Šonedēļ Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā tiks atklāta jauna izstāde "Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95 gadu jubilejai".
Izstāde vienai paaudzei būs kā atgādinājums, bet citai – iepazīšanās ar vienu no sava laika pazīstamākajiem Rīgas portretētājiem Jāni Brekti (1920-1985). Tā ļaus skatītājiem satikties ar vēl trim šīs dzimtas māksliniekiem – meitu Ilonu un mazbērniem Patriciju un Kristianu Brektēm.
Tiem, kam Jāņa Brektes vārds nav svešs, viņš lielākoties asociējas ar akvareļa tehnikā gleznotiem Vecrīgas skatiem, kuros parādās gan populāri motīvi no Skārņu, Aldaru un citām ielām, gan mazāk zināmi vecpilsētas nostūri. Plašākai publikai mazāk zināmi ir viņa galvaspilsētas atveidi, kur ir redzama tās industriālā, rūpnieciskā puse ar ceļamkrāniem, kuģu ostām, jaunceltnēm un citiem šo vidi raksturojošiem elementiem. Līdzās dažādajiem pilsētas attēlojumiem ir vērojama interese par lauku ainavu ar upēm, ezeriem, jūras krastu, pakalniem, mežiem.
Jānis Brekte, lai arī dzimis Rīgā, bērnības gadus pavadījis Gulbenes novada Lizuma pagastā, kur joprojām mīt meita Ilona ar vīru un bieži viesi ir jaunākie Brektes dvīņi – Patricija un Kristians. Ilona Brekte no tēva ir mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, ko izkopusi, strādājot pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kādā intervijā viņa atzinusi, ka bija nepieciešams atrast tēmu, kurā varētu justies stiprāka pār tēvu.
Motīvu ziņā pēctecību no vectēva daiļrades varēs saskatīt Patricijas darbos, kur viens no iedvesmas avotiem ir pilsētā, apkārtējā vidē novērotais, un nav svarīgi, vai tā ir tepat Rīgā skatīta vide vai kādā ceļojumā redzētais, kas attiecīgajā brīdī mākslinieci pamudinājis radīt. Jau vairākus gadus viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir Andrejsala, kur ierīkota darbnīca "Peahen". Tajā viņa strādā pati, kā arī māca citus. Patricija galvenokārt strādā glezniecībā un arī grafikas tehnikā sietspiedē, jo Mākslas akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība.
Savukārt, Patricijas brālis Kristians, kas akadēmijā beidzis scenogrāfijas nodaļu, savā mākslā ir izmēģinājis dažādus medijus: no dzimtai tik pazīstamās akvareļglezniecības līdz pat trīsdimensiālu objektu radīšanai. Tajos bieži izmantoti taksidermēti dzīvnieki, kuri lielākoties atrasti uz ceļa. Kā izsakās pats Kristians –
mākslā tabu tēmu nav, un viņš seko šim apgalvojumam, itin bieži provocējot savas mākslas skatītāju.
Šī nav pirmā un noteikti ne pēdējā izstāde, kad šie dažādie vienas dzimtas mākslinieki satiekas kopā. Madonā šī kopābūšana būs apskatāma līdz 2016. gada 24. janvārim, bet visus interesentus gaidīsim uz izstādes atklāšanu un tikšanos ar māksliniekiem muzeja izstāžu zālē 11. decembrī pulksten 15.