Rēzeknes Augstskolas izdotā prominentās arheoloģes Dr. habil. hist. Ilzes Lozes monogrāfija „Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā. Rēzeknes novada mezolīta un neolīta apmetnes" ir nozīmīgs pienesums Austrumbaltijas akmens laikmeta vēsturē un izsmeļošs arheoloģiskās apzināšanas un izpētes darba paraugs topošajiem vēsturniekiem un arheologiem, kā arī ikvienam interesentam. Izdevumu finansiāli atbalstīja Rēzeknes Augstskola un Izglītības un zinātnes ministrija.
Grāmatā autore sniedz ieskatu sākotnējos Lubāna ezera baseina pētījumos 20. gadsimta 20.-30. gados, raksturo ezera ierobežošanas un pārveidošanas darbus 50.-80. gados, kā arī padziļināti atspoguļo arheoloģisko izpēti un materiālu Sūļagala, Kvāpānu II, Zvejsalu, Suļkas, Malmutas grīvas apmetnēs, ieskicējot arī turpmākās izpētes virzienus šajā visā Eiropā unikālajā mitrājā. Grāmatas bagātīgo materiālu, kas ir skatīts Eiropas arheoloģijas kontekstā, papildina daudz vizuālās informācijas – shēmas, fotogrāfijas (tostarp Jura Urtāna krāsu aerofoto), zīmējumi utt., plaša bibliogrāfija, kā arī trīs speciālistu raksti, kas ir atrodami grāmatas pielikumos: Gunta Eberharda „Jauni ģeomorfoloģiskie dati par Lubāna līdzenuma akmens laikmeta apmetnēm", Laimdotas Kalniņas „Malmutas grīvas palinoloģiskie pētījumi un paleoveģetācijas rekonstrukcija" un Guntas Grūbes „Lubāna ezera attīstības modelis". Grāmatā autore min arī vairākus Madonas reģiona cilvēkus, kas ir sekmējuši Lubāna mitrāja arheoloģisko izpēti, piemēram, Ikaunieku ciema iedzīvotājus, Barkavas skolotāju Leonu Zepu, Lubānas pārvietojamās mehanizētās kolonnas vadītāju Franci Valaini, mežsargu Alfrēdu Sietnieku, Lubānas skolotāju Karinu Ozoliņu (prec. Evaldu).
Grāmatas atvēršanas pasākumā Rēzeknē profesore Ilze Loze atkārtoti norādīja uz mūsu Lubāna mitrāja unikalitāti, tostarp dzintara ceļu kontekstā, un atgādināja, ka šāda objekta atrašanās mūsu valstī rada arī pienākumu to apzināt, pētīt, saistīt ar pasaules tendencēm un ka mūsdienās šai izpētei ir pavēries daudz jaunu iespēju dažādu pētniecības metožu un specializētu laboratoriju veidolā, kas pagājušā gadsimta 60. gados nebija pat iedomājamas. Arheoloģe pateicās Rēzeknes Augstskolas zinātņu prorektorei profesorei Dr. philol. Ilgai Šuplinskai par tālredzīgo skatu un atbalstu grāmatas izdošanai.
Tiekoties ar Ilzes Lozes darba cienītājiem, ekspedīciju dalībniekiem un grāmatas veidotājiem, izkristalizējās vairākas turpmākā darba ieceres. Vispirms tika uzsvērta nepieciešamība šāda mēroga speciālistus nodrošināt ar asistentu vai vismaz studentu praktikantu, kas varētu palīdzēt sakārtot apjomīgo arhīvu. Pati autore norādīja, ka ir izdodamas vēl divas grāmatas par Lubāna mitrāju, jo gadu desmitos ekspedīcijās, izrakumos un izpētē sakrāts patiešām ievērojams materiālu klāsts, kas būtu nododams plašākai auditorijai. Ar Lubāna mitrāja informācijas centra pārstāvjiem tika uzsāktas sarunas par vasaras skolas (nometnes) organizēšanu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekles Ilzes Lozes monogrāfijas „Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā" atvēršanas svētki Rīgā notika 19. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē, kur cienītās profesores darbs tika augstu novērtēts profesionāļu, akadēmiķu, kolēģu vidū.
„Latgalieša CV"
Vienlaikus ar Ilzes Lozes monogrāfiju tika atvērts arī papildinātais izdevums „Latgalieša CV: no senlaikiem līdz 21. gadsimtam", ko izveidojuši Rēzeknes Augstskolas pētnieki, apzinot Latgales vēsturi, valodu, literatūru, mūziku un medijus, kultūras, reliģisko, saimniecisko, amatniecības un izglītības dzīvi, kā arī vizuālo tēlu un simbolus.
„Šis izdevums atklās Latgales reģiona stiprās puses, iepazīstinās Jūs ar latgaliešu kultūras bagātību, Latgales daudzveidību gan valodu, gan etniskās un reliģiskās piederības ziņā. [..] Lasot izdevumu, Jūs varēsiet arī iemācīties biežāk lietotās frāzes vai vienkārši atsevišķus vārdus latgaliski," raksta izdevuma autori. „Ceram, ka mūsu sagatavotais materiāls palīdzēs Jums dziļāk iepazīt Latgali un tās cilvēkus, varbūt pat atspēkos kādu iesīkstējušu priekšstatu vai stereotipu, līdz ar to ļaujot atklāt un izprast Latgales savdabību un attīstības iespējas reģiona, valsts un Eiropas līmenī."
Nelielajā grāmatiņā ir iekļauti arī mūspuses ļaudīm zināmi ģeogrāfiski objekti (Lubāna ezers, Aiviekste), vēstures fakti (Pārdaugavas hercogiste), valodas piemēri (atšķirības no latviešu valodas, sarunvalodas frāzes, ēdienu nosaukumi), latgaliešu mūzikas grupas, kuras ir populāras visā Latvijā, Latgales keramikas iezīmes.
Abas grāmatas ir pieejamas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Cesvaines bibliotēkā, Lubāna mitrāja informācijas centrā un Lubānas bibliotēkā.