Atzīmējot Jāņa Krēsliņa (1865-?) 150 gadu jubileju, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, skatāma izstāde „Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs", kas piedāvā ieskatu viņa atstātajā mantojumā.
Izstāde iepazīstina ar daļu no mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka, aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja atstātā mantojuma. 1894. un 1895. gadā Jānis Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas notika 1896. gadā Rīgā, X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros. Pavisam notika 11 ekspedīcijas, un J. Krēsliņš piedalījās četrās no tām. 1895. gada vasarā un rudenī J. Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumu un vidusdaļu. Izstādē ekspedīciju kartē redzam maršrutu, kas iezīmē arī Vecpiebalgu, Liezēri, Cesvaini, Gulbeni.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas Jāņa Krēsliņa akvareļi, eļļas gleznojumi (latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi u. c.) un viņa uzņemtās fotogrāfijas. Diemžēl pagaidām nav zināma neviena fotogrāfija, kurā būtu redzams pats Jānis Krēsliņš.
Apceļojot Vidzemi un Latgali, tapa vairāki pieraksti, ko publicēja „Dienas Lapā" un citos laikrakstos. J. Krēsliņš ir arī divu oriģinālstāstu – „Broņislava" (1892) un „Nora" (1892) – autors. 1888., 1890. un 1891. gadā Pētera Bērziņa apgāds izdeva J. Krēsliņa sastādītu teiku krājumu trīs burtnīcās „Latviešu teikas iz Malienas". Viena no teikām – „Mežanieki" – vēsta par laikiem, kad kungi latviešiem atņēma Vidzemi un padarīja par kalpiem. Tad daudzi vīri šķīrās no dzimtenes un sabēga klānos – staignos purvos ap Lubānas ezeru. Viņu pulki palielinājās ar jauniem izbēgušajiem, un vēlāk visi pārgāja uz Domopoles (tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasts) purviem un mežiem, kur uz purva salas izveidoja stipru cietoksni un cīnījās pret kungiem, kas gribēja šo cietoksni ieņemt.
Jāņa Krēsliņa miršanas datums un atdusas vieta pagaidām nav zināmi (no 1898. līdz 1916. gadam ar sievu Kristīni Krēsliņu (dzimusi Zandersone) un četriem bērniem dzīvoja Ziemeļkaukāzā, 1920. gados – Padomju Savienībā, Ļeņingradā). Ir zināms J. Krēsliņa dzimšanas datums – 20. oktobris. 150. jubilejas gadā par viņu dzirdējām Daugavpils Universitātes Mākslas zinātņu institūta 4. Rudens konferencē, kur referātu „Malēnietis Jānis Krēsliņš un Latgales tradicionālā māksla" lasīja E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Gunta Tuča (J. Krēsliņa brāļa mazmazmeita). Oktobra beigās Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklāta izstāde, un novembra otrajā pusē izdevniecība „Neputns" izdeva grāmatu par J. Krēsliņa dzīvi un paveikto.