„Iet, kamēr krīt" – ir viens no raksturojumiem, ko varētu minēt, apzīmējot virkni pacientu, kuri ir izbrīnīti par savu pēkšņo nonākšanu neatliekamās palīdzības automašīnā ceļā uz slimnīcu ar diagnozi infarkts. Kardiologi norāda, ka organisms var šķist spēcīgs, jo tā kompensējošie mehānismi reizēm nedod nekādus signālus par iespējamām sirds un asinsvadu saslimšanām.
Statistika rāda, ka sirds un asinsvadu saslimšanu riskam biežāk ir pakļauti gados aizvien jaunāki vīrieši. Šo bīstamo tendenci novērojusi arī „Madonas slimnīcas" kardioloģe Ina Audže: – Tā diemžēl ir, ka infarkti kļūst arvien jaunāki un tieši vīriešu vidū. Domājams, tas ir mūsu steidzīgais dzīves ritms, kad ikdienas skrējienā savām vajadzībām nereti nepievēršam uzmanību un neieklausāmies it kā nekonkrētās sajūtās. Arī savā praksē redzam, ka jau vecumā līdz 40 gadiem vīrieši saskaras ar sirds un asinsvadu slimībām, kaut šis vecums šķiet aktīvākais darba posms. Iespējams, tieši, lai saglabātu sevi darba tirgū, cilvēks piever acis uz nelielākām sūdzībām un domā, ka ar viņu jau nekas slikts nenotiks. Kolīdz ir lielākas sāpes vai pašsajūta būtiski pasliktinās, tad gan pacienti vēršas pie mediķiem. Taču nereti no pirmajām nelielajām pazīmēm var paiet pusgads, gads, kamēr sākas lielākas problēmas. Biedējoši ir tas, ka ir bijuši gadījumi, kad brīnāmies, kā cilvēks vēl stāv, kad viņš beidzot ir izlēmis vērsties slimnīcā, kaut gan, laikus meklējot palīdzību, noteikti ātrāk un veiksmīgāk izdotos šīs problēmas novērst.
Kādos simptomos ieklausīties?
Elpas trūkums, diskomforta sajūta un sāpes sirds rajonā vai aiz krūšu kaula, veicot fizisku slodzi, ir tipiskākās pazīmes, kad būtu jādodas pie ārsta, lai veiktu kardiogrammu, ieteic mediķi. – Visbiežāk pacienti sāk aizdomāties, ja izjūt diskomfortu krūtīs pie slodzes, ko iepriekš varēja paveikt bez problēmām. Tā var būt arī pastiprināta svīšana pie slodzes vai spiediena sajūta kaklā, – teic Ina Audže.
Simptomu kopums, kas arī liecina par sirds un asinsvadu saslimšanām, ir paaugstināts asinsspiediens. Sāpes, smaguma sajūta, reiboņi ir tās izpausmes, kas var norādīt uz paaugstinātu asinsspiedienu, taču var gadīties, ka simptomu nav, bet, veicot mērījumus, pacientam tiek konstatēts asinsspiediens 180/100. Tas liecina, ka ir nostrādājuši kompensējošie mehānismi, līdzsvarojot sajūtas un neliekot satraukties par veselības problēmām, skaidro kardiologi.
Lai nenonāktu līdz infarktam, jo sevišķi vīriešiem pēc 40 gadu vecuma un riska grupas iedzīvotājiem, būtu ļoti ieteicams reizi gadā veikt veloergometrijas izmeklējumu, kas ļauj relatīvi novērtēt sirds un asinsvadu stāvokli un, saslimšanas gadījumā, norādīt uz izmaiņām ārpus normas.
– Veloergometrijas izmeklējums nav tik dārgs un laikietilpīgs, lai būtu iemesls baidīties izmeklējumu veikt. Aptuveni 20-25 minūtes ir jābrauc uz tāda kā trenažiera, un šajā laikā tiek mērīts spiediens un veikta elektrokardiogramma. Analizējot iegūtos datus, var noteikt, vai ir kādas problēmas. Arī nesenais notikums hokeja spēles laikā daudziem sportistiem ir licis pārbaudīt savu veselību ar šī testa palīdzību, – pastāsta kardioloģe.
Gadījumos, kad sāpes sirds rajonā ir jauniem cilvēkiem, bet nav konstatējami ierastie simptomi – elpas trūkums, diskomforts krūšu apvidū, ļoti iespējams, ka pie vainas ir osteohondroze, kas no muguras it kā atbalso sāpes sirds rajonā, vai veģetatīvā distonija. Tomēr arī pie šādām pazīmēm būtu vēlams veikt kardiogrammu, lai izslēgtu diagno-zi – akūtas izmaiņas.
Veicinošie faktori
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina sirds un asinsvadu slimību izplatību, ir aptaukošanās. Paaugstināts svars nozīmē problēmas ar aknu darbību, kuru uzdevums ir utilizēt holesterīnu. Ja tas netiek darīts, holesterīns nogulsnējas uz asinsvadiem, radot nosprostojuma risku.
Sievietēm ir divi galvenie periodi, kad aptaukošanās risks ir augstāks. Proti, reizumis pēc bērniņa piedzimšanas organisma atjaunošanās nenorit, kā gribētos, kā arī menopauzes laikā sievietēm ir tendence uz svara pieaugumu. Tā kā svara izmaiņas šajos posmos diktē ķermeņa hormonālās izmaiņas, sievietēm ir jābūt īpaši piesardzīgām un vajadzības gadījumā jāievēro stingra diēta.
Savukārt vīriešiem aptaukošanās problēmas bieži raisa mazkustīgs dzīvesveids un pārlieku liela pārtikas apjoma uzņemšana, kas neatbilst enerģijas patēriņam. Rietumu sabiedrības ēšanas paradumi, palielinot pusfabrikātu un gatavā, neveselīgā ēdiena patēriņu, atstāj iespaidu arī uz jaunāko paaudzi, veidojot nepareizu izpratni par veselīgiem ēšanas paradumiem. Gadījumi, kad abi dzimumi ir pakļauti augstam aptaukošanās riskam, saistās ar endokrinoloģiskām problēmām – vairogdziedzera patoloģiju, kad ir grūti veikt svara regulēšanu. Šādos gadījumos ir būtiski regulāri konsultēties ar ārstu endokrinologu.
– Ir grūti tā viennozīmīgi pateikt, bet noteikti viens no iemesliem varētu būt arī mūsdienu pārtika, kas ir kļuvusi neveselīgāka. Visa šī margarīnu ēra, tauku maisījumi, subprodukti, desas un majonēzes, ko dāsni lietojam savā uzturā. Jāteic, ka mūsu senči tomēr ēda dabiskāk, pašu audzēto, bez visādiem konservantiem. Vēl pie faktoriem jāmin arī stress, pārmērīga smēķēšana, neizgulēšanās, jo darbs dzen darbu. Tās visas ir lietas, ko mēs varam novērst vai mainīt savā ikdienā. Tomēr jāpatur prātā arī iedzimtības faktors, ko paši tik viegli ietekmēt nevaram. Ja ģimenē ir bijušas sirds un asinsvadu slimības pa mātes vai tēva līniju, ir lielāka iespējamība sirgt ar šīm pašām slimībām. Šiem cilvēkiem noteikti jāpievērš lielāka uzmanība ietekmējamajiem faktoriem, kā arī laikus jāieklausās savās sajūtās. Un labāk jau regulāri pārbaudīties, lai zinātu droši, – uzsver Ina Audže.
AGRA VECKALNIŅA foto