– Vai jūs satrauc lielā bēgļu plūsma uz Eiropu un izskanējusī informācija, ka arī Latvijai, iespējams, būs tomēr jāuzņem simtiem pat-vēruma meklētāju, nevis tikai 250 bēgļu, kurus uzņemt mūsu valsts ir jau piekritusi? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Sanita: – Ne visi, kas ierodas, ir bēgļi. Ja viņi šeit meklētu labāku dzīvi un būtu gatavi arī strādāt, tāpat būtu gatavi pieņemt to, kas notiek katrā konkrētajā valstī, tad būtu citādāk. Bet ja viņi brauc, lai tikai pieprasītu, tad es neuzskatu, ka viņi ir bēgļi.
Madoniete Vita: – Man vairāk ir viņu žēl. Tas varbūt ir tāpēc, ka mūsu pašu tauta ir izgājusi bēgļu gaitām cauri, līdz ar to es domāju, ka mēs nevaram stāvēt malā.
Madoniete Inta: – Zināmā mērā mani tas satrauc. Ir gana daudz konfliktu citās valstīs, kur ir daudz ieceļotāju. Protams, viņu ir žēl un viņiem ir jāpalīdz. Arī mūsu tautieši 1944. gadā, dodoties bēgļu gaitās, saņēma palīdzību. Mani gan vairāk interesē, kāpēc viņi nevar savās zemēs palikt, kāpēc netiek novērsti iemesli un konflikti, kā dēļ viņiem mūsdienās jākļūst par bēgļiem.
Jaunpilnieks Dailis: – Ir jāuzņem un jāsniedz palīdzība ukraiņiem, kas ierodas no kara plosītās Austrumukrainas, bet esmu pret masveida bēgļu un nelegālo imigrantu uzņemšanu no Sīrijas, Afganistānas un citām valstīm.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA