Šonedēļ pilnā sparā atsākušies darbi SIA „VMS Timber" kokapstrādes uzņēmumā Sarkaņu pagasta Biksērē. Pirms tam ražotnes darbinieki baudīja triju nedēļu ilgu atvaļinājumu, savukārt uzņēmuma vadītāji šajā laikā rūpējās par jaunas iekārtas uzstādīšanu, kas turpmāk ļaus ievērojami atvieglot darbu un paaugstināt produkcijas ražošanas apjomu.
SIA „VMS Timber" kopš kokapstrādes uzsākšanas 2013. gada maijā līdz šim brīdim specializējusies galvenokārt apses bezzaru dēļu sagatavju ražošanā, kas tālāk tiek eksportēti uz Somiju, Vāciju un galvenokārt – Igauniju – pirts apdares dēļu izgatavošanai. Zarainais materiāls, kas paliek pāri kā blakusprodukts, tiek realizēts koka palešu un palešu sagatavju ražošanā, šķelda nonāk „Madonas siltuma" katlumājā, savukārt skaida – SIA „Latgran" Gulbenē.
– Uzņēmuma pirmsākumos darboties sākām deviņu cilvēku sastāvā, bet nu jau esam izauguši līdz 28 cilvēku sastāvam, turklāt produkcijas apjoms pa šo laiku kāpis aptuveni 6-7 reizes, – rezumē ražotnes vadītāji brāļi Krists un Matīss Kubas. Abi dzimtajā Madonas pusē atgriezušies pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti, dzīvojot un strādājot Rīgā.
– Atgriežoties laukos, visu Rīgā piederošo pārdevu un vajadzēja izlemt, ar ko nodarboties šeit. Caur mājas logu varēja saskatīt šejienes gandrīz pamestās agrākā kokapstrādes ceha telpas – angārus, kas vairs netika izmantoti, tukšo, asfaltēto laukumu, tādēļ radās ideja par sava uzņēmuma attīstīšanu. Gribējās arī vietējiem iedzīvotājiem radīt darbavietas, jo daudzi apsvēra domu doties peļņā uz ārzemēm. Rakstīju projektu Eiropas Savienības finansējuma iegūšanai, un iecere tika apstiprināta, – atklāj Matīss Kuba.
Līdz ar kokapstrādes ražotnes izveidi izdevies Biksērē noturēt daudzus vietējos iedzīvotājus. Darbinieki pildīt darba pienākumus brauc no Cesvaines novadaun Madonas.
– Par darbinieku komandu varam teikt tikai to labāko. Lielākā daļa šeit strādā kopš pirmās dienas, – papildina Krists Kuba.
Sākotnēji no apkārtējiem līdzīga rakstura uzņēmumiem piesaistīti pieredzējuši strādnieki, bez kuru prasmēm un zināšanām, iespējams, ražotnes attīstība nebūtu noritējusi tik strauji un veiksmīgi. Brāļi atzīst, pa paši šajā sfērā nonāca bez iepriekšējas pieredzes. – Mums pieredzes saistībā ar koku bija tik, cik kādreiz gājām pie tēta mežā palīgā sazāģēt kokus. Par apses koka specifiku nojausmas nebija vispār, secina Matīss Kuba.
Nodarboties ar apses bezzaru dēļu ražošanu rosinājis SIA „Forma machinerie" pārstāvis. Tas pats sakontaktējis ar pirmo firmu Igaunijā, kurai nodot gatavo produkciju. – Reizes četras tikāmies ar bezzaru dēļu sagatavju importa firmas pārstāvi, un viņš palīdzēja saprast, kas ir nepieciešams ražošanas uzsākšanai. Pāris reižu pieredzes apmaiņā apmeklējām kaimiņos esošos uzņēmumus. Apbraukājām arī lielākos uzņēmumus, kas darbojas ar līdzīgas produkcijas ražošanu. Visur apskatījām ražotni no iekšpuses, un tobrīd tapa skaidras vairākas sākotnēji neizprastas lietas, – atminas Matīss Kuba un, brāļa papildināts, turpina: – Zīmīgi, ka visur, kur braucām, neviens neteica: „Jā, ir vērts to darīt." Visi sacīja, ka nav jēgas nemaz iesākt, jo nekur tālu netiksim. Šāds negatīvs viedoklis valdīja pat otrā Latvijas malā, kur mēs pat nebūtu cits citam konkurenti.
– Ja man kāds tagad vaicātu, vai vērts uzsākt ražošanu šajā jomā, es atbildētu apstiprinoši, ja vien īpašnieks ir gatavs darbā ieguldīt 15-16 stundas dienā, – secina Matīss, un teiktajam piekrīt arī Krists: – Vienīgi darbiniekiem ir astoņu stundu darba laiks. Mēs esam klāt visu laiku – no brīža, kad ierodas pirmais strādnieks, līdz pat pēdējās maiņas beigām. Pat atvaļinājuma laikā, kamēr pārējie atpūtās, mēs katru dienu agri rītā bijām ražotnē un darbus beidzām, saulei rietot. Tā kā šajā laikā uzstādījām jaunu iekārtu, līdz ar mums darbojās mehāniķis un metinātājs. Taču pārsvarā darbojāmies divatā.
– Īstenībā šo divu gadu laikā vienīgā reize, kad ražotnē veselu dienu nebija neviens no mums, bija diena, kad devāmies uz Igauniju pie lielākajiem pirts dēļu pārstrādātājiem iepazīties ar notiekošo viņu ražotnē, – stāsta SIA „VMS Timber" līdzīpašnieki.
„Stars" ražotnē viesojās pirmajā darba dienā, kad tika iemēģināta jaunā iekārta – rampa baļķu pārvietošanai -, kas veidota pašu spēkiem, galvenokārt, lai uzlabotu darbinieku drošību, jo, strādājot ar rokām, baļķus velt ir bīstamāk. Tagad darbojas arī automātika, un visu nosaka sensori. Iecerēts, ka rampa ražotnes produktivitāti paaugstinās par aptuveni 20-30 procentiem. Līdzīgas inovācijas uzņēmumā tiek ieviestas ik pa laikam.
Pašu un darbinieku kolektīva ērtībai ražotnes teritorijā pārvietojamajā vagoniņā izveidots ofiss – no iekšpuses apšūts ar apses pirts dēlīšiem – un otrā galā – atpūtas telpa strādniekiem, kur mēģināts radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus: katram darbiniekam pieejams savs skapītis mantu glabāšanai, pusdienu galds un Jotul krāsniņa ziemas vajadzībām. Turklāt gada aukstajos mēnešos arī ražošanas telpas tiekot apsildītas – pat pie -30 grādiem aiz loga darbinieki strādā vismaz +3 grādu temperatūrā. Tāpat ikviens darbinieks tiek nodrošināts ar maiņas apģērbu: kombinezonu, cimdiem un – arī skaņu slāpējošām austiņām.
Nākotnē Matīss un Krists Kubas raugās cerīgi: – Protams, plānojam neapstāties pie pašreizējā, bet gan iespējami paplašināties. Nākamo projektu varētu sākt realizēt nākamgad ap šo pašu laiku, jo redzētais igauņu ražotnē ļoti ieinteresēja. Varētu attīstīt, piemēram, arī granulu ražošanu, ievērojami paplašināt darbinieku skaitu, apses kātu ražošanu, par ko vienmēr īpaši jūsmojuši vācieši, jo tas ir visskaistākais, vieglākais un izturīgākais no visiem kokiem, taču arī šīs ieceres prasa ļoti daudz ieguldījumu un patlaban vēl ir tikai mūsu vīzijās.
Vaicāti, no kurienes tiek iegūts ražošanā izmantotais apses kokmateriāls, ražotnes īpašnieki skaidro, ka lielākoties tiek iepirkts vietējais koks, taču daļa nāk arī no ārvalstīm.
– Cik dzirdēts, Latvijā apses īpaši daudz nav, tā ierindojoties ceturtajā vietā aiz priedes, egles un bērza procentuāli aizņemot 4-5% no Latvijā augošajiem kokiem (salīdzinājumam – priede ir 35%), – skaidro Matīss, un Krists piebilst, ka aptuveni pirms 20 gadiem apse par koku neesot uzskatīta vispār – tā griezta vienīgi malkā -, un tikai vēlāk atklājies, ka, neraugoties uz apses īpašībām: ātru zilēšanu un izsušanu, nepienācīgi žāvējot, šis koks ir vērtīgs izejmateriāls kokapstrādei.