Pagājušajā ceturtdienā, 22. oktobrī, Madonas novada pašvaldības domes deputāti, kā jau laikrakstā minējām, finanšu un attīstības komitejas sēdē informatīvi skatīja jautājumu par Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora amata pretendentiem.
Sākotnēji deputāti jau 22. oktobrī plānoja lemt par kandidātu izvērtēšanas komisijas atbalstīto kandidatūru – Gunitu Kļaviņu, taču, tā kā publiskajā telpā izskanēja pārmetumi gan par konkursa nolikumu, gan par kandidātu izvērtēšanas procesu, lemjamā jautājuma vietā deputātiem tika piedāvāta izvērsta informācija par direktora meklēšanas gaitu.
Komentējot pārmetumus, kas izskanēja gan "Stara" 21. oktobra numurā publicētajā Madonas pilsētas 1. vidusskolas kolektīva vēstulē, gan atsevišķu deputātu izteikumos, pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne hronoloģiski atskatījās uz strīdīgā konkursa nolikuma apstiprināšanas gaitu.
– Nolikums tika virzīts izskatīšanai uz 18. augusta finanšu un attīstības komitejas sēdi. Šajā sēdē deputāti izteica vairākus priekšlikumus, un nolikums tika papildināts. Tai pašā dienā nolikums tika apstiprināts domes ārkārtas sēdē. Papildinājumi tika veikti jau pēc sēdes, taču, izsludinot konkursu, tie bija nolikuma galaredakcijā, ar ko arī iepazinās visi pretendenti. Viens no priekšlikumiem bija par studijām maģistrantūrā piešķirt 4,5 punktus, bet par studijām doktorantūrā – 5,5. Šobrīd jau esmu dzirdējusi dažādu ekspertu atzinumus par to, kā vajadzēja veidot nolikumu, taču manā vērtējumā nolikums ir kvalitatīvs un līdzvērtīgs tiem, pēc kādiem tiek izvērtēti vairāku citu Latvijas vidusskolu direktora amata pretendenti, – norādīja Solvita Seržāne.
Sēdē savu viedokli pauda arī kandidātu izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts. Viņa skatījums plašāk atspoguļots laikraksta 21. oktobra numurā.
Deputāte Antra Gotlaufa pēc iepazīšanās ar 18. augusta finanšu un attīstības komitejas sēdes protokolu uzsvēra, ka nolikuma galaredakcija, kāda jau vēlāk tika piedāvāta konkursa pretendentiem, neesot bijusi tā, par kuru deputāti domes ārkārtas sēdē nobalsojuši.
– Nolikumā netika iekļauts domes priekšsēdētāja ierosinājums par rekomendācijas vēstulēm, kā arī tika izmainīta punktu sistēma, – uz to, ka domes deputāti centienos pēc iespējas ātrāk tikt pie skolas direktora atbalstījuši nolikumu, kura jau vēlāk pielabotajai redakcijai ne visi šobrīd piekrīt, uzmanību vērsa Antra Gotlaufa.
Deputāts Andris Dombrovskis gan piebilda, ka, ja reiz visi pretendenti, iepazīstoties ar konkursa nolikumu, nav to noprotestējuši, acīmredzot viņi tam ir piekrituši.
Kandidātu izvērtēšanas komitejas locekle, deputāte Jeuženija Adamoviča sēdē atzina, ka iestājusies par labu divu kandidatūru virzīšanai uz domes sēdi, taču šobrīd aicina rīkot jaunu konkursu un apstiprināt kandidātu izvērtēšanas komisiju, pret kuru nerastos pretenzijas. Jeuženija Adamoviča uzsvēra, ka, viņasprāt, konkursa nolikumā izmaiņas veiktas par labu vienai no kandidatūrām, uz ko visskaidrāk norādot 4,5 punktu piešķiršana par studijām maģistrantūrā. Sarunā "Staram" viņa pēc sēdes atzina, ka lielas iebildes pret puspunktu piešķiršanu neesot radušās līdz brīdim, kad tika atvērtas aploksnes ar pieteikumiem un atklājās, ka šī punkta iekļaušana vērtēšanas sistēmā ļāvusi vienam no pretendentiem 3 punktu vietā, kas pienācās par otrā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību, iegūt 4,5 punktus, kurus piešķīra par studijām maģistrantūrā, lai gan pretendentam ar otrā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību un citu augstāko izglītību tika piešķirti vien 4 punkti. Tieši šis pusotrs punkts arī ietekmējis vietu sadalījumu konkursā.
Deputāts Valentīns Rakstiņš, kas pats nepiedalījās augusta domes ārkārtas sēdē, kad tika apstiprināts konkursa nolikums, atzina, ka viņu bažīgu darījis tas, ka jau labu laiku pirms konkursa pieteikumu pieņemšanas termiņa beigām izskanējusi informācija par to, kas ieņems Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora amatu.
– Jau 5. septembrī man tika stāstīts, kāds pretendents tiks izvirzīts apstiprināšanai un kā tas notiks. Kaut gan man nav pretenziju ne pret vienu no kandidatūrām, gan šī iepriekš izskanējusī informācija, gan tas, ko šodien sēdē stāsta kolēģi, man liek šaubīties par konkursa rezultātu. Ja būtu piedalījies augusta sēdē, iespējams, būtu piedāvājis citu risinājumu. Tik lielai skolai kā Madonas pilsētas 1. vidusskola pretendentus nevar izvērtēt komisija, ko veido vietējie cilvēki. Izvērtēšanā būtu jāiesaista 1. vidusskolai līdzvērtīgu lielo skolu direktori no citiem novadiem, kas neitrāli izturētos pret šo procesu, jo šobrīd visi komisijas locekļi vairāk vai mazāk ir saistīti ar kādu no pretendentiem. Šī saistība arī raisa iedzīvotājos šaubas par komisijas darbu. Atbalstu Jeuženijas Adamovičas priekšlikumu, ka jārīko jauns konkurss, jo pat tad, ja kārtējā domes sēdē tiks apstiprināta Gunitas Kļaviņas kandidatūra, būtu naivi cerēt, ka skolas kolektīvam ar viņu būs normālas attiecības. Tādā gadījumā mēs, visticamāk, turpmākos gadus pie domes galda to vien darīsim, kā risināsim 1. vidusskolas jautājumus, – savu viedokli pauda Valentīns Rakstiņš.
To, ka turpmākās diskusijas būs neauglīgas, atzina deputāts Modris Zomerovskis, aicinot nogaidīt, līdz norims kaislības, un pavasarī atgriezties pie vidusskolas direktora meklējumiem.
– Mācību gads jau tāpat ir teju pusē, un Inese Strode direktora pienākumus var turpināt pildīt līdz pavasarim, kad varētu rīkot atkārtotu konkursu un apstiprināt kandidatūru izvērtēšanas komisiju. Vienu gan varu teikt arī pēc savas pieredzes – 1. vidusskolas kolektīvs ir smags, un, lai kāds direktors to vadīs, strādāt viņam nebūs viegli, – minēja Modris Zomerovskis.
To, ka jautājums, kas izveidojies, izvēloties skolas vadītāju, nav viegls, atzina arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, paužot pārliecību, ka komisijas izvēlētā Gunitas Kļaviņas kandidatūra, kas strādātu tandēmā ar Inesi Strodi, būtu labākais variants, kas vienlaikus tiktu vērsts uz skolas stiprināšanu, tomēr ir jāņem vērā arī diskusijas, kas šobrīd norisinās publiskajā telpā.
Savu viedokli domes finanšu un attīstības komitejā pauda arī Madonas novada izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Dace Caune.
– Runājot par nolikumu, vēlos piebilst, ka puspunktus par neiegūtu doktora vai maģistra grādu, vērtējot pretendentus, nedrīkstētu likt. Juridiski dokuments par izglītību ir tikai tad, kad cilvēks to reāli ir saņēmis. Ja maģistrantūra nav pabeigta, tad arī šāda dokumenta nav. Pēc konsultēšanās ar LIZDA juristu, kas iepazinās ar konkursa nolikumu, vēlos bilst, ka nepilnu punktu likšana nav laba prakse. Labāk likt pilnus punktus. Kas attiecas uz nepabeigto izglītību, komisijai šo parametru vajadzētu vērtēt subjektīvajā pretendentu izvērtēšanas sadaļā. Kā arodbiedrības pārstāve vēlos norādīt, ka abas kandidatūras, par kurām šobrīd tiek runāts, ir labas speciālistes, taču uz izveidojušos situāciju nereaģēt nevar, un labi, ka dome izvēlējās reaģēt, – sacīja Dace Caune.
Nebūt ne vieglā informatīvā jautājuma izskatīšana noslēdzās ar atziņu, ka visām iesaistītajām pusēm līdz 29. oktobrī notiekošajai domes sēdei ir jāpaņem pārdomu brīdis, un tad sēdē būs jāizšķiras par tālāko procesa virzību. No diskusijām bija noprotams, ka deputāti lems par kandidātu izvērtēšanas komisijas atbalstīto, konkursā visvairāk punktu ieguvušo kandidatūru – Gunitu Kļaviņu. Ja tā netiks apstiprināta, visticamāk, tiks skatīts jautājums par jauna konkursa rīkošanu.