Līdz šim tika uzskatīts, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā aizsākās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā, kad no 178 Latvijas skolām sapulcējās vairāk nekā 8,5 tūkstoši dziedāt gribošu jauniešu. Tomēr, iedziļinoties vēstures liecībās, pedagogs un novadpētnieks Jānis Bērziņš ir izpētījis, ka pirmie Bērnu jeb skolēnu dziedāšanas svētki notika daudz agrāk – 1866. gada vasarā Lazdonas mācītāja Gulekes muižā.
Šais svētkos piedalījās apmēram 200 dziedošo bērnu. Jau ievadītas sarunas ar Valsts izglītības satura centru, lai 2016. gada pavasarī tiktu aizsākta jauna vērienīga tradīcija – reizi piecos gados rīkot Latvijas skolēnu koru saietu Praulienā. Par saieta vietu izraudzīta Madonas luterāņu draudzes Mācītājmuižas teritorija jeb vēsturiski – Lazdonas mācītāja Gulekes muiža, no kuras netālu atrodas topošais diriģenta Haralda Medņa muzejs un Lielā dziesmu vieta.
24. aprīlī pēc starpnovadu skolu koru skates 1. kārtas, kas notika Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā, kori no Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Madonas novada (varakļānieši bija devušies mājup) posās uz Praulienas pagasta Mācītājmuižu, kur notika Madonas un blakusnovadu XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskandināšanas pasākums.
Tajā piedalījās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas izpilddirektore Agra Bērziņa, diriģente un skates žūrijas komisijas vadītāja Aira Birziņa, novada pašvaldības pārstāvji un daudzi citi. Pasākumā ar Praulienas puses dziesmām tika ieskandinātas stabules un prezentēts XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša vides objekts, kurš XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos atradīsies Rīgā, Brīvības ielas sākumā. Pēc svētkiem šīs Enerģijas ērģeles tiks novietotas Praulienas pagasta topošajā Lielajā dziesmu vietā, jo bērnu dziesmu svētku kustība aizsākās laukos, nevis Rīgā.
Sarīkojumā novadpētnieks Jānis Bērziņš atgādināja, ka 1866. gada 16. jūlijā Lazdonā dzima pirmie skolēnu dziesmu svētki.
1864. gadā dziesmu dienā Dikļos arī piedalījās skolēnu kori, bet tie kuplināja pieaugušo koru dziedājumu, savukārt Lazdonā bērnu balsis bija noteicošās. – Vispirms notika dievkalpojums luterāņu baznīcā, pēc tā katram korim tika dāvāts karogs, un bērni dziedādami mēroja 2,5 km garo ceļu uz Rožu birzi Lazdonas mācītājmuižā. Tur viņi gāja rotaļās, laiku pa laikam uzdziedāja pat četrbalsīgas dziesmas un klausījās Lazdonas draudzes vīru kora priekšnesumos, – skatu vēsturē iezīmēja Jānis Bērziņš.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis pastāstīja, ka doma par svētku vizuālo tēlu radās, iedvesmojoties no Pētera Kundziņa gleznas, kurā attēlots ganiņš ar stabulīti. Svētku objektu veido daudzas stabules, radot asociācijas ar ērģelēm, tomēr stabule sākotnēji bija tieši ganiņa mūzikas instruments.
Stabuli vai kārklu svilpi pavasarī mauca no gluda kārklu dzinuma, un bērni šo nodarbi varēja izmēģināt arī pasākuma laikā.
– Man ir milzīgs prieks, ka tradīcija, kas aizsākās pirms gandrīz 150 gadiem, šodien ar skanīgām bērnu balsīm tiek turpināta, – sanākušos uzrunāja mācītājs Hanss Jensons. – Dievs, kas ir visa Radītājs, ir harmonisks, un dabā šo Viņa radīto harmoniju varam redzēt. Mums katram ir sava unikālā balss, bet, kad esam kopā vienā korī, izveidojas vienoti skaists un īpašs skanējums. Šodien vienotu sabalsojumu jūs panācāt, paklausot diriģenta norādēm, bet mūsu vislielākais diriģents ir Dievs. Tāpēc gribu aicināt jūs visus dzīvot pēc Viņa norādēm, jo tad tas ļoti labi skanēs.
Klātesošos uzrunāja arī Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa, Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs. Pasākumu vadīja Inese Mailīte.
– Viens no patīkamākajiem mirkļiem pašvaldības darbā ir brīdis, kad lielas un gaišas idejas sāk materializēties, – uzsvēra Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs. – Šodien to piedzīvojam un liekam pamatakmeni Lielās dziesmu vietas izveides virzienā. Lai skan dziesma un lai skan Lielā dziesmu vieta Madonas novadā!
Tā kā pasākuma dalībnieku mājasdarbs bija atvest uz vēsturisko vietu laukakmeni no katra kora mājvietas, līdzpaņemtos akmeņus skolēni simboliski novietoja Mācītājmuižas teritorijā. Savu akmeni uz Praulienu bija atvedis arī novada jaunākais kolektīvs – tikai pirms septiņiem mēnešiem izveidotais Madonas pilsētas 2. vidusskolas un Ļaudonas vidusskolas apvienotais zēnu koris. – Puiši ir malači, – pēc aizvadītās koru skates atzina diriģente Anita Melnupa. – Kolektīvā ir 24 dalībnieki, puse no viņiem ir ļaudonieši, otra puse – madonieši.
Jāpiebilst, ka koristi piedalījās arī apkārtnes sakopšanas talkā – grāba lapas, krāva malku un veica citus darbus.
Nākamais starpnovadu koru pasākums plānots 7. maijā, kad Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā ritēs koru skates 2. kārta. Šajā skatē kolektīvus vērtēs žūrija no Rīgas un finālā paziņos, kuri skolēnu kori tiks uz XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Gribas novēlēt, lai Praulienas pusē piedzīvotais koriem liek neatslābt un emocionāli mobilizēties pašai svarīgākajai dziesmu skatei!