– Vai jūs atceraties savus skolotājus? – Skolotāju dienas noskaņās jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Māris: – Skolotājiem un izglītībai ir liela nozīme. Es vēl tagad mācos „BUTĀ", lai pārkvalificētos un varētu atrast darbu. Piecdesmitajos gados beidzu Ērgļu vidusskolu. Tas bija tik sen, taču joprojām atceros skolotāju, diriģentu Sprancmani, pie viņa dziedāju korī; tāpat atmiņā ir iespiedušies skolotāji Jirgena, Opincāne, Bičevskis, direktore Nellija Ziediņa.
Aleksejs no Lazdonas: – Es mācījos Madonas pilsētas 2. vidusskolā un atceros daudzus skolotājus. Angļu valodu mums ļoti labi mācīja Inga Arāja, krievu literatūru un valodu – Tamāra Bogdanova, fizkultūru – Artūrs Akmentiņš, kuru ļoti cienījām un pateicoties kuram daudz sportojām.
Madonietis Jānis: – Savus skolotājus es atceros, it īpaši tos, kas mācīja priekšmetus, kuri man vislabāk patika, kā, piemēram, ģeogrāfijas un vēstures skolotājus. Esmu beidzis Madonas pilsētas 1. vidusskolu. Skolas gadi man ir palikuši jaukā atmiņā.
Kitija no Ādažiem: – Skolas gadi ir pagājuši lieliski, tie ir labākie gadi dzīvē un raisa patīkamas atmiņas. Esmu beigusi Bebru pamatskolu un Vecbebru Profesionālo vidusskolu, bet patlaban studēju LU. Visvairāk man atmiņā palikusi klases audzinātāja Zenta Zīle, kas mums ne tikai mācīja matemātiku un fiziku, bet iedeva arī dzīves gudrību.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA