23. oktobrī Ērgļu saieta namā notika Zintas Saulītes un Mārītes Breikšas sakārtotās grāmatas „Teātris Blaumaņa zīmē" atvēršanas svētki.
Izdevumā apkopots plašs pētījums par Ērgļu novada teātra vēsturi, „Braku" muzeja sadarbību ar Latvijas teātriem, kā arī publicēti skolēnu pārspriedumi par R. Blaumaņa lugu iestudējumiem. Grāmatas izdevējs – Ērgļu novada pašvaldības R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki" un biedrība „R. Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums".
Pasākumu vadīja grāmatas autore Zinta Saulīte un Ērgļu teātra aktieris Pēteris Leitāns. Sarīkojumā bija ciemiņi ne tikai no Ērgļu novada, bet arī no tālienes. Tā kā Valmieras teātris ir īpašs ar R. Blaumaņa teātra festivāliem un rakstnieka daiļrades popularizēšanu, grāmatas lappusēs rodams vispusīgs pētījums par R. Blaumaņa lugu iestudējumiem no Valmieras teātra pirmsākumiem līdz mūsdienām. Jauka sadarbība 1970. un 1980. gados „Brakiem" izveidojās ar Liepājas teātri. Skaists notikums 1977. gada vasarā bija komēdijas „Skroderdienas Silmačos" 350. izrāde muzejā. Par to var lasīt grāmatas lappusēs un iepazīties ar liepājnieku uzvestajām R. Blaumaņa lugām gadu ritumā.
Arī ar Madonas Tautas teātri izveidojās veiksmīga sadarbība, jo 1968. gada 7. septembrī aktieri nospēlēja pirmo brīvdabas izrādi „Brakos", tā bija komēdija „Skroderdienas Silmačos". Grāmatā nozīmīga vieta atvēlēta Madonas Tautas teātrim, jo tā repertuārā allaž cieņā un godā ir bijuši rakstnieka darbu iestudējumi. Īpašais paldies režisorei Skaidrītei Stradei un viņas atmiņu stāstam.
Pēdējos gados „Brakos" bieži ciemiņi ir dienas aprūpes centra „Saulessvece" iemītnieki, režisores Kristīnes Klētnieces-Sikas vadībā izrādot R. Blaumaņu darbu dramatizējumus.
Visvairāk grāmatā ir materiālu par Ērgļu novada teātra vēsturi, atvēlot vietu Jumurdai, Vējavai, Sausnējai, Liepkalnei, Katrīnai un Ērgļiem. Tāpat kā citos Latvijas pagastos, arī Ērgļu pusē kultūras aktivitātes aizsākās 19. gadsimta otrajā pusē, kad līdzās dziesmai un dejai uzplauka teātra māksla. Visos laikos ir iestudētas R. Blaumaņa drāmas un komēdijas. Lai arī mūsdienās teātra aktivitātes Ērgļu novadā ir nedaudz pierimušas, katrs pagasts pasākumā centās parādīt kādu priekšnesumu, kas saistīts ar R. Blaumaņa daiļrades popularizēšanu.
Veidojot Jumurdas pagasta teātra vēstures nodaļu, liels paldies A. Opincānei, I. Lapsai, Z. Zeltiņai, L. Laizānei, S. Apinei un I. Pētersonei. Sausnējas pagasta teātra vēstures izpētē pateicība Dz. Ungerai, E. Leibomai, I. Kronītei, M. Kursišai. Atmiņu stāstu autori – G. Fārta, E. Blūma, L. Grote, M. Jukņeviča, V. Grīnbauma, Z. Martinsone un L. Blaua.
Ļoti daudz informācijas ir apkopots par Ērgļu teātri, kurš joprojām aktīvi darbojas, ik gadu iestudējot vismaz divus dramatizējumus. Par to paldies ilggadējai režisorei Terēzai Kaimiņai. Atmiņu stāstus grāmatai uzticējuši daudzi cilvēki – N. Dzirkale, S. Brence, L. Jorena, N. Ziediņa, M. Saulītis, L. Berģe, M. Picka, T. Kaimiņa, I. Velce, E. Taškāne, I. Olingere.
Katrs novads lepojas ar aktieriem, kas pazīstami visā Latvijā, no Jumurdas nāk Normunds Laizāns, no Vējavas – Artūrs Filipsons, no Sausnējas – Gunārs Placēns, no Liepkalnes – Zelma Saliņa-Svenne, no Ērgļiem – Pēteris Liepiņš. Arī par viņiem var lasīt jaunajā grāmatā.
Izdevuma tapšanā iesaistīti daudzi teātramīļi un labi vēstures zinātāji, izmantoti „Braku" muzeja, avīžu un Misiņa bibliotēkas krājuma materiāli. Jau daudzus gadus ir izveidojusies laba sadarbība ar Ērgļu Mākslas un mūzikas skolu. Grāmatā nodaļu sākumos redzami skolēnu masku veidojumi no R. Blaumaņa komēdijas „Skroderdienas Silmačos".
Izdevumu finansiāli ir atbalstījusi Ērgļu novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, SIA „Elbra", SIA „Jumurdas atpūtas komplekss", SIA „Vides pakalpojumu grupa", SIA „Aibi", biedrība „Svētā Jāņa Palīdzība", SIA „Eglītis un biedri", Dace Blaumane un Jānis Grāmatiņš, Aina un Uldis Irbenieki, Liena Jorena. Grāmata iespiesta tipogrāfijā SIA „Erante".
Sarīkojuma organizēšanā paldies Ērgļu saieta nama čaklajai saimei, pūtēju orķestrim (vadītājs Pēteris Leiboms), Ērgļu korim (vadītājs Ralfs Šmīdbergs) un „Manai Filmu Studijai", īpaši Antrai Dičai-Milnei. Pateicība visiem, kas palīdzēja grāmatas tapšanā.