Cesvaines vidusskolas šā gada absolvente Sanita Matule ir kļuvusi par pirmo Kanādā dzīvojošā latviešu izcelsmes ārsta Jura Lazovska stipendijas saņēmēju.
Dr. Juris Lazovskis ir dzimis rīdzinieks, un pēc paša stāstītā – saikne ar Cesvaini izveidojusies pirms vairākiem gadiem: – Biju 4. kursa vasaras praksē Alūksnes slimnīcā un izlēmu apciemot savu grupas biedru Valdi Keri, kas bija praksē Madonā. Braucu turp ar velosipēdu. Pēc vairāku stundu riteņošanas pār Ziemeļvidzemes pakalniem nokļuvu nelielā attālumā no Cesvaines. Aiz Bučauskas pār mežu galiem pēkšņi ieraudzīju paceļamies Cesvaines pils torni – spilgti sarkanu, cēlu -, tas šķita kā no zīmējumiem pasaku grāmatās vai kādām reta ārzemju ceļojuma fotogrāfijām. Tāda arī Cesvaine manā atmiņā palikusi šo laiku – skaista un stalta, padomjlaika pelēcības mazāk skarta. Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas strādāju par terapeitu Cesvainē piecus gadus, un joprojām ar to saistās jaukākās atmiņas – par kolēģiem un pacientiem, viņu gaišumu un sirsnību.
Tomēr lielāko daļu sava darba mūža vairāku sagadīšanos dēļ Juris Lazovskis pavadījis Ziemeļamerikā, kur nokļuvis 1997. gadā, pateicoties nelaiķes, Minesotas ārstes patoloģes dr. Ainas Galējas-Dravnieces iedibinātajai jauno ārstu atbalsta stipendijai. – Biju viens no četriem, kas izturēja ASV ārsta eksāmenus un ieguva vietu rezidentūrā. Tad nu tas ir tikai dabiski, ka jānodod tālāk tas, kas savulaik saņemts, – iespēja piepildīt savus sapņus, – savu motivāciju pasniegt stipendiju atklāja dr. Juris Lazovskis. – Izlēmu atbalstīt Cesvaines vidusskolas absolventu – ik gadu vienu – pirmā gada studijām augstskolā (pagaidām šis projekts paredzēts pieciem gadiem). Priekšroka dodama izciliem skolēniem, kuriem bez papildu finanšu atbalsta tālāku studiju iespēja iecerētajā specialitātē būtu apgrūtināta.
Vienojoties ar skolas vadību un izlaiduma klases audzinātāju, kā piemērotākā kandidāte materiālā atbalsta saņemšanai izvēlēta Sanita Matule, kas neslēpa saviļņojumu un prieku par šo izvēli.
– Pāris dienu pirms izlaiduma biju aizbraukusi uz Madonu, lai nopirktu visu svētkiem nepieciešamo. Tad arī veikala vidū saņēmu zvanu no klases audzinātājas, viņas pirmais jautājums bija: "Uz kurieni tad esi izlēmusi iet mācīties?" Pasmējos un teicu, ka tā īsti nemaz vēl neesmu izlēmusi. Prātā pilnīgi iztēlojos, kā skolotāja tobrīd sarauc pieri par manu atbildi. Tad viņa pāris vārdos pastāstīja par šo stipendiju un to, ka skolotājas ir izlēmušas, ka to piešķirs tieši man, jo pirmais noteikums stipendiātiem esot labas vai izcilas sekmes mācībās. Varat tikai iztēloties, cik liels bija mans pārsteigums, saņemot skolotājas zvanu! Vēsts par stipendiju deva jaunu sparu vēlmei studēt, kā arī vispār iespēju studēt, gadījumā, ja netiktu budžeta vietās, – par jaukās ziņas saņemšanas mirkli pastāstīja stipendiāte Sanita Matule.
Bijis paredzēts, ka Juris Lazovskis ieradīsies uz izlaidumu un pirmo stipendijas daļu pasniegs tieši izlaiduma laikā, jo tā sagadījies, ka viņš, ar ģimeni ceļojot pa Latviju, tieši 6. jūnijā plāno būt Cesvaines pusē. Taču uz izlaiduma laiku mecenāts nav paguvis ierasties, tādēļ pirmā stipendijas daļa Sanitai nodota caur skolotājas rokām, savukārt otru daļu topošā studente saņems pēc pirmās sesijas augstskolā.
– Naudas summu nesaukšu, bet varu teikt, ka viena gada mācību maksu stipendija nosegtu gadījumā, ja es netiktu budžeta vietās. Esmu izlēmusi studēt LU komunikāciju zinātnes. Otrs izvēles variants ir klasiskā filoloģija, arī turpat Latvijas Universitātē. Protams, ir arī pāris rezerves variantu, bet ceru, ka tos nevajadzēs izmantot. Iegūstot budžeta vietu augstskolā, stipendiju noteikti izlietošu dzīvošanas izdevumiem, – atzina Sanita, piebilstot, ka centralizētajos eksāmenos guvusi pietiekami augstus rezultātus gan angļu, gan latviešu valodā, kas arī bijis noteicošais, lai iekļūtu budžeta vietā kādā no izvēlētajām studiju programmām.
Stipendiāte uzsvēra, ka ir ārkārtīgi pateicīga stipendijas sniedzējam dr. Jurim Lazovskim, kas ar šo žestu ir ne vien izvēlējies nodrošināt studentes iztiku pirmā augstskolas kursa laikā, bet arī, dzīvojot un strādājot Kanādā, nav aizmirsis par Cesvaini, kur pirms vairākiem gadiem strādājis.