Kaut svētku dalībnieki no XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem sen atgriezušies un daudzu acīs svētki bijuši lieliski, joprojām nerimst emocijas par 11. jūlija vakarā notikušo noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu, kad desmitiem bērnu zaudēja samaņu un tika pieņemts ārkārtas lēmums atcelt svētku gājienu.
Lēmumam pakļāvās neliela daļa svētku dalībnieku. Izpildot rīkojumu, vieni no nedaudzajiem, kuri gājienā negāja, bija Ērgļu novada pārstāvji. Sarunā ar šā novada svētku koordinatori Inesi Šaudiņu vēlējos noskaidrot, kāpēc tā.
– Mums šķiet, ja izglītības un zinātnes ministre, kas ir mūsu augstākstāvošā institūcija, paziņo, ka gājiens ir atcelts, bet pēc tam gājiena priekšgalā soļo Valsts prezidents un citas amatpersonas, situācija par to, kā rīkoties mums, skolām, jo-projām izbrīna, – komentēja Ērgļu vidusskolas direktore. – Vai mums ir jāpilda augstākstāvošo institūciju norādījumi, vai kādā mirklī jāpakāpjas atpakaļ un jāpieņem lēmums pašiem, jautājums ir atklāts. Kāpēc naktī parādījās ziņa, ka gājiens ir atcelts un oficiālajā svētku mājas lapā lieliem burtiem šī ziņa tika ievietota, bet pēc tam ap pulksten 22 īsziņu veidā parādījās informācija – „ja gribat, varat gājienā piedalīties", nav skaidrs. Mēs gājienu vērojām no malas un jutāmies ļoti, ļoti muļķīgi. Mums arī gribējās būt starp gājiena dalībniekiem, bet, izpildot lēmumu, atkāpes no tā neizpildījām. Tikko kā Ērgļos bija draugi no Nīderlandes, sadarbības partneri no Oststellingverfas, viņi tāpat bija izbrīnīti par šādu pavērsienu, sakot, ka Nīderlandē nekas tāds nebūtu iespējams. Ir vai nu „jā", vai „nē" – divi varianti, nevis „jūs tā kā „jā"" vai „jūs tā kā „nē"", un beigās – „varat lemt paši". Ļoti muļķīgi.
Uz jautājumu, vai izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei pēc šī starpgadījuma būtu jāatkāpjas no amata, Inese Šaudiņa atbildēja:
– Protams, kādam ir jābūt atbildīgam par izveidojušos situāciju, un, kā zinām, nakts lēmumi nekad nav īpaši veiksmīgi. Es ļoti cienu izglītības un zinātnes ministri, tāpēc īsti nevaru saprast, kuram vajadzētu uzņemties atbildību – vai tam, kas strauji izziņoja līdz galam nepārdomātu lēmumu, vai tiem, kas izlēma lēmumam nepakļauties un meklēja atpakaļceļu uz gājiena īstenošanu. Katrā ziņā mēs jūtamies slikti, jo gājiens notika, bet mēs to vērojām no malas.
Ērgļu vidusskolas direktore piebilda, ka izšķirošo lēmumu Ērgļu novads pieņēma arī tāpēc, ka viena no Ērgļu koristēm pēc ģenerālmēģinājuma Mežaparka estrādē atgriezās mītnes vietā ar smagiem drudža simptomiem. „Bērnu kratīja izteikts drudzis, viņa bija miegaina, un meiteni varēja uzskatīt par cietušo. Līdz ar to mums bija izjūta – ja bērnu drošība ir pirmajā vietā un ministre tādēļ ko atceļ, lēmums ir jāpilda. Mēs tiešām izbaudījām, ka bērns ir pakļauts ļoti lielam riskam. Uz skolu izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību, diemžēl tā ierasties nevarēja, sakot, ka visas medicīniskās brigādes ir Mežaparkā. Tā nu visu radušos procesu izjutām uz savas ādas ļoti spilgti.
Lūgta komentēt, kāpēc skolniecei bija drudzis, vai viņa nebija paēdusi, nebija izgulējusies, Inese Šaudiņa sacīja: – Mūsu bērns noteikti bija paēdis, jo atšķirībā no citiem bērniem, kuri uz mēģinājumiem līdzi ņēma sauso pārtiku, mēs dzīvojām labā vietā, un bērni varēja regulāri paēst brokastis, ierasties uz siltām pusdienām un dabūt siltas vakariņas. Jautājums vienīgi var būt par ēdiena daudzveidību, jo nezinu, kādi Ministru kabineta noteikumi nosaka to, kāpēc ēdienkartē nedrīkst būt piena produktu, maltās gaļas. Mulsinoši ir tas, ka ēdienkarte bija stipri vienveidīga – viena veida gaļas mērces, un brokastīs bērniem, kuri ir pieraduši lietot dažādas pārslas un musli ar pienu vai jogurtu, vajadzēja ēst griķu putru ar cīsiņu. Pulksten 6 vai 6.30 tas arī pieaugušajiem šķiet ārpus loģikas likumiem. Pēc manām domām, ģībšana nebija saistīta ar ēšanu, vismaz mūsu bērnam ne. Biju ģenerālmēģinājumā un varu teikt, ka laikapstākļi todien arī bija ļoti normāli (nebija karsts, pārmēru auksts, pūta vējš), bet savām acīm redzēju, kā bērni ģībst cits pēc cita. Mūsu meitenei slimības simptomi neradās mēģinājuma laikā. Viņa paspēja atbraukt ar tramvaju uz skolu, bet pēc tam drudzis sākās ļoti strauji. Meitenei raustījās viss ķermenis, situācija bija biedējoša. Ar skolnieces mammu pa telefonu gan runāju mierīgi, pusvārdiem, lai nesabiedētu vecākus (tagad situāciju raksturoju asi), bet pati biju ļoti uztraukta. Veselība bērnam stabilizējās pēc tam, kad izpildījām neatliekamās palīdzības telefoniski sniegtās norādes. Meitenei ilgstoši, maziem malciņiem devām dzert siltu tēju, silti sasedzām, divu stundu laikā drebulis kļuva mazāks, un cietusī ar vecākiem varēja parunāt pa telefonu pati. Sākotnēji meitene to nevarēja, jo raustījās un trīcēja.
Taujāta par vispārējiem apstākļiem mītnes vietā, Inese Šaudiņa uzsvēra, ka Ērgļu novada dalībnieki dzīvoja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. „Mums bija lieliski apstākļi, pieejamas visas nepieciešamās lietas. Ēdināšana bija precīza, laba un garšīga, vienīgi tas, ka pat pavāres izteica izbrīnu par ēdienkartes vienveidību. Viņas, protams, izpildīja rīkojumu un bērniem deva to, kas likts, kaut piekrita, ka brokastīs, piemēram, piemērotāks būtu banāns, nevis cīsiņš."
Vakar redakcijā saņēmām informāciju, ka pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile darbu turpinās. – Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību. Turpināšu darbu, jo uzskatu, ka svētku organizācijā ir jānotiek vērtību maiņai. Drošība un veselība, svētki bērniem, svētku tradīcijas uzturēšana, mākslinieciskā kvalitāte – tieši šādā secībā ir jāsarindo valsts prioritātes, rīkojot nākamos skolēnu Dziesmu un deju svētkus, – uzsvērusi Mārīte Seile.
Svētku izvērtēšanai ministre izveidojusi komisiju, kam jāsagatavo secinājumi par svētku organizāciju, tai skaitā dalībnieku slodžu plānošanu, veselības aizsardzību, kā arī iesaistīto pušu un dienestu komunikāciju.