25. janvārī latviešu komponistam, diriģentam un ērģelniekam Jānim Norvilim apritēja 110. dzimšanas diena.
Godinot izcilo skaņradi, 6. februārī Liezēres kultūras namā, pagasta bibliotekāres Daces Madalānes rosināti, ieradās Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi un skolotāji. Sarīkojuma gaitā varēja iepazīties ar bibliotekāres iekārtoto tematisko izstādi par novadnieku Jāni Norvili, kas dzimis 1906. gada 25. janvārī Praulienas pagasta „Vecsētās" dzirnavnieka ģimenē, 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadu sākumā pārcēlies uz Kanādu, kur strādājis par draudzes ērģelnieku un koru diriģentu, miris 1994. gada 8. septembrī Toronto.
Jāņa Norviļa brāļa Pētera meita (J. Norviļa krustmeita) Jasmīna Ošiņa no Rīgas sarīkojuma dalībniekiem bija atsūtījusi sveicienus un laba vēlējumus. Koncertā ievadvārdus teica J. Norviļa Madonas mūzikas skolas teorijas nodaļas vadītāja Meldra Štāla, viņa arī vadīja svētku koncertu.
Pasākuma noslēgumā J. Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece Ingrīda Gailīte pauda gandarījumu par mūzikas skolas bijušā direktora Arta Kumsāra neatlaidību, panākot to, ka 2009. gadā Madonas mūzikas skolai tika piešķirts Jāņa Norviļa vārds. Komponists pilnā mērā ir pelnījis, ka viņa vārds tiek daudzināts. Dziesmotajā revolūcijā tieši viņa komponētās dziesmas visos raisīja patriotisma jūtas. Par godu komponista atcerei Ingrīda Gailīte klātesošos uzaicināja nodziedāt meistara komponēto dziesmu ar Raiņa vārdiem „Mūsu zeme" (tautā pazīstama kā „Daugav' abas malas"), kuru viņš sarakstīja savās tēva mājās – Liezēres „Kalna Dzirnavās", pagalmā zem ozola.
Jāņa Norviļa dziesmas „Daugav' abas malas" un „Svēts mantojums" skanēja tautas manifestācijā „Par tiesisku valsti" Mežaparkā un citos Atmodas laika masu pasākumos. 1991. gadā Jānim Norvilim piešķīra Pasaules brīvo latviešu apvienības goda balvu par mūža darbu.
Siltā gaisotnē savā apaļajā jubilejā tika pieminēts novadnieks – komponists Jānis Norvilis, sniedzot liecību un nesot zināšanas par izcilo skaņradi arī jaunajai paaudzei.