Tuvojoties Līgo vakaram un domājot, kā šogad tērpties tautiskajos svētkos, varam iedvesmu gūt no Madonas muzeja izstāžu zālēs iekārtotās Annas Aizsilnieces izstādes "Etnogrāfija" (no cikla "RECYCLED.LV").
Māksliniece radījusi etnogrāfiskus tautastērpus no atšķirīgiem materiāliem un rosina arī citus būt radošiem. Kolekcijas izgatavošanai izmantoti klasiski lina un vilnas apģērbi, radot tautastērpu proporcijām, krāsām un izjūtām atbilstīgus tērpu komplektus. No attāluma nepateiksi, ka bikses kļuvušas par svārkiem un krekliem, žaketes – par villainēm, jostas – par vainagiem. Rotājumiem izmantoti santīmi, pretestības, spuldzītes, atslēgas, velosipēda zobrati, gultņi, transformatori, lustras, uzgriežņi.
Kolekcijas "Etnogrāfija" sākums
– Kolekcija aizsākās ar to, ka reiz manas draudzenes bija izlēmušas Jāņus svinēt pašdarinātos tērpos. Kādai auda mamma, vēl kāda brunčus pasūtīja pie pazīstamas audējas, es nolēmu savu tautastērpu uztaisīt pati, – atcerējās māksliniece Anna Aizsilniece. – Nopirku divas rūtainas kleitas, sapogāju tās kopā, un tapa Smiltenes tautastērps. Biju lepna par savu veikumu, jo nebija jāsēž stellēs, trīs mēnešus jāauž, tautastērpu izveidoju ātri un radoši. Pēc laika tas likās tik interesanti, ka nolēmu veidot paplašinātu kolekciju. Pētīju grāmatas, braucu uz Madonas muzeju, kur iedziļinājos krājumā esošo tautastērpu musturos, studēju etnogrāfiju un ļoti iedvesmojos. Divu gadu laikā tapa tērpu kolekcija, ko veidoju brīvajā laikā, pamazītēm. Pagājušajā vasarā tērpus fotografējām, pēc tam ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevām katalogu. Fotogrāfijas tapa dažādās Latvijas vietās, tai skaitā tēva mājās Sarkaņu pusē. Viena no modelēm ir Malvīne Stučka, titula "Mis Madona 2013" ieguvēja.
Tērpus papildina interjers
Interesanti, ka Madonas muzeja izstāžu zālēs savdabīgo tērpu kolekciju papildina telpu noformējums. Interjerā ienestas detaļu kompozīcijas, kuru materiāls ir izjauktas senas stelles, latvju rakstu zīmēm kalpo izjaukts transformators. – Stelles atvestas no manas bērnības zemes Ģipkas Rojas novadā, – komentēja Anna Aizsilniece. – Mūsdienās daži cilvēki stelles met ārā, tās kļūst neaktuālas un par traucēkli. Es to nevarēju pieļaut, tāpēc stelles turpina dzīvot izstādē. Ceru, ka izjauktajam darbarīkam radīsies saimnieks, jo visas detaļas stellēm ir saglabātas. Tā kā darbus daru pati (pat caurumus santīmos urbu pati, jo neviens vīrietis neparakstījās uz tik garlaicīgu darbu), nekas nav pazudis.
Mūsdienu tautastērps
Māksliniece atzina, ka, atrādot jaunāko kolekciju sabiedrībai, viņa nedaudz baidījusies, vai tā būs pieņemama latviešu etnogrāfiem.
– Bet tad sapratu, ka visā ir liela jēga, īstenībā daru svētīgu lietu. Man ir pārliecība, ka Latvijai tas ir kas ļoti vajadzīgs un labs. Galugalā visos laikos no tautiskā apģērba ir taisīta mode. Šis ir mūsdienu tautastērps, atbilstošs mūsu laikam, ritmam, ātrumam, visam tam ārprātam, kas notiek ar neapzināto patēriņu un ražošanu. Mūsdienās tik daudz tiek saražots nekvalitatīvu lietu, kas domātas vienai reizei, pēc tam tās piesārņo dabu, jāorganizē to pārstrāde, tērējot gan naudu, gan enerģiju. Šī kolekcija atspoguļo manus principus. Nereti dzirdu jautājumu, kāpēc savus tērpus nešuju no jauniem audumiem, bet kāpēc gan to darīt, ja ir tik daudz kvalitatīvas vilnas, kvalitatīva lina, kāpēc aust, šūt, ja materiāls jau ir? Man gribas iedvesmot cilvēkus skatīties radoši un visam pieiet pa savam. Tā ir kā spēle, idejas dzimst pēkšņi, pat sapnī, un tas mani pārliecina, – skaidroja māksliniece.
Jāņus svin dabā
Uz jautājumu, kā Jāņus svin Anna Aizsilniece, saņēmu atbildi, ka publiskas zaļumballes nav viņas svētku izpratne. "Man vajag piedzīvot brīnumu – saullēktu, dabu. Pagājušajā gadā internetā paskatījos, kurā vietā Latvijā Jāņos nelīs, un aizbraucu uz Ģipku. Tā man ir īpašā vieta, jo tur pavadīju bērnības vasaras. Tā ir vieta Latvijā, kur saule nevis jūrā riet, bet lec. Man patīk rīkoties spontāni, vadīties pēc izjūtām."
Skatītājs gavilē par izdomu
Apskatot izstādes kolekciju, madoniete Valentīna Zepa atzina:
– Esmu pārsteigta, kā tas viss radies, kā atrastas īstās lietas, kā vispār ko tādu var izdomāt. Caur tērpiem var redzēt katru Latvijas novadu. Autore, izmantojot fantāziju, rāda, cik lielas bagātības ir mūsu tautai. Kronis visam ir burbuļsaktas. Katrā ziņā jūtos patīkami pārsteigta un ļoti apgarota.
Māris Karlsons neslēpa, ka tērpi ir interesanti ar to, ka gan pēc kompozīcijas, gan krāsu salikuma un proporcijām tie vizuāli asociējas ar dažādu Latvijas novadu tautastērpiem. "Tās ir talantīgas mākslinieces veidotas kompozīcijas. Ja īsto materiālu nezina, neko tādu uztaisīt nemaz nevar. Anna Aizsilniece radījusi alternatīvu, kas vizuāli pārsteidz un vienlaikus mudina izpētīt autentiskos tautastērpus."