Kaut gan aiz loga mūs atkal ar sniegu priecē ziema, Latvijas skolās šobrīd ir karstākais olimpiāžu laiks. Tiesa, norisinās ne tikai vietējās, bet arī valsts olimpiādes, un tajās pie labiem panākumiem izdodas tikt arī mūsu skolēniem.
No 20. līdz 22. janvārim Latvijas Universitātes jaunatklātajās Dabaszinātņu centra telpās notika 38. bioloģijas olimpiādes valsts posms, kas pulcēja 150 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. 11. klases skolēnu konkurencē pirmo vietu olimpiādē izcīnīja Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) 11.b klases skolniece Sintija Zepa.
Sintija Zepa atklāja, ka bioloģija viņu ir interesējusi vienmēr.
– Šī interese galvenokārt ir bijusi saistīta ar dzīvniekiem. Protams, bioloģijā tiek skatīts plašāks tēmu loks, taču tas mani neapbēdina, jo vispusīgs ieskats kādā no zinātnēm ir labāk par šauru skatījumu, – uzsvēra Sintija Zepa.
Pārbauda teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas
Pirmajā olimpiādes dienā skolēni risināja teorētiskos uzdevumus, bet otrajā veica četrus laboratorijas darbus no dažādām bioloģijas nozarēm. Ar vienkāršas datormodelēšanas palīdzību olimpiādes dalībnieki analizēja sugu daudzveidību atkarībā no salas izmēra, attāluma līdz kontinentam un citiem faktoriem, kā arī demonstrēja savas zināšanas un prasmes zivju sistemātikā un anatomijā (atpreparējot un identificējot zivs iekšējos orgānus).
Olimpiādes uzvarētāja gan atzina, ka pašai sākotnēji nemaz nešķita, ka varētu iegūt kādu godalgotu vietu, kur nu vēl pirmo.
– Uzdevumi šķita diezgan sarežģīti. Tiesa, gatavojoties olimpiādei, vērtīga bija arī iepriekš gūtā pieredze. Olimpiādēs piedalos jau kopš 7. klases, un ar laiku tu saproti, kas jāpamācās vairāk un ko var atstāt otrajā plānā. Necenšos iemācīties lieku informāciju un uzsvaru lieku uz jautājumu izpratni, ne faktu automātisku iemācīšanos. Jārēķinās, ka olimpiādē uzdevumi, visticamāk, nebūs formulēti kā mācību grāmatās, bet gan tā, lai tevi pārbaudītu, vai visu esi sapratis. Liels pluss bija arī tas, ka šogad beidzot bija mazinājies uztraukums, – skaidroja MVĢ skolniece.
MVĢ bioloģijas skolotāja Līga Ragaine piebilda, ka par Sintijas Zepas pienācīgu sagatavošanos valsts olimpiādei viņai uztraukuma nebija.
– Sintija ir ļoti patstāvīga. Ja kaut ko nezinās – atnāks pajautās, ja vajadzēs – vairākkārt, taču lielāko darba apjomu viņa pati ir paveikusi. Viņa arī stundās nemācās ķeksīša dēļ, bet gan patiesi cenšas izprast vielu. Ja nav skaidrs šūnu dzīves cikls – pajautās un darīs to tik ilgi, kamēr loģiski šo procesu izpratīs. Savu nopelnu Sintijas uzvarā pat īsti nesaskatu, ja nu vienīgi laiks, ko pavadījām, gatavojoties brīvdienās, – norādīja Līga Ragaine.
Tiesa, uzvara bioloģijas valsts olimpiādē ir tikai pirmais solis. Sintija Zepa uzsvēra, ka uzvara vēl negarantē dalību pasaules olimpiādē.
– Vēl jāiziet divi atlases posmi, kuros piedalīsies labāko rezultātu ieguvēji olimpiādē. Viens no posmiem norisināsies februāra, bet otrs – marta beigās. Tajos arī noskaidrosies, kuri būs tie četri laimīgie, kas dosies uz pasaules olimpiādi bioloģijā. Mani jau pabrīdināja, ka ar līdz šim iegūtajām zināšanām var nepietikt, jo ir nepieciešams iepazīties ar specifisku literatūru angļu valodā, kura nemaz tik brīvi nav pieejama. Abi atlases posmi noteikti būs smagāks pārbaudījums par pašu olimpiādi, – neslēpa Sintija Zepa.
Olimpiādē piedalījās arī pērn
Sintija Zepa atzina, ka daži no valsts olimpiādes uzdevumiem arī līdzinājās 2015. gada pavasarī notikušās Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādes uzdevumiem. To sešu dalībnieku vidū, kuri 24 valstu un 48 komandu konkurencē olimpiādē pārstāvēja Latviju, bija arī Sintija Zepa. Abas Latvijas skolēnu komandas mājup no olimpiādes, kurā vajadzēja parādīt savas zināšanas bioloģijā, ķīmijā un fizikā, spēju darboties praktiski, kā arī strādāt komandā, atgriezās ar sudraba un bronzas medaļām.
Olimpiādē, kas notika Klāgenfurtē, Austrijā, piedalījās jaunieši vecumā līdz sešpadsmit gadiem. Viņiem bija jāveic divi lieli, visaptveroši uzdevumi. Pirmajā uzdevumā skolēniem bija jāizlemj, kuru spēkstaciju ir izdevīgāk būvēt kādā Austrijas Alpu ciematiņā, ņemot vērā vairāku iespējamo spēkstaciju efektivitāti un to radīto iespaidu uz apkārtējo vidi. Otrajā uzdevumā olimpiādes dalībniekiem bija jāiejūtas detektīvu lomā, šķetinot kādas gleznas izcelsmes noslēpumu. Ar bioloģiskām, ķīmiskām un fizikālām metodēm jaunajiem izmeklētājiem bija jāpierāda, kurš no trim aizdomās turētajiem ir viltojis gleznu.
– Šī olimpiāde atšķīrās ar to, ka vajadzēja darboties trīs cilvēku lielā komandā. No vienas puses – darbojoties komandā, spriedze ir mazāka, nekā strādājot patstāvīgi, kad viss paveiktais ir paša ziņā, no otras puses – ir jāpatur prātā, ka tu vai tavs komandas biedrs var izgāzt visas komandas darbu. ES dabaszinātņu olimpiādē gan sastrādāšanās komandā nebija ļoti cieša, jo katrs skolēns darbojās ar tās zinātnes uzdevumiem, kurā specializējas – ķīmija, fizika, bioloģija, līdz ar to lielas domstarpības darbā arī neradās, – atminējās ģimnāziste.
Netrūkst arī citu interešu
Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieci interesē arī citi priekšmeti, taču tie tik labi kā bioloģija nepadodas. Šogad viņa vēlas piedalīties arī ķīmijas olimpiādē, jo abi priekšmeti, kā to pierādīja arī vairāki bioloģijas olimpiādes uzdevumi, pārklājas. Arī nākotni Sintija Zepa grib saistīt ar bioloģiju, konkrētāk – biotehnoloģiju, kuru apgūt plāno Latvijas Universitātē.
Paralēli zinību apguvei Sintija Zepa arī cenšas aktīvi nodarboties ar sportu, tostarp slēpošanu.
– Šī nodarbe gan vairāk ir priekam, fiziskajai sagatavotībai un veselības stiprināšanai, ne sportiskajiem panākumiem. Iepriekš piecus gadus nodarbojos ar jāšanas sportu, taču šobrīd esmu palikusi bez zirga. Šīs aktivitātes noder arī mācībās, jo sports iemāca būt apņēmīgai un spēt sevi motivēt. Kad mācas virsū nogurums, sāc meklēt atrunas, lai kaut ko nedarītu. Ja tevī ir ieaudzināts cīņasspars, ar šādām situācijām tikt galā ir daudz vieglāk, – uzsvēra Sintija Zepa.
Arī Līga Ragaine atzina, ka spējai koncentrēties un pabeigt iesākto darbu, uzdevumu ir liela nozīme.
– To dažkārt var novērot novada olimpiādes laikā. Skolēns nespēj koncentrēties pilnvērtīgam darbam, vēl nesagaidījis beigas, noliek lapu un dodas prom, lai gan vēl stundu būtu varējis domāt un meklēt risinājumus, – pastāstīja Līga Ragaine.