25. aprīlī Madonas kultūras nams pulcēja 15. Vidzemes mūzikas skolu stīgu orķestru festivāla jaunos māksliniekus no sešām Vidzemes mūzikas skolām.
Festivāla ietvaros notika arī orķestru skate, kurā tika noskaidroti kolektīvi, kam būs dota iespēja piedalīties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertos.
2001. gads tiek uzskatīts par Vidzemes apvienotā simfoniskā orķestra izveidošanas laiku, kad februārī notika 1. Vidzemes bērnu stīgu orķestru festivāls. Tā bija Arta Kumsāra ideja, ka jāveido Vidzemes apvienotais stīgu orķestris. Šīs idejas īstenošanu A. Kumsārs uzticēja Madonas mūzikas skolas bijušajam audzēknim Aivaram Tomiņam, kas teju, teju bija kļuvis par Cēsu mūzikas vidusskolas direktoru un reizē ar rūpi par metodisko darbu Vidzemes mūzikas skolās uzņēmās festivāla koordinatora pienākumus. Tos viņš pilda joprojām. Iesākumā atsaucās tikai četras Vidzemes muzikālās pilsētas – Valmiera, Cēsis, Ogre un Madona, tām piepulcējušās: Krimulda, Limbaži, Valka.
Skatē piedalījās astoņi orķestri, atšķirīgi gan sastāva ziņā, gan programmas izvēlē. Visi skatei gatavojušies ar lielu atbildību, jo jāuzstājas ļoti kompetentas žūrijas priekšā, kuras sastāvā trīs mūzikas dūži: JVLMA profesors Viesturs Gailis, Latvijas Nacionālās operas diriģents Normunds Vaicis un Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents Atvars Lakstīgala.
Skates rezultāti madoniešus iepriecināja jo īpaši: augstākais šīs dienas vērtējums – I pakāpes diploms ar izcilību, valstī otrais rezultāts, tūlīt aiz Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kamerorķestra Armonico. Mūsu mūzikas skolas direktora Mārtiņa Berga nopelni atzīmēšanas vērti. Visi trīs viņa vadītie stīgu orķestri (J. Norviļa Madonas mūzikas skolas un J. Cimzes Valkas mūzikas skolas simfoniskais orķestris, A. Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas kamerorķestris, Mārupes mūzikas un mākslas skolas un Priekules mūzikas un mākslas skolas stīgu kamerorķestris) saņēmuši I pakāpes ar izcilību diplomus. Jāteic, ka Mārtiņa Berga kolektīvu teicamajai mākslinieciskajai formai pamatā noteikti ir diriģenta talants, muzikalitāte un spēja pašam veidot saviem orķestriem piemērotas skaņdarbu instrumentācijas.
Tā kā Valkā nav iespējams izveidot stīgu orķestri, jo pietrūkst orķestrim nepieciešamā instrumentārija, Valkas septiņi vijolnieki, kurus sagatavojusi Valkas mūzikas skolas skolotāja, mūsu mūzikas skolas bijusī audzēkne Liesma Freiberga (dzim. Cakule), iekļāvās Madonas simfoniskā orķestra sastāvā.
30. aprīlī Rīgā, Lielās Ģildes zālē, notika simfonisko orķestru laureātu koncerts, uz ko devās arī madonieši.
Par katru no skates orķestriem varētu bilst kādu labu vārdu, bet, ja nu esmu sākusi ar novadnieku pieminēšanu, gribu darīt zināmu faktu, ka Olaines mūzikas un mākslas skolas kamerorķestra (arī I pakāpes ar izcilību diploma ieguvējs) diriģenta Normunda Dreģa, aktrises Olgas Dreģes māsasdēla, saknes meklējamas Sarkaņu pagastā. Normunda Dreģa aktivitāte ir apsveicama, viņš nodibinājis Latvijas Orķestru asociāciju, kuras biedrs ir arī mūsu skolas orķestris. Nevarējām vien beigt priecāties par mūsu bijušo audzēkņu atvašu spilgtajām muzikālajām aktivitātēm. Aivara Tomiņa 14 gadu vecais dēls Reinis šogad Ineses Galantes rīkotajā jauno talantu konkursā ieguvis 2. vietu marimbas spēlē (pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu grupā). Festivāla apvienoto orķestru pavadījumā noslēguma koncertā Reinis žilbināja klausītājus, atskaņojot uz marimbas N. Rimska-Korsakova virtuozo skaņdarbu „Kamenes lidojums". Reinis Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskajā orķestrī kā tāds pavasara putniņš lidinājās no bungu baterijas pie timpāniem. Viņa spēles azarts iedvesmoja ne tikai publiku, bet arī pašu orķestra diriģentu.
Publikā ovācijas izpelnījās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas vijoļspēles pedagogs Andris Riekstiņš, ne tikai par efektīgajām orķestra kompozīcijām, bet arī par savu kompozīciju diriģēšanas manieri. Gribu atzīmēt Valmieras mūzikas skolas stīgu orķestra (mākslinieciskās vadītājas Maija Ozola un Dace Zariņa) audzēkņu brīnišķīgi kantilēno vijoļu un čellu skanējumu, tāpat A. Žilinska mūzikas skolas mazos vokālistus: Kristu Fadejevu un Renāru Tomašicki, kuru balstiņas kā dzidri zvaniņi bija saklausāmas cauri visam kamerorķestrim. No pēckoncerta sarunas uzzināju aizkustinošu faktu, ka kusēniete Signe Kaparkalēja spēlē uz sava vectēva 1941. gadā iegādātās vijoles.
Aprīlis – gavilēšanas mēnesis, laiks, kad dabā skanējums raisās tālu saklausāms. Nudien gribas izdziedāt visas mūsu mūziķu veiksmes, kuru ir tik daudz. Vai tie būtu kori, koklētāju ansambļi, pūtēju orķestri, kamerorķestris – visi pelnījuši ievērību un atzinību. Katra izdošanās – darba darītāja ilgi gaidītā alga. Šoreiz mūsu muzikālo kolektīvu vadzvaigzne – XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Mēs tiem esam gatavi!