Ar domu palūkoties citu teātru iestudējumus, rast kādu jaunu ideju un vienkārši pabūt kopā 31. oktobrī Sarkaņu pagasta tautas namā „Kalnagravas" izskanēja pirmie un noteikti ne pēdējie pasaku lugu svētki „Noticēt brīnumam".
Svētku organizēšana bija Sarkaņu pagasta amatierteātra „Piņģerots" aktieru iniciatīva, un pirmais organizatoriskais darbs tika uzsākts jau pavasarī, aicinot atsaukties Vidzemes un Latgales pašdarbniekus. Izrādījās, ka pasaku lugas iestudē tikai dažos teātros un ne visi, kuri atsaucās, varēja ierasties. Taču svētki notika – pasaku tēli izdzīvoja brīnumainus notikumus, atklājot savu varoņu labās un ne tik labās īpašības. Ar aizvadītajiem svētkiem Sarkaņu amatierteātris vēlas parādīt, ka arī pasaku lugām var būt nozīmīga vieta amatierteātru repertuārā. Pasakās vienmēr uzvar labais, un vai mēs dzīvē neilgojamies pēc tā paša?
Pirmajos pasaku lugu svētkos bērnus un viņu vecākus, vecvecākus iepriecināja četras lugas, bet starpbrīžos izklaidēja Sarkaņu amatierteātra pavadošais sastāvs zaķa, eža un feju izskatā.
Svētkus atklāja Pļaviņu novada teātris „Aina" ar pasaku „Lielā doma". Režisore Anita Kokina neslēpj, ka šis žanrs ir ļoti interesants: – Mēs līdz šim nebijām spēlējuši pasaku lugu, taču to biju iestudējusi ar jauniešiem. Maijā, kad saņēmām uzaicinājumu no Sarkaņiem, sapratu, ka „Lielā doma" jāiestudē ar pieaugušajiem. Tā bija aizraujoša pieredze. Manuprāt, pasaku svētki nāks modē un tādus vajag, jo līdz šim konkrētajā žanrā ir bijis tukšums. Turklāt „Kalnagravās" ir brīnišķīga zāle, mēs labprāt te uzspēlētu vēlreiz.
Aktieri ir ļaudis, kuri negrib „spēlēties tikai savā laukumā". Tiem allaž ir vēlme paskatīties, kas notiek citur, un iegūt jaunu pieredzi. Palūkoties uz citiem un iepriecināt mazus un lielus svētkos bija ieradies Rožupes amatierteātris „Draugi" no Līvānu novada, izspēlējot režisores Ināras Ivanovas papildināto pasaku „Minkas un Dukša raibā diena". Režisore stāsta, ka šai lugai sameklēti tā saucamie ārštata aktieri, kas mēdz pirms izrādēm teikt, ka „šī noteikti būs pēdējā", bet tai pašā laikā ar viņiem var vienmēr rēķināties. – Man patīk uz iestudējumiem aicināt amatierus, kas iepriekš nav darbojušies teātrī. Tie ir jauni izaicinājumi, tas ir azarts. Pasaku žanrs atšķiras ar to, ka aktieriem ir vieglāk iespēlēties – kad cilvēks uzvelk tērpu vai masku, viņš jau ir tēlā. Pazūd nedrošība, un ir iespēja iejusties citā ādā. Teātris ir mana dzīve, pati rakstu, spēlēju, sadarbojos ar biedrību „Baltā māja" – katru gadu braucam pa Latgales nomaļākajām skolām un spēlējam izrādes. Spēlējot pasaku lugu, redzams, ka ikviens pieaugušais dziļi sirdī ir bērns. Ir tik patīkami vērot, ka pat visskarbākais kritiķis jūt visam līdzi, – sajūsmu neslēpj Ināra Ivanova.
Svētkus aizraujošākus padarīja iespēja pēc katras lugas balsot ar pogām par labāko tēlu un pasaku. Pilnu savu trauku piepildīja Variešu amatierteātris „Servīze" un lugas „Papīra zirdziņš" skatītāju simpātiskākais tēls – Pele. Aktieru tērpi, specefekti un pārliecinošā aktierspēle apliecina, ka ne velti šī luga šogad izspēlēta nominācijā uz skati „Gada izrāde 2014". Režisore Inita Beinaroviča atklāj, ka pasaku žanrs ir interesants un vieglāks. Luga rakstīta leļļu teātrim, līdz ar to bijis izaicinājums gan tērpu, gan dekorāciju ziņā. Aktieriem izrāde ļoti patīk, tiek pieprasīta jau nākamā pasaka. „Biju patīkami pārsteigta un pateicīga, ka Gunta Apele mūs uzaicināja uz Sarkaņiem. Šāda tipa izrādes iestudē maz, bet prieks, ka tās pastāv. Variešiem ir lieliska sadarbība ar Sarkaņu teātri, tāpēc nevarējām neierasties."
Sarkaņu pagasta amatierteātra „Piņģerots" režisore un svētku namamāte Gunta Apele neslēpj, ka „Piņģerota" repertuārā vienmēr ir kāda pasaku luga. Tā ikviena teātra repertuāru var darīt interesantāku un bagātināt: – Šo lugu žanru spēlējam kā lieliem, tā maziem, pasakas spēlētas pilsētu un pagastu laukumos, senioru saietos, pirmsskolas vecuma bērnu eglītēs un bērnības svētkos. „Rūķu izrādi" nospēlējām 17 reižu, pat nespēdami aizbraukt visur, kur tikām aicināti. Redzot, ar kādu aizrautību un spēles prieku aktieri izdzīvo pasaku varoņu gaitas, varu droši apgalvot, ka tas ir interesanti un svētīgi pašiem un kur vēl lielāks prieks, ja skatītājiem patīk.
Svētku noslēgumā aktieri lugā „Brēmenes muzikanti" izspēlēja tik zināmo ēzeļa, suņa, kaķa un gaiļa ceļu līdz Brēmenei.
Oktobra pēdējā dienā pasaku tēli iedzīvināja tautas namu, apstādināja steigu un runāja par būtiskāko, ko pasakas var sniegt, – taisnīgumu, līdzjūtību, drosmi un gudrību. Kā uzsver režisore Gunta Apele:
– Ja aktieri un skatītāji mājās devās ar kādu gaišāku domu, saulaināku stūrīti krūtīs un gudrības graudiņu, svētki ir izdevušies.
Dažādās Latvijas vietās notiek tematiski amatierteātru saieti, Madonas novads turpmāk varētu piedāvāt republikas mēroga pasaku festivālu. Šādu atziņu un apņemšanos apstiprināja arī Madonas novada amatierteātru koordinatore Aija Špure. Tāpēc uz tikšanos nākamgad!