Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā līdz nākamā gada 28. februārim skatāma izstāde „Kalendāri". Tā sniedz ieskatu kalendāru vēsturē un iepazīstina ar 19. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma grāmatu kalendāriem.
– Kas tas ir – tikai gadu vecs un tomēr tā novecojies, ka nekam vairs neder? – sanākušajiem izstādes atklāšanā vaicāja muzeja galvenā speciāliste Laimdota Ivanova. Protams, ka mīklas atminējumu – kalendārs – zināja visi.
Izstādes veidotāja pastāstīja, ka latviešu grāmatu kalendāru vēsture aizsākās 18. gadsimta piecdesmitajos gados. Pirmie drukātie latviešu kalendāri daudzviet mājās bija vienīgie laicīga satura izdevumi, kuru popularitāte un nozīme ir saistīta ar kalendāru tematisko daudzveidību un praktisko pielietojumu. Izstādē pirmoreiz muzejā vienkopus skatāmi vairāk nekā simt 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta grāmatu kalendāri no muzeja krājuma, arī pēc Otrā pasaules kara ārzemēs izdotie latviešu kalendāri. Viens no pirmajiem muzejā pirms 70 gadiem ir nonācis Krišjāņa Barona gatavotais „Mūžīgais kalendārs", tam ekspozīcijā atvēlēta goda vieta.
Izstāde kopumā 12 mēnešu griezumā piedāvā ieskatu senākos un jaunākos kalendāros par 12 tēmām: „Madona", „Ārzemēs izdotie kalendāri", „Sievietēm", „Humors", „Zemkopjiem", „Baznīcu kalendāri", „Medniekiem un makšķerniekiem", „Kalendāri par veselīgu dzīvesveidu", „Kalendāri par skolu dzīvi", „Mājai un ģimenei", „Dzimtenes kalendāri" un „Dažādi kalendāri".
– Kādreiz lauku cilvēku dzīvais un redzamais kalendārs bija Saules un Mēness stāvokļi, augu ziedēšana un nobriešana, dzīvnieku izturēšanās, dziedātājputnu atgriešanās, – aiz-
domājās Laimdota. – Ar to saskaņā bija gan sējas, gan ražas novākšanas ritmi. Izstādē var lasīt padomus katram mēnesim zemes kopēju zināšanai. Ir padomāts arī par skolēniem un vēl mazākiem apmeklētājiem, kas var darboties interaktīvā veidā. Skolēni rosināti atrast savu dzimšanas dienas mēnesi, meklēt savu vārda dienu jaunos un senākos kalendāros, praktiski darboties ar izzinošiem uzdevumiem no kalendāriem. Pirmsskolēni ar „Gadalaiku kalendāru" var risināt atjautības uzdevumus, gatavot mēnestiņus un zvaigznes izstādes īpašajam zilajam debesu jumam.
Jāpiebilst, ka izstādes noformētāja ir Danute Vēze, un viņas rokraksts ekspozīcijai ļāvis radoši iemirdzēties.
Latviešu kalendāru dažādību izstādē pamanīs ikviens: „Dzimtenes un Tēvijas kalendārs", „Latvijas kalendārs", „Vispārīgais kalendārs", „Ārstniecības kalendārs", „Mājturības kalendārs", „Ģimenes kalendārs", „Tautas kalendārs", „Grozgalvīša satīriskais kalendārs", „Latvijas biškopja gadagrāmata", kalendāri vīriešiem, sievietēm, medniekiem, makšķerniekiem, lauksaimniekiem, un tā varētu minēt vēl desmitiem dažādu kalendāru nosaukumu. Ejiet paši uz muzeju lūkoties un iedvesmoties, kādu kalendāru meklēsit sev nākamajam dzīves gadam!
AUTORES foto