētu aizmirst. Tulpes kā padomju laikos gan vairs nepērku. Tas ir aizgājis variants, kad bija jāskrien tās pirkt un pie tam tikai ar lielu klanīšanos bija iespējams pie tulpēm tikt. Es apmeklēju angļu valodas kursus. Grupā mēs esam tikai trīs zēni un deviņas meitenes, tā ka mums ir jātaisa lieli svētki.
Madonietis Dainis: – Mana attieksme pret 8. martu nav mainījusies. Kādreiz tie bija svētki visās darbavietās, tagad, kad dzīvoju viens un esmu pensionārs, šie svētki ir gājuši mazumā. Taču kaimiņienes tāpat būs jāapsveic.
Madonietis Aigars: – To, ka 8. marts ir Starptautiskā sieviešu diena, atceros, bet šobrīd man tie ir jau aizgājušie svētki. Skolas laikā šajā dienā apsveicām meitenes. Bet tagad ziedus 8. martā nopērku vienīgi māmiņai, turklāt viņu noteikti atceros un sveicu arī Mātes dienā.
Rīdzinieks Dmitrijs: – Es šajā dienā vienmēr sveicu sievu, meitu, abas vecmammas, mammu un, protams, visas sievietes darbā – ar tulpēm un smaidu. Sievietēm jau patīk saņemt ziedus no vīriešiem, savukārt vīriešiem dāvināt tos sievietēm ir liels prieks.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA