Trīs dienas – no 19. līdz 21. februārim – Madonā notiks XVII starptautiskais masku festivāls.
Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem izpausmes veidiem, kam arī laikmetīgajā kultūrvidē ir pievērsta īpaša uzmanība. Maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām, arī 21. gadsimta cilvēku sabiedrībā, ir nozīmīgas. Visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli.
Festivāla programmā Madonā paredzēta masku tēlu izstāde, konference, dažādas izrādes iekštelpās un ārā, masku skate, masku gājiens, danču vakars, individuālo masku skate un citas aktivitātes. Galvenās norises notiks Madonas kultūras namā, pilsētas centrā, kā arī Madonas novada pagastos: Barkavā, Praulienā, Ļaudonā, Sarkaņos. Festivāla noslēgumā Madonas Priežu kalnā ikviens aicināts uz kopīgu Meteņa svinēšanu.
Madonu iesaka „Vērtumnieki"
– Masku festivāls Madonā ir folkloras kopas „Vērtumnieki" vadītājas Ingrīdas Grudules ideja, – atklāj Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. – Pirms tam festivāls notika Zemgalē – Vecumniekos, pēc gada būs Latgalē vai Rīgā. Organizējot starptautiskus pasākumus, mēs ievērojam novadu rotāciju, lai uzrunātu sabiedrību visā Latvijā. Starptautisku krāsu šoreiz ienesīs lietuvieši.
Andris Kapusts vēsta, ka aktivitāšu festivāla ietvaros būs daudz, to vidū jāizceļ konference, kas notiks 20., 21. februāra rītā Madonas kultūras namā. Kā lektori konferencē aicināti ne tikai latviešu masku tradīciju speciālisti, bet arī kolēģi no Lietuvas un Somijas: Aīda Rancāne (Latvija), Arūns Vaicekausks (Lietuva), Karstens Bregenhojs (Dānija, Somija). Klausītāju rindās būs folkloras kopu vadītāji, dalībnieki un interesenti.
Masku bagātība tradicionālajā kultūrā
– Ar maskām situācija nav nemaz tik veiksmīga, – aizdomājas Andris Kapusts. – Ir zināma vispārīga informācija, bet, kad šo jautājumu uzsākām pētīt nopietnāk, izrādījās, ka daudzas lietas no tradīcijas ir attālinājušās. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, kad Krišjānis Barons savulaik vāca latvju dainas, viņš vāca tautasdziesmas. Tika iesūtītas dainas par budēļu, ķekatu un dažām čigānu tradīcijām, bet par citām masku tradīcijām piemēri netika sūtīti. Iespējams, tas tāpēc, ka tur mazāk dzied, vairāk attēlo mītiskos sižetus, izspēlē sava veida izrādes. Līdz ar to Krišjānis Barons dainās visas maskas salika vienkopus, radot iespaidu, ka viss ir viens. Īstenībā atšķiras gan masku izskats, gan darbība, gan ideja, kāpēc budēļos vispār iet.
Maskās iet cauru gadu
Andris Kapusts uzsver, ka masku gājienos latvieši gāja visu cauru gadu, tai skaitā piedalījās kāzās un citos ģimeņu godos. Lielākā aktivitāte, kad iet maskās, sākas no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Tad izmanto rudens perioda maskas – Mārtiņbērni, vecīši, Andrejbērni, Katrīnas. Pēc tam sākas Ziemassvētku periods, kur pārsvarā ir Ziemassvētku čigāni. Pēc šī posma seko pavasara perioda maskas, kad lec buki, iet budēļi un ķekatas.
– Budēļi, ķekatas un čigāni nav sinonīmi, tās ir dažādas masku grupas, ar dažādu izskatu un darbībām, – vēsta speciālists.
Uz jautājumu, vai ir cerība, ka līdz ar zināšanu izplatīšanos tradicionālie masku gājieni notiks biežāk, Andris Kapusts apgalvo, ka jau tagad masku gājienos iet arvien vairāk ļaužu. „Interesanti, ka cilvēku loks paplašinās un masku gājienos piedalās ne tikai pārstāvji no folkloras kopām, bet visi, kuriem interesē tradicionālā kultūra. Ikdienā viņi nodarbojas ar ko citu, bet uz masku gājieniem pievienojas mums."
Tradīcijas atdzimšana
Ierunājoties par faktu, ka jaunā paaudze labāk pazīst Helovīna maskas, nekā tērpjas latviešu tradicionālajās maskās, Andris Kapusts piekrīt, ka masu kultūra un tās spiediens dara savu.
– Šai ziņā mantotā tradīcija iet mazumā, jo pārrāvums notika jau 20. gadsimta 20., 30. gados, kad tradīcija sāka nonivelēties, – skaidro speciālists. – Šobrīd tomēr varam runāt par tradīcijas renesansi, kad sāk rekonstruēties grupas, kas masku gājienos iet. Masku festivālos parasti piedalās daudz jauniešu, un tā arī ir jauniešu lieta. Masku izrādīšanās laikā notiek dziedāšana, lekšana, vārtīšanās, slidināšanās, braukšana, aplaistīšana ar ūdeni, pēršana – darbības, kurām ir simboliska jēga, kas saistītas ar auglības veicināšanu. Līdz ar Meteņiem sākas pavasara atmoda, šīs darbības modina cilvēku, dabu, māti Zemi.
Plašs dalībnieku skaits
Uz jautājumu, kādi viesi pagodinās festivālu Madonā, saņemu atbildi, ka būs Lietuvas masku grupa Užgavēņa masku grupa no Plunges un 21 Latvijas grupa – čigāni, budēļi, ķekatas, sieti, dzērvju kāsis, vecīši, miežvilki no Rīgas, Limbažiem, Katlakalna, Bārbeles, Vidrižiem, Tomes, Lielvārdes, Tārgales, Remtes, Mālpils, Ogres, Olaines un Madonas.
– Tās būs ļoti dažādas maskas, sākot ar rāmajiem, mierīgajiem rudens perioda vecīšiem, drastiski dancojošajiem čigāniem un visbeidzot ar enerģijas pārpilnajiem budēļiem (vīrieši) un ķekatām (sievietes), – precizē Andris Kapusts. – Aicinām madoniešus vērot, skatīties, kā arī piedalīties lielajā masku gājienā. Tas notiks svētdien, 21. februārī, pulksten 12. Gājiens dosies no saieta laukuma uz Priežu kalnu.
Andris Kapusts rosina vietējos darināt savas maskas un iet starp pārējiem. „Internetā par masku festivāliem ir daudz materiālu, pēdējos gados daudz esam filmējuši un sižetus ievietojuši publiskajās vietnēs. Veiksmīgākās un interesantākās maskas noslēguma pasākumā apbalvosim. Apbalvotas gan tiks tikai tradicionālās maskas, tāpēc jācenšas vairāk izmantot nevis sintētiskos un spilgtos materiālus, bet veidot kādu latviešiem tradicionālu masku tērpu – dzērvi, nāvi, buku vai lāci."