30. oktobra vakarā ar iedvesmojošu koncertu Praulienas pamatskolas zālē un tradicionālo kūkas gabaliņu ikvienam dalībniekam un meistaram noslēdzās deviņpadsmitā mūziķu apmācības nometne „Ģitāristu sesija 2015".
Lieliska barība garam un miesai – tā pēc sarunas ar dalībniekiem, meistariem un jauniešu vecākiem varu teikt pasākuma rezumējumā. (Vakar redakcijai piezvanīja no Tukuma, divpadsmitgadīgā Patrika mamma Ineta Laus izteica apbrīnu par sesijas formātu, noslēguma koncertā gūto pārdzīvojumu un dēla saviļņojuma īstumu, vērtējot aizvadīto un gaidot jau nākamo „Ģitāristu sesiju".) Patriks spēlē basģitāru, mācās pie skolotāja Tukumā un Rīgā, „Ģitāristu sesijas" noslēguma koncertā viņš un gulbenietis trīspadsmitgadīgais Aleksis Pusts atskaņoja vairākus skaņdarbus, kopā ar basģitāristu Filu Spaldingu no Anglijas – arī leģendāro Ērika Ķiģeļa kompozīciju „Zīlīte".
Tāpat kā citi, arī Madonas reģiona jaunieši sesijas noslēgumā laikrakstam pauda gandarījumu par pieredzi „Ģitāristu sesijā".
Kristaps Krauklis no Lubānas pastāstīja, ka uz sesiju atbraucis kopā ar domubiedriem Matīsu Ezeriņu un Rūdolfu Gruzīti. „Bija forši, ļoti laba atmosfēra, interesantas lekcijas un garšīga barošana."
Kristapam īpaši patika meistarklase par ritmiku un perkusijām, kur varēja spēlēt džambu. Pats izvēlējies nodarbības pie vokālā pedagoga, jo ir jauniešu grupas vokālists: – Nodarbībās negāja viegli, jo bija iesnas, jutos apslimis. Balss treniņiem tas nav labākais mirklis, bet vēlējos gatavoties noslēguma koncerta četrām dziesmām.
Kristaps ir mācījies klavierspēli un akordeonu mūzikas skolā, tagad instrumentus apgūst pašmācības ceļā. „Esam nodibinājuši savu grupu, un sesija deva lielāko motivāciju strādāt tālāk. Dzirdētais festivālā „Praulienas ritmi" mūsos radīja skaudību – cik labi spēlē citas jaunās grupas, tāpēc centīsimies neatpalikt."
Maikls Drobins no Praulienas sesijā piedalījās trešo reizi. Viņš spēlē basu. – Patīk pārmaiņas skolas zālē, jo skatuves telpā radīta laba akustika. Pagājušajā sesijā ieliku tehniskos pamatus, šogad lielākais guvums ir psiholoģiskais aspekts. Iemācījos, cik svarīga ir saziņa ar pārējiem grupas dalībniekiem, klausīties, lai izjūtam cits citu. Ceru, ka mūzikā iesakņošos, jo spēlēt man ļoti patīk. Sešus gadus mūzikas skolā nomācījos akordeonu, tad Praulienā pie skolotāja Artura Kloppes bija iespēja apgūt bungas. Pēc tam skolotājs mani uzaicināja mācīties basģitāru, lai varu spēlēt Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestrī. Sesijā lielisks bija Fils Spaldings no Anglijas, patika grupa „The Coco' nuts" no Rīgas.
Monika Puzule no Cesvaines sev vizuālu uzmanību pievērsa ar kruķiem un traumēto kāju. „Nedēļu pirms sesijas gadījās plīsums, tagad kājai uzlikts ģipsis. Spēlēju elektrisko ģitāru, sesijā vairāk klausījos, patika koncerti. Kur apguvu elektriskās ģitāras spēli? Skolas pulciņā vispirms ieguvu pamatus akustiskās ģitāras jomā, pēc tam skolā dibinājās estrādes grupas, vienā pieteicos spēlēt arī es."
Anete Cielava no Cesvaines izteica gandarījumu par sesijas laikā iegūtajiem kontaktiem, koncertiem un meistarklasēm. „Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties – tā par sevi varu teikt pati. Spēlēju basģitāru jauniešu ansamblī, uzstājamies skolā un dažādos burziņos. Paralēli ansamblim mācos arī mūzikas skolā."
Gandarījumu par pieredzi sesijā izteica arī mācību spēki. – Pirmo gadu ar pārējiem instrumentiem sintezējās kokle, – uzsvēra Rasa Vītola. – Uz kokles apmācību pieteicās viens cilvēks, bet interesi izrādīja daudzi. Manuprāt, paveikts labs darbiņš, jo mūziķi, kas saistīti ar citiem stiliem, ir atkal atcerējušies par tautisko koklīti. Gandrīz katrs meistars pieskārās kokles stīgām, dažs pat teica: „Ei, kokle ir tik nepieradināta, tās skanējums ir tik skaists, ka gribu to iekļaut savā jaunajā rokalbumā."