9. novembrī Rīgā notika dokumentālās filmas „Īvāns" pirmizrāde. 18. novembrī pulksten 12 filma būs skatāma Madonā, kinoteātrī „Vidzeme".
Par Latvijas pagātni un tagadni Dainis Īvāns stāsta bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem. Īvāns uzskata, ka vara degradē cilvēku, viņam ir savi argumenti. Viņš ir gatavs atzīt arī savas kļūdas un vilšanās, kas ir tik neraksturīgi mūsdienu politiskās domas līderiem.
Filma tapusi gada garumā, filmēšanas grupai izbaudot Daiņa Īvāna uzticēšanos un viesmīlību viņa dzimtas mājās „Īvānos". Filmā redzami unikāli kadri no vēstures arhīviem un Daiņa Īvāna personiski filmētajām ģimenes kinohronikām.
Filmas scenārija autore Nora Ikstena saka: „Mēs kopā jutāmies brīvi un nepiespiesti – gan runājot par vēsturiskiem Latvijas momentiem, gan cilvēciskām uzvarām un drāmām, gan sekojot Daiņa harmoniskajai ikdienai lauku darbos. Sviedām medu, gājām sēnēs, rakām kartupeļus. Neaizmirstams ir brauciens pa Daugavas lokiem kopā ar Daini un Artūru Snipu. Tieši viņi pirms nu jau teju trīsdesmit gadiem uzsāka cīņu pret Daugavpils HES celtniecību. Dainis mūs aizveda uz Slutišķiem, vecticībnieku sādžu, kur kalnā ar mani notika kaut kas atklāsmei līdzīgs. Artūra Snipa emocionāli aprakstītā epizode par Slutišķu kapsētas izrakšanu pirms HES celtniecības iedvesmoja mani, rakstot jaunu stāstu. Ar visu šo gribu teikt, ka viens radošs notikums noved pie cita, ja vien viss ir īsti un patiesi. Tieši tāda bija izjūta ar Daini – īsti un patiesi, bez uzspēles un tēlošanas."
Režisors Andrejs Verhoustinskis: „Pirmkārt, esmu ļoti pateicīgs filmas varonim, ka viņš piekrita mūs uzņemt un atbalstīja mūsu ideju par filmas tapšanu. Tas nav vienkārši, kad tavā dzīvē ielaužas cilvēki ar kameru, seko ikdienā un svētku reizēs, turklāt Dainim aktīvās politiskās dzīves laikā publicitātes ir bijis pārpārēm. Filmu ir bagātinājis arī unikāls Daiņa paša jaunībā safilmētais 16 mm arhīvs – vizuāls Daiņa personības atspulgs. Tur spilgti parādās Daiņa panteisms, dabas mīlestība, liriskums.
Dainim ir četras galvenās vērtības – tauta, zeme, valsts un ģimene. Tās nav mainījušās kopš Atmodas laika, lai arī pašam Dainim ir bijis periods politikā (Rīgas domē), ko viņš atceras nelabprāt. Dainis ir izanalizējis šo laiku, un aktīva politiskā dzīve viņu vairs nevilina. Viņš toties palīdz savām kaimiņienēm pļaut zāli, apart laukus, novākt ražu."