17. septembrī Rīgā pulcējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa, lai apspriestu jautājumus par skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu jaunā darba modeļa ieviešanu.
– Šādas sanāksmes ir vairākas, uz tām, lai izteiktu savu redzējumu par minētajiem jautājumiem un ieskicētu lietas, ko plānots veikt pašvaldībās, tiek aicināti dažādu pašvaldību pārstāvji, – laikrakstu informē Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. – Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa izvērtē pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas ietekmi uz pašvaldību finanšu resursiem, kā arī skolu tīkla sakārtošanu izglītības pakalpojumu ilgtspējai.
Sanāksmē līdzās Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un citu atbildīgo institūciju pārstāvji, kas iekļauti darba grupā. Reģionus pārstāvēja Alūksnes, Apes, Cesvaines, Ērgļu, Gulbenes, Lubānas, Madonas, Ogres novada pašvaldību delegācijas. Kopumā tika pausts atbalsts pedagogu darba samaksas jaunajam modelim un noteikumu virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā kopā ar valsts budžetu 2016. gadam.
Didzis Baunis, Inese Āre (Cesvaine), Guntars Velcis, Inese Šaudiņa (Ērgļi), Tālis Salenieks, Iveta Peilāne (Lubāna), Andrejs Ceļapīters un Solvita Seržāne (Madona) bija tie cilvēki, kas attiecīgos jautājumus izgaismoja no Madonas reģiona. Pašvaldību vadītāji ieskicēja būtiskāko skolu tīkla sakārtošanā (tas ir izglītības iestāžu dibinātāju kompetencē), savukārt speciālisti vairāk komentēja pedagogu darba samaksas modeli.
– Katra pašvaldība (līdz septiņām minūtēm) ieskicēja būtiskāko gan par skolu tīklu, gan pedagogu atalgojuma jauno modeli, akcentējot, kas šobrīd ir tas nepilnīgais pedagogu darba samaksā un nerada pārliecību, ka varētu labi funkcionēt, – raksturoja Solvita Seržāne. – Kopumā virzība uz pedagogu jauno darba samaksas modeli notiek, parādās vienīgi diskusija par termiņiem, kādos būtu reģistrējami bērni VIIS sistēmā un ko varētu ņemt par pamatu pedagogu darba samaksas aprēķinam. Diskusija ir arī par atsevišķu pedagogu darba samaksas amatalgas lielumu, kur savas iebildes ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai. Tāpat ir jautājumi par atbalsta personālu, jo tas, ka iekļaujošā izglītība arvien vairāk ienāk vispārizglītojošo skolu dzīvē, nevienam nav noslēpums. Gribētos, lai speciālistus, kas darbojas iekļaujošās izglītības jomā, būtu iespējams atalgot no valsts mērķdotācijas.