Vispiepildītākās izjūtas dabas skaistuma un mākslinieka Arnolda Burova personības zīmē
16. maijā „Stara" komandai sniedza izbraukums uz Vestienas pagasta „Kadiķiem".
Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova (1915-2006) atcere te izvērtās par cieņpilnu mīlestības vēstījumu, kurā iesaistījās gan Madonas novada bērni un jaunieši, gan Arnolda Burova tuvinieki, laikabiedri un viņa darba turpinātāji, izzinātāji. Izcilais leļļu meistars savas vasaras savulaik vadīja privātmājā Vestienas pagastā. Tagad šī māja nes „Leļļu mājas" vārdu, un tajā apbur gan mākslinieka izveidotā sadzīves garša retrospektīvu priekšmetu veidolā, gan viņa radošais rokraksts pašdarinātās lellītēs, tēlus fiksējošās afišās, planšetēs, vēstulēs, gara pieskārienos.
Ēkas tagadējie saimnieki – Indriksonu ģimene – godam pratuši izsvērt šī mantojuma nozīmību, to saglabājot un popularizējot, jo „Leļļu mājā" par Arnoldu Burovu jau trešo sezonu interesentiem vēsta šīs savdabīgās vietas patriote Jolanta Bardziņa.
– Te viss ir tāpat kā meistara laikā, neko Arnolda Burova mājā neesam pārkārtojuši, tikai sakārtojuši, – laikrakstam apliecināja Jolanta Bardziņa. – Kaut ikdienā strādāju bērnudārzā, šo vietu esmu iemīlējusi, un „Leļļu mājā" pavadītais laiks ir mans sirdsdarbs. Mākslinieks Arnolds Burovs ir dižgars, un tas, ko viņš paveicis leļļu animācijas jomā, ir svarīgi ne tikai Latvijas mērogā, tas nozīmīgs arī pasaules kontekstā. Cilvēciskās vērtības, ko savās filmās akcentēja meistars, ir nepieciešamas arī nākamajām paaudzēm. Talantīgas rokas un silta sirds – tā varam raksturot animatoru Burovu.
Interesanti, ka dzīves laikā Arnolds Burovs vienmēr pie savas mājas Vestienas pagastā atstāja krūzīti, lai ceļinieks, kas iet garām, var padzerties no akas. Skaidra ūdens malks dvēselei ir arī asociācija, ar ko gribas apzīmēt Burova paša atstāto radošo vēstījumu. Tā kā Rīgas dzīvokļa, kur dzīvoja meistars, vairs nav, šī ir teju vienīgā vieta, kur saglabājušās Burova lietas un tās papildinošie nostāsti.
– Tai laikā, kad biju maza, tēvam bija milzīga aizrautība, par ko citi neko nezina, – simtgades sarīkojumā atklāja Arnolda Burova meita Virdžīnija. – Tēvs dekorēja skatlogus, spēlēja dažādus mūzikas instrumentus, bet viņa aizrautība bija arī pedagoģija. Visi zinām, ka Burova filmas ir audzinošas, bet tas ir virspusēji sacīts. Tēvs dzīves laikā bija nonācis pie atziņas, ka vispareizākā audzināšanas metode ir dabiska audzināšana un vienīgais skolotājs ir daba. Viņš neļāva pirkt mākslīgas rotaļlietas, man bija pasakaina māja no koka un divas lellītes. Tēvs uzskatīja, ka var spēlēties arī ar akmentiņiem, jo tie raisa svarīgāko – fantāziju. Zināšanas nāk, gudrība kavējas – mēdza teikt tēvs, uzskatot, ka pārmērīga intelektuālā audzināšana bērnu tikai kropļo.
Meistara dēls Artis Burovs atklāja, ka „Kadiķos" kopā ar vecākiem viņš pavadījis 30 gadu. „Tēvs bija romantiķis, tīrs mākslinieks, kam bija sveša biznesa un tehnoloģiju pasaule. Daudzi brīnījās, kā rīdzinieks var nopirkt lauku īpašumu tik tālā vietā. Līdz šejienei bija jāmēro 120 kilometru, un sāls vēl ir tajā, ka mums nebija automašīnas, braucām ar vilcienu Rīga-Ērgļi, kas ceļu mēroja reizēm pat četras stundas. Tālāk devāmies ar vietējo autobusu vai balsojot mašīnas. Tas izvērtās dažādās sarunās ar vietējiem cilvēkiem. Nereti mums līdzi bija suns, tā ka šis laiks man saistās ar atmiņu jūru."
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters apliecināja, ka šī ir vieta, uz kuru cilvēki dosies ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā. Dosies, lai apskatītu brīnišķīgo dabu un liecības par Arnoldu Burovu. „Vestiena nav liels pagasts novadā, bet te sakoncentrējušies daudzi radoši cilvēki. Mums jākopj un jālolo šo cilvēku atstātais mantojums, ir jāatbalsta intelektuālo un darbīgo ļaužu centieni šodien."
– Tajās reizēs, kad Būrim (tā saucām Arnoldu Burovu) iedeva rokās mikrofonu, viņš palika stīvs un neko daudz nevarēja pateikt, – aicināts atcerēties meistaru, atzina studijas „Animācijas brigāde" režisors Māris Putniņš. – Tāpēc par viņu saglabājies ļoti maz materiālu. Šobrīd mēģinām izveidot dokumentālu animācijas filmu par Arnoldu Burovu, un to, kas jau paveikts, atstāsim muzejam.
Iepazīties, kā var izveidot animācijas filmu, izmēģināt, kā kustas lelles, turpinājumā ikviens varēja radošajās darbnīcās. Tāpat bija iespēja noskatīties Arnolda Burova leģendārās filmas, izvizināties ar katamarāniem un zirgu.
– Ir patīkami, ja kāds novērtē to, ko tu dari, ja atsaucas aicinājumam atbalstīt un palīdzēt, – rezumēja biedrības „Caritas Madona" vadītāja Sandra Zariņa. – Pasākuma organizatoru vārdā sakām paldies Madonas novada pašvaldībai un domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram. Paldies priekšsēdētāja vietniekam Agrim Lungevičam un kultūras nodaļas vadītājam Jānim Kļaviņam. Par atbalstu pasākuma tapšanā un autobusa nodrošināšanā grupas „Aliens" dejotājiem pateicamies Vestienas pagasta pārvaldei, pārvaldes vadītājam Artūram Vīlem-Bērziņam un SIA „Madonas ceļu būves SIA" autobusu parka direktoram Andrim Saknem. Arnolda Burova mājas pagalmu arī turpmāk rotās Riharda Spores uzbūvētais guļbūves tiltiņš skatuvīte. Paldies Rihardam! Pateicamies ZS „Jāņkalni", personīgi Ilzei Ozoliņai, kas pati piedāvāja savu palīdzību. Liels pārsteigums bērniem bija ZS „Druvas" dāvinātā zirdziņu izjāde. Pateicoties Marikas Zembahas atsaucībai, gan lieli, gan mazi šo prieku varēja izbaudīt bez maksas. Saulains sveiciens par konditorejas ziedojumu lai nonāk pie SIA „Junge" valdes priekšsēdētāja Kaspara Garleja un „Krūmiņa beķerejas" kolektīva, kā arī mūsdienu deju grupas „Aliens" vadītājas Ināras Cakules un kolektīva dejotājiem.
Lai pasākums noritētu raiti un krāšņi, tika izveidota komanda, iesaistot Vestienas un Madonas jauniešus, pedagogus un uzņēmējus. Samīļojam visus palīgus, kas nāca, darīja, no sirds strādāja un radīja krāsas Arnolda Burova simtgades atcerei.