5. maija laikrakstā „Stars" informējām par to, ka 28. aprīlī Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputātu vairākums pieņēma lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātā specifiskā atbalsta mērķa „Modernizēt vispārējās izglītības iestādes" ietvaros plānotajām investīcijām Madonas novada pašvaldībā.
Domes lēmums paredz būtiskus pārkārtojumus Madonas pilsētas vidējās izglītības iestāžu tīklā. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānots, ka Madonas Valsts ģimnāzija (MVĢ) pāries uz Madonas pilsētas 2. vidusskolas telpām, bet Madonas pilsētas 1. vidusskola un Madonas pilsētas 2. vidusskola apvienosies. Plānota arī A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas statusa nomaiņa uz pamatskolu. Izmaiņas iecerēts īstenot, piesaistot ievērojamus Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.
Iepriekšējā publikācijā iepazīstinājām ar Madonas novada domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera un pašvaldības izglītības nodaļas vadītājas Solvitas Seržānes viedokli, šajā laikraksta numurā piedāvājam divu pārmaiņām pakļauto mācību iestāžu direktoru un vienlaikus arī domes deputātu – Madonas Valsts ģimnāzijas direktores Vandas Madernieces un Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktora Valentīna Rakstiņa – viedokļus.
Cerības tika liktas uz piebūvi
Vanda Maderniece sarunā „Staram" atgādināja, ka jau 2004. gadā tika izstrādāts projekts MVĢ piebūves celtniecībai. Kopš tā laika MVĢ ir strādājusi gaidīšanas režīmā, skolotājiem un skolēniem pārvietojoties pa vairākām ēkām, jo ģimnāzijas ēkā telpu nepietiek.
– Mums ir 13 klašu komplekti, bet mācību telpas – tikai 11. Priecājāmies, ka pēc Madonas sporta centra uzbūvēšanas varējām sporta stundas organizēt tur, taču telpu trūkuma jautājumu tas būtiski neatrisināja. Vēlos uzsvērt, ka mēs nepretendējām uz Madonas pilsētas 2. vidusskolas ēku. Ģimnāzijas kolektīvs sagaidīja citu risinājumu, jo īpaši zinot, kā strādā citas valsts ģimnāzijas, kurām ir nodrošināti moderni dabaszinātņu kabineti un laboratorijas. Visus šos gadus Madonā pie panākumiem esam tikuši, pateicoties darbinieku un skolēnu entuziasmam. Šādā režīmā – kaut ko gaidot – ir nostrādāti 10 gadu, un kolektīvs ar situāciju, ka nekas nemainās, jau bija apradis, vēl jo vairāk tādēļ, ka, saskaroties ar skolēnu skaita samazināšanos, bija skaidrs, ka piebūves celtniecība nebūtu racionāls solis. Šobrīd jūtu, ka daļa kolektīva ir samierinājusies un nav vairs tik kareivīgi noskaņota pret to, ka varētu būt jāpārceļas uz 2. vidusskolas ēku, kas manī rada zināmu mieru, jo ne jau man šīs telpas ir nepieciešamas, bet gan kolektīva darbam. Tā strādāt, kā esam strādājuši līdz šim, turpmāk nav iespējams, un kaut kam bija jāmainās, – sacīja Vanda Maderniece.
Viņa gan atzina, ka šādi pārkārtojumi sev līdzi nesīs būtiskas pārmaiņas, piebilstot, ka nezina, vai pārcelšanās ir labākais no iespējamiem risinājumiem. Iespēja piesaistīt 1,35 miljonus eiro, protams, ir stimuls izmaiņām, jo ar šādiem līdzekļiem var daudz paveikt – modernizēt dabaszinātņu kabinetus, izveidot ergonomisku mācību vidi, kas uzlabotu darba apstākļus skolēniem un skolotājiem, lai gan pašai ģimnāzijas direktorei bija gribējies, ka izmaiņas rezultētos piebūvē, nevis līdzšinējās ēkas pamešanā.
Raugoties uz kopējiem pārkārtojumiem pilsētas izglītības iestāžu tīklā, Vanda Maderniece atzina, ka viņa kā kolēģe labi izprot abu vidusskolu bažas par savu turpmāko nākotni.
– Jebkuras izmaiņas ir sāpīgas, jo gan ietekmē skolu administrāciju, gan arī var mainīties pedagogu slodzes. Mans viedoklis (un esmu to paudusi jau iepriekš) gan bija, ka Madonā kā atsevišķas izglītības iestādes varētu darboties pamatskola, vidusskola un Valsts ģimnāzija. Tā es redzēju pilsētas skolu nākotni, tādēļ arī domes sēdes balsojumā atturējos. Pārmaiņas ir ļoti nopietnas, jo skolas, kuras apvienojas, ir visai dažādas. Skolēnu un viņu vecāku argumentācija, dodot priekšroku vienai vai otrai vidusskolai, bija dažāda, tādēļ pieļauju, ka turpmāk iedzīvotājiem visai grūti būs saprast jauno kārtību, – pauda MVĢ direktore, piebilstot, ka viņu nav apmierinājis tas, ka domes sēdē deputātiem tika piedāvāts tikai viens iespējamais izmaiņu plāns, ignorējot citus, par kuriem arī ticis iepriekš diskutēts.
„Dome pieņēma negodīgu lēmumu"
Visai asi pret piedāvātajiem pārkārtojumiem domes sēdē iebilda Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors un domes deputāts Valentīns Rakstiņš, kas arī „Staram" uzsvēra, ka šis ir nepareizs veids, kā risināt problēmas, kas skar skolu tīklu.
– Madonā visas problēmas ar skolām saistās tikai ar vienu lietu – MVĢ piebūvi, kuras nav. Madonas pilsētas 1. vidusskolā mācību apstākļi ir teju ideāli, un arī mūsu skolā tie ir optimāli un tuvu ideāliem. To neviens, tai skaitā kontrolējošās iestādes, nenoliedz. Vienīgā, kam ir problēmas, ir ģimnāzija, kam nav piebūves. Domes lēmumprojektā piedāvātā investīciju piesaiste paredz, ka MVĢ prasības var tikt apmierinātas bez jebkādiem papildu nosacījumiem – 5000 par skolēnu, kas kopumā ir 1,35 miljoni eiro. Ar šiem līdzekļiem, pievienojot 15% pašvaldības līdzfinansējuma, pilnībā pietiek, lai ģimnāzijai uzceltu piebūvi, jo projekts tai jau ir gatavs, kā arī zeme laikus iegādāta. Tā vietā vairākums deputātu izvēlējās pasliktināt divu vidusskolu skolēnu mācību apstākļus, lai tos uzlabotu ģimnāzijas skolēniem. Nevar uzlabot apstākļus, kā minēja domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, klašu ar 24 skolēniem vietā izveidojot klases ar 32 skolēniem un cerēt, ka visi būs svētlaimē. Šādos apstākļos grūtāk strādāt ir gan skolotājiem, gan skolēniem. Ir pilnīgi skaidrs, ka tiem 1000 bērniem, kuri mācīsies apvienotajā vidusskolā, apstākļi būs kļuvuši sliktāki, – norādīja Valentīns Rakstiņš, piebilstot – kritiku neiztur arguments, ka vienīgie, kuriem situācija pasliktinās, ir skolu administrācija un tehniskie darbinieki.
Vaicāts, kā skolas kolektīvs un skolēni ir uztvēruši ziņu par iespējamo apvienošanos ar 1. vidusskolu, Valentīns Rakstiņš atzina, ka no skolēniem jau saņēmis pirmos ierosinājumus par akciju rīkošanu, taču aicinājis viņus nesteigties pirms plašākas iepazīšanās ar jauno informāciju.
– Prognozēju, ka skolēnu un viņu vecāku aktivitāte būs liela, jo viņu vietā kāds jau ir formulējis, ka apvienojoties situācija uzlabosies. Skolas administrācija šajā procesā neiesaistīsies un nekādas akcijas neorganizēs, lai netiktu pārmests, ka cīnāmies par savām vajadzībām, taču skolēniem un pedagogiem sniegsim visu informāciju, kā arī dosim rīcības brīvību, – sacīja Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors.
Valentīns Rakstiņš bilda, ka apspriežams būtu piedāvājums vidusskolu iekārtot kādā jaunā, plašākā ēkā, taču nomainīt skolu atrašanās vietu nav mērķtiecīgi.
– Jau tagad ir skaidri redzams, ka 1000 bērniem 1. vidusskolas ēkā būs par šauru. Esmu runājis ar Madonas 1. vidusskolas administrāciju, kas man skaidroja, ka ēkā tikpat kā nav brīvu kabinetu. Madonas 2. vidusskolas skolēniem būs nepieciešami papildu 15 kabineti. Tas nozīmē, ka mācību process jāorganizē pašreizējā ģimnāzijas ēkā. Kur loģika? Kā jau minēju, lai MVĢ būvē piebūvi, ko pirmo reizi šo desmit gadu laikā tā reāli var izdarīt, iegūstot gan trūkstošo ēdamzāli, gan aktu zāli, gan 5 līdz 7 mācību kabinetus, un citu skolu skolēniem netiks pasliktināti mācību apstākļi. Domes balsojumā, kā jau minēju, paliku mazākumā. Uzskatu, ka pieņemtais lēmums nav godīgs, jo uz 2. vidusskolu nevar attiecināt Sarkaņu pamatskolas situāciju. Mūsu skolā mācās vairāk nekā 320 skolēnu, savukārt 1. vidusskolā mācās vairāk nekā 600 skolēnu. Abas skolas ir labi nokomplektētas un spēj funkcionēt bez problēmām. Diemžēl nespēju pārliecināt kolēģus nepieņemt negodīgo lēmumu, – sarunas noslēgumā atzina 2. vidusskolas direktors.
Ar Madonas pilsētas 1. vidusskolas un A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas administrācijas viedokļiem iepazīstināsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.